Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis

Raksta ID: 135
Atjaunināts: 23 oktobris, 2024

Ansamblis dibināts 1978. gadā - „sovhoza laikos”, kad kādā lauksaimniecības darbinieku vakarā, sveicot darba darītājus, Lucijas Keišas vadībā tautasdziesmas dziedāja sešas Svilpovas un Slobodas ciema sievas - Baiba Supe, Anna Mežale no Slobodas, Anele Vizule, Agate Ločmele un Domicella Logina. Kaimiņos - Briežuciemā jau bija nodibināts etnogrāfiskais ansamblis. Vai tad baltinavietes sliktākas? Arī viņas prata un varēja dziedāt. Pati pirmā dziesma, kuru baltinavietes dziedāja bija „Aiz kolnim, aiz lejom”. Tagad no pirmā sešinieka dzied tikai Anele Vizule.

1980. gadā ansambli papildināja pensionētās skolotājas un viena no viņām - Antoņina Logina uzņēmās ansambļa vadīšanu. Ar gadiem kolektīvs sakuploja, un ansambļa 20 gadu jubilejā tika suminātas jau 15 baltinavietes: Antoņina Logina, Lucija Keiša, Antoņina Dektere, Anele Vizule, Zenta Logina, Valērija Viļuma, Marija Gabrāne, Leontīne Gudrīte, Anna Mežale no Slobodas, Anna Mežale no Danskiem, Helēna Slišāne, Tekla Ločmele, Elza Kaņepe, Aija Keiša, Marija Bukša. Sievu dziedājumu kuplināja muzikanti - Lucija Keiša spēlēja cītaru, Andrejs Rancāns - vijoli, Juris Keišs un Aija Keiša - akordeonu, bet Jāzeps Keišs - bungas.

2020. gadā Baltinavas etnogrāfiskajā ansamblī dziedāja: Antoņina Krakope, Anele Vizule, Elza Kaņepe, Aija Keiša, Marija Bukša, Antonija Toma, Zinaida Zelča, Sarma Sutugova, Iveta Gabrāne, Aija Logina, Regīna Lāce. Dziedājumu kuplina akordeoniste Aija Keiša, bundzinieks Eduards Buravecs un vijolnieks Toms Buravecs.

Pēc Antoņinas Loginas nāves 2004.gada augustā kolektīvu vadīja Maruta Ločmele, tad no 2007. gada līdz 2024.gadam vadīja Antoņina Krakope, tagad Marija Bukša

Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa sievas ir bagātas, jo viņām ir divi tautastērpi – baltie Abrenes novada tautastērpi, ko velk lielos godos, un tumši melni brunči ar sarkanām svītrām, ko velk ikdienišķākās iziešanu reizēs. Sievas ir pateicīgas Zinaīdai Keišai un Dzintaram Meščanovam, kuri vēl saimniecības laikos saprata un atbalstīja tautas tērpa iegādi, ko juku laikos katra dziedātāja atpirka. Villaines sievām tapušas par godu Dziesmu svētku simtgadei, bet kreklus sievas šuva katra pati. Tie ir Baltinavas novadam raksturīgie raksti. 

1991.gadā G.Gabrāne izšuva M.Putniņa zīmēto etnogrāfiskā ansambļa karogu. Gaišās, mierīgās krāsās atainots mazā novada atmodas laiks – gaišā nākotne un ticība rītdienai. Vārpu un ozola vainags izsaka Baltinavas novada zemes stiprumu un pārticību.
Baltinavas dziedātājas var pazīt pēc sērīgās dzeguzes bolsiem, pavasara bolsiem, tolku bolsiem. Viņas dzied spēcīgi no krūtīm jeb tā sauktajā „lelejā bolsā”. Viņas izdzied cilvēka mūža ritējumu, dzied par latviešu gadskārtu svētkiem, par dažādiem lauku darbiem.
Kopš Atmodas gadiem dziedātājas maijā pulcējas arī dziedāšanai pie krustiem. Gados vecākās dziedātājas atzīstas, ka fiziskais spēks ar katru gadu iet mazumā, bet vēlēšanās visām kopā padziedāt ir daudz lielāka nekā tie pieci un vairāk kilometri līdz kultūras namam, kur reizi nedēļā notiek mēģinājumi.

Savas pastāvēšanas 40 gados ansamblis piedalījies daudzos folkloras sarīkojumos. Dziedājis K.Barona jubilejas pasākumā Rīgā, Brīvdabas muzeja novadu sētā, koncertējis Valmierā, Daugavpilī, Dagdā u.c. Piedalījies daudzos „Baltica” festivālos un uzņēmis „Baltica -91” viesus Baltinavā. 2000.gadā ansamblis piedalījās Mindauga svētkos Lietuvā.
Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis ir atsaucīgs dažādiem pasākumiem. Latgales televīzijas raidījumam „Olūti” viņi savulaik organizēja buļbu jeb kartupeļu tolku ar buļbu lasīšanu, dziedāšanu, muzicēšanu un dancošanu, kā arī Latgales lauku sētai raksturīgajiem ēdieniem. Pie Lucijas Keišas bija siena talka, bet Kašu mājās – mēslu talka ar tai raksturīgajām norisēm. Divus gadus kolektīvs bija iesaistījies Balkanu folkloras nometnē. 

2013. gada “Baltica” festivālā kopā ar Mežvidu folkloras kopu un Rikavas etnogrāfisko ansambli rādītas “Latgaliešu kristības Latgales baznīcā un sētā.” 2015. gadā festivāla “Baltica" ietvaros ansamblis piedalījies koncertā "Mantinieki. Ziemeļlatgale" Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī koncertā "Četri vārdi" Latgales vēstniecībā "Gors". 2017. gada septembrī piedalījās Starptautiskajā festivālā Katlakalnā “Rudenāji”. Tāpat ansamblis ik gadu piedalās pasākumā “Satiec savu meistaru.”

2024.gada janvārī tika izdots latgaliešu tautas dziesmu krājums "Dzīšmu skreine" - Baļtinovas etnogrāfisko ansambļa dzīdotos dzīsmes" ar tekstiem un melodiju pierakstu latgaliešu rakstu valodā vairāk nekā 100 tautasdziesmām.Krājumā apkopotas dziesmas no ansambļa teicējām Eleonoras Vilnes, Helēnas Slišānes, Annas Mežales, Teklas Ločmeles, Antonijas Tomas, Marijas Bukšas, Aijas Keišas un Elizabetes Kaņepes.

Ansamblī dziedājušas vai dzied: Lucija Keiša, Antoņina Logina (mirusi), Antoņina Krakope, Antoņina Dektere (mirusi), Anele Vizule, Zenta Logina, Valērija Viļuma, Marija Gabrāne (mirusi), Leontīna Gudrīte, Baiba Supe (mirusi), Anna Mežale no Danskiem, Helēna Slišāne (mirusi), Tekla Ločmele (mirusi), Elza Kaņepe, Aija Keiša, Marija Bukša, Marija Ločmele, Anna Mežale no Slobodas, Agate Ločmele (mirusi), Marita Kušnire, Eleonora Vilne, Marija Svilpe, Anna Vilkaste.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē


Foto no Baltinavas novada muzeja fondiem: Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis 2004.gadā;  "Baltica" pasākuma laikā Kolkā 2006.gadā; kolektīva 30 gadu jubilejas pasākumā Baltinavā 2008.gada 11.oktobrī; etnogrāfiskais ansamblis un vadītāja A.Krakope Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 2007.gada 17.jūnijā; Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis Latgales dienā Brīvdabas muzejā 2011.gada 15.maijā un Aglonā 2010.gadā; "Baltica 2012" laikā Cesvainē un Madonā;  2013.gada Dziesmusvētkos (foto A.Krakope); kopā ar Valsts prezidentu un kundzi (2011); ansambļa 35.gadu jubilejas svinībās 2013.gada 5.oktobrī (R.Cibules foto); "Baltica 2015" pasākumā "Mantinieki. Ziemeļlatgale" Latvijas Mūzikas akadēmijā 2015.gada 16.jūlijā (Z.Loginas foto); folkloras festivālā "Baltica" (2022); "Baltica" atlases skatē (2024, A.Slišāna foto)

Video no Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīva: "Mantinieki.Ziemeļlatgale" (Baltica 2015)


Video no Rutas Cibules personīgā arhīva: Tradicionālās dziedāšanas meistardarbnīca Baltinavā 2005.gada jūlijā - dzied Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa izcilākās dziedātājas ( no kreisās puses tautastērpos: Anna Mežale, Anele Vizule, Tekla Ločmele, Zenta Logina, Eleonora Vilne, Aija Keiša, Elza Kaņepe, Helēna Slišāne un Lucija Keiša)

Raksta ID: 135
Atjaunināts: 23 oktobris, 2024
Atjauninājumu skaits:: 7
Skatījumi:: 3842
Ievietots:: 28 novembris, 2007 by Ināra B.
Atjaunināts:: 23 oktobris, 2024 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Benislavas etnogrāfiskais ansamblis
b Briežuciema bērnu un jauniešu folkloras kopa „Soldanī”
b Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis
b Bērzpils folkloras kopa "Saivenis"
b Folkloras kopa „Rekavas Dzintars”
b Kupravas etnogrāfiskais ansamblis
b Medņevas etnogrāfiskais ansamblis
b Medņevas pagasta folkloras kopa "Egle"
b Rekavas etnogrāfiskais ansamblis
b Susāju etnogrāfiskais ansamblis
b Tilžas folkloras kopa "Sagša"
b Upītes bērnu folkloras kopa
b Upītes etnogrāfiskais ansamblis
b Upītes folkloras kopa "Upīte''
b Vectilžas folkloras kopa "Saime"
b Viļakas etnogrāfiskais ansamblis „Abrenīte”
b Viļakas folkloras kopa „Atzele”
b Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis
b Žīguru folkloras kopa "Mežābele"