Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

Viļakas katoļu baznīca

Skatīts: 2978
Ievietots: 26 Nov, 2007
Ināra B.
Atjaunots: 16 Apr, 2012
Ināra B.

Pēc Livonijas sadalīšanas Livonijas kara (1558.-1583.) rezultātā Latgale nonāca Polijas varā un Viļaka kļuva par liela novada - Marienhauzenas stārastijas centru. Uz senā Eržepoles pilskalna tika uzcelta pirmā katoļu kapela, jo vietējos zemniekos vajadzēja nostiprināt katoļu ticību. 1683.gadā nodibināja Marienhauzenas katoļu draudzi un ar baznīcu atjaunošanas komisijas 20.februāra aktu no stārastijas īpašumiem tika atdalīts zemes gabals - ap 4000 desetīnu - un atdots baznīcas īpašumā kopā ar zemniekiem. Tātad baznīcas uzturēšanai jau bija zināms ienākumu avots. Ziemeļu kara laikā 1710.gadā kapela tika galīgi izpostīta un izlaupīta. Atjaunota tā tika 1715. vai 1716.gadā.

Tomēr kapela Eržepoles kalnā bija ļoti maza arvien pieaugošajai draudzei un 1748.gadā ar prāvesta Januškeviča gādību Viļakā uzcēla jaunu lielāku koka baznīcu ar diviem torņiem ne vairs Eržepolē, bet Marienhauzenas centrā uz baznīcai piederošās zemes (tagad tur atrodas klostera ēka). Baznīca bija veltīta Sv. Apustuļa Mateuša godam un to iesvētīja Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis. Eržepoles kapela palika kā baznīcas filiāle, bet pēc 1842.gada tā pārgāja pareizticīgo lietošanā.

Bet arī šī otrā koka baznīca ar laiku kļuva par mazu Viļakas draudzei, kura bija izveidojusies par vienu no lielākajām Latgalē. Bez tam tā atradās samērā tālu no lepnās Marienhauzenas muižas pils. Tāpēc muižas īpašniece - grāfiene Alina Lippe - Lipska ar savām četrām meitām, nolēma celt jaunu lielu mūra baznīcu tuvāk muižai un kapsētai, kura jau bija izveidojusies un nes Sv. Mateuša vārdu. Celtniecības darbi sākās 1884.gadā un turpinājās sešus gadus. Baznīcas projektu bija izstrādājis toreizējais Rīgas Politehniskā institūta inženieris Florians Viganovskis. Tas bija viņa pirmais lielais pasūtījums, tāpēc pats arī vadīja būvdarbus un dzīvoja muižā. Baznīcu cēla gotikas stilā no sarkaniem ķirģeļiem, kurus gatavoja netālu muižas ķieģeļnīcā Brontos meistars Ikers. Baznīcas 2 torņi ir 46 m augsti, tos un arī mazos tornīšus noslēdz gotikai raksturīgais t.s. krusta zieds. Portāli (durvis ar izbūvi) ir trīs, birs galvenā ir vitrāža - rozete, tādas ievietotas arī visu vitrāžas logu augšdaļās. Baznīcā var satilpt 2500 cilvēku. Apkārt baznīcai ir ķieģeļu žogs ar 14 krustaceļa altāriem bez gleznām. Egles dēstītas tūlīt pēc baznīcas uzcelšanas un arī jau ir vēsture.

Iekšpusē baznīca ir trīsnavu celtne krustveidā, sānu navas pienāk tikai līdz krusta navai, bet vidējā nava - līdz presbitērijam - altāra telpai, kura sānos pa labi ir sakristeja, pa kreisi - loža baznīcas dibinātājiem. Virs šīm telpām ir korim domātas telpas, kuras tagad šim nolūkam neizmanto, jo koris izvietojas aizmugurē virs galvenajām durvīm pie ērģelēm. Viss velvēto gotisko griestu smagums balstās uz 8 ķieģeļu pīlāriem, visas ailes tiecas uz augšu, kur saiet kopā smailā lokā. Tas ir kristīgās ticības simbols - neskaitāmas ticīgo sirdis tiecas uz augšu - uz Dievu. Baznīca ir 44,8 m gara un 20,72 m plata.

Baznīcā ir 3 ozolkoka altāri. Galvenajā altārī, kurš ir 10 m augsts, ir Vissv. Jēzus Sirds figūra cilvēka augumā, jo baznīca ir konsekrēta Vissv. Jēzus Sirds godam. Altāra malās ir Sv. Pētera un Pāvila statujas. Sānos, kur baznīca pāriet uz presbitēriju, pa labi atrodas Sv. Franciska no Asīzes statuja, bet pa kreisi Sv. Aloiza Gonzagas tēls. Reizē ar baznīcas uzbūvēšanu tika uzstādītas 22 reģistru ērģeles, kuras izgatavoja brāļu Blombergu firma Varšavā.

Žoga dienvidu daļā ir ieeja reizē ar baznīcu izbūvētajās grāfu Lippe - Lipsku dzimtas kapenēs, kur arī atdusas šīs dzimtas piederīgie. Bet labajā pusē no baznīcas tika uzceltas visas nepieciešamās ēkas prāvesta dzīvošanai un pāri ceļam arī ērģelniekam. Bet vieta bija zema un purvaina un prāvestam nepatika, tāpēc viņš dzīvoja vecajā plebānijā. Visus milzīgos celtniecības izdevumus - 90 000 cara laika rubļu - sedza grāfiene. Baznīcu konsekrēja 1891.gada 13. janvārī (pēc vecā stila) bīskaps Ludviks Felikss Zdanovičs. Baznīcas dārzā atrodas bīskapa Kazimira Duļbinska kaps.

Par būtisku ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, atjaunošanā un popularizēšanā Viļakas Romas katoļu baznīcas dekāns Jāzeps Kornaševskis saņēma „Kultūras mantojuma Gada balvu 2005” nominācijā „Sabiedrības atzinības balva”.

Viļakas katoļu draudzes prāvesti: K.Kontrims, S.Lupeiko, J.Jassas, P.Apšinīks, V.Franckevičs, A.Vaivods, J.Gabrāns, A.Skromanis, A.Ābeltiņš, B.Kudiks, P.Rudzītis, B.Valainis, P.Vilcāns, O.Aleksāns, J.Kornaševskis

Valsts nozīmes arhitektūras un kultūras piemineklis Viļakas pilsētā

                                                                                                                                              / Pēc Leontīnas Maksimovas materiāliem /
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto – I.Bobrova

Citi raksti šajā sadaļā
document Augustovas katoļu baznīca
document Baltinavas katoļu baznīca
document Balvu katoļu baznīca
document Balvu luterāņu baznīca
document Balvu pareizticīgo baznīca
document Bēržu katoļu baznīca
document Krišjāņu katoļu baznīca
document Kupravas katoļu baznīca
document Rugāju katoļu baznīca
document Rugāju pareizticīgo baznīca
document Šķilbēnu katoļu baznīca
document Šķilbēnu pareizticīgo baznīca
document Sprogu katoļu baznīca
document Tilžas baptistu lūgšanu nams
document Tilžas katoļu baznīca
document Tilžas luterāņu baznīca
document Tilžas pareizticīgo baznīca
document Vīksnas pareizticīgo baznīca
document Viļakas luterāņu baznīca
document Viļakas pareizticīgo baznīca
document Baltinavas pareizticīgo baznīca
document Sinagoga Baltinavā
document Sinagoga Viļakā
document Sinagoga Balvos



RSS