Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Bēržu katoļu baznīca

Raksta ID: 116
Atjaunināts: 16 aprīlis, 2012

Pirmā koka baznīca Bēržos uzcelta 1755.gadā par Pētera, Jāzepa un Mārtiņa Benislavsku līdzekļiem, bet 19.gadsimta vidū tā nodegusi. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1851.gadā. To konsekrēja bīskaps Fr.Albins Simons 1897.g. Sv. Annas godam. Baznīca celta romāņu stilā ar masīviem mūriem un diviem torņiem, kuros ir trīs zvani. Baznīcas grīda ir no cementa flīzēm, griesti koka, velvē veidoti un apmesti. Tie balstās uz četriem pīlāriem, kas baznīcu sadala trijās navās. Baznīcai ir ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie ieejas augstas mūra kāpnes. Apkārt baznīcai ir dārzs, ko ieslēdz žogs ar augsta akmens mūra pamatu. Virs tā sarkanu ķieģeļu stabiņi. Aiz žoga atrodas prāvestu Jēkaba Kindzuļa un Dominika Makejonoka kapi ar akmens pieminekļiem. Te apbedīti arī muižnieki Beņislavski. No paaudzes paaudzē iet runas, ka baznīca celta par viņu līdzekļiem, tāpēc arī apbedīti pie baznīcas. Vecie ļaudis zina stāstīt, ka pati muižniece no Mūramuižas, kas atradās uzkalnā pāri ceļam pretī baznīcai, varējusi redzēt baznīcā degam sveces un lūgties, kad tur noturēta Svētā mise, jo tajā laikā lielais altāris atradies pretī Mūramuižai. Vēlāk gan dievnamā izdarīti pārkārtojumi.
Baznīcā ir četri altāri. Lielais altāris ir mūra ar četriem pīlāriem, tajā atrodas skaista Jaunavas Marijas ar Kristus noņemšanu no krusta glezna, kurai priekšā ir nolaižama Dievmātes glezna zeltītā apdarē, virsū - Jēzus Sirds glezna. Kreisajā pusē atrodas Jaunavas Marijas altāris ar lielu statuju nišā, bet labajā - Sv. Annas altāris ar skaistu svētās gleznu. Vēl ir svētā Antona altāris.
Lielu baznīcas remontu 1954.gadā veica prāvests J.Ostrovskis - tika izremontēts jumts, baznīcas torņi, kāpnes, žogs. Prāvests apbedīts Bēržu kapos, ir liels akmens piemineklis. 2005.-2006.gadā tika veikta ērģeļu restaurācija (restaurators Ilsums). Solos var apsēsties aptuveni 200 cilvēku.
2006.g.aprīlī vērienīga trīs dienu sakopšanas talka baznīcas dārzā un maijā notika Balvu rajona garīgās mūzikas svētku atklāšana. Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākums 10.septembrī
Vēl Bēržu draudzē kalpoja prāvesti: K.Romanovskis, J.Misevičs, F.Voļskis, K.Kontrims, J.Velovičs, S.Lupeiko, A.Platpīrs, P.Tukišs, E.Slicevičs, J.Gavračs. No 1918.gada Bēržu draudzē kalpojuši prāvesti: Jēkabs Kindzulis (1918 - 1938), Eduards Kopeiks (1938 - 1947), Jānis Ostrovskis (1947 - 1956), Roberts Čigons (1956 - 1957), Ādolfs Tarbunass (1957 - 1968), Vaclavs Ereļs (1968 - 2003), Jānis Kupčs (2003 - 2006), Mārtiņš Klušs (2006 - 2007) un kopš 2007.gada septembra - Oļģerts Misjūns
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Bērzpils pagastā

Avotu saraksts bibliotēkas novadpētniecības datu bāzē

Foto – V.Irbīte
Raksta ID: 116
Atjaunināts: 16 aprīlis, 2012
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 3288
Ievietots:: 26 novembris, 2007 by Ināra B.
Atjaunināts:: 16 aprīlis, 2012 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Augustovas katoļu baznīca
b Baltinavas katoļu baznīca
b Baltinavas pareizticīgo baznīca
b Balvu katoļu baznīca
b Balvu luterāņu baznīca
b Balvu pareizticīgo baznīca
b Krišjāņu katoļu baznīca
b Kupravas katoļu baznīca
b Rugāju katoļu baznīca
b Rugāju pareizticīgo baznīca
b Sinagoga Baltinavā
b Sinagoga Balvos
b Sinagoga Viļakā
b Sprogu katoļu baznīca
b Tilžas baptistu lūgšanu nams
b Tilžas katoļu baznīca
b Tilžas luterāņu baznīca
b Tilžas pareizticīgo baznīca
b Viļakas katoļu baznīca
b Viļakas luterāņu baznīca
b Viļakas pareizticīgo baznīca
b Vīksnas pareizticīgo baznīca
b Šķilbēnu katoļu baznīca
b Šķilbēnu pareizticīgo baznīca