Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Upītes etnogrāfiskais ansamblis

Raksta ID: 146
Atjaunināts: 16 februāris, 2017

1979.gada vasarā Šķilbēnu pagastā ieradās Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņu grupa Mārtiņa Boiko vadībā, lai apsekotu teicējas Ančipovas ciemā. Tā paša gada rudenī Antons Slišāns sāka apzināt vecās teicējas – tautasdziesmu dziedātājas, kuras varētu veidot etnogrāfiskā ansambļa kodolu un 1980.gada pavasarī sanāca Rekovā pie Margaritas Šakinas, dibinot Rekavas (pirmsākumos saucoties Šķilbēnu) etnogrāfisko ansambli. Tad Upītes puses sievas sāka Antonam prasīt, ka vajagot etnogrāfisko ansambli arī Upītē. Un tā Pakašovā pie Stefānijas Keišas, sievām pašām vienai caur otru sazinoties, sanāca uz mēģinājumu. Un tikai vēlāk mēģinājumi notika Upītes bibliotēkā. Pirmās dalībnieces bija: Stefānija Keiša, Valentīna Keiša, Valentīna Mežaka, Anna Keiša, Marija Supe. No sākuma dalību ņēma Anastasija Slišāne, bet viņai aktīvi darboties neļāva vīrs un Anastasija pārtrauca darbību.

Par Upītes ansambļa dibināšanas datumu uzskata 1980.gada 2.augustu, kad Upītes klubā Antons Slišāns noorganizēja Svētkus – Ziemeļlatgales novada etnogrāfisko ansambļu skati, kuras laikā Monika Livdāne no Preiļiem izvēlējās repertuāru savam diplomdarbam – Latgales novada Folkloras svētkiem Preiļos tā paša gada 30. augustā. Dalība Folkoras svētkos Preiļos Upītes ansamblim bija liktenīga. To pamanīja, ievēroja un iemīlēja visi, bet sievas bija sajūsmā par savu varēšanu un par dvēseliskajām saitēm ar pārējiem etnogrāfiskajiem kolektīviem. Tika nolemts augt kvalitātē, repertuāra daudzveidībā un sastāva paplašināšanā

1981.gadā ansamblī sāka dziedāt Līvija Supe, 1982.gadā – Kārlis Mežaks, Augustīns Slišāns un Jāzeps Jermacāns, 1983.gadā ansamblim pievienojās Eleonora Boženkova, Helēna Šakina, Irēna un Monika Keišas. 1984.gadā ansamblī sāka spēlēt tautas muzikants Vitālijs Vizulis. 1985. gadā ansambli papildina jaunākās paaudzes dalībnieki, no kuriem puse veido jauniešu dejotāju kopu. Pēc 1986.gada, kaut arī daļa jauniešu un sieviešu aizgāja, kodols tomēr palika un nostiprinājās.

1983. gadā sievām tika pašūti nedaudz stilizēti Abrenes novada baltie tautastērpi, noaustas villaines, pašūtas kurpes un bērniem sāktas iegādāties pastaliņas un šūdināti vienkārši tautu tērpi.

Antons Slišāns saka, tradicionālās kultūras „zelta laiki” Upītē bija laiks no 1982. līdz pat 1992. gadam, kad Upītes sievas un vīri, kad Upītes jaunieši, kad Upītes bērni ar savu dziesmu, rotaļu, danci, ar savu tradicionālo latgalisko bija visur iekšā: pirmajā ganu dienā, pirmajā sējas dienā, pirmajā vāla dienā, jaunās maizes svētkos, ražas svētkos, Jāņos un Ziemassvētkos, bērnības un pilngadības svētkos, pat krustabās un kāzās, par dažādiem godiem un godināšanas pasākumiem i nerunājot.

1991. gadā izveidojas un plaši darbojas Upītes muzikantu etnogrāfiskā kopa, kurā ar  ansambļa dziedātāju un tautas muzikanti Mariju Supi kopā spēlēja tautas muzikanti: Staņislavs Kuļšs, Andrejs Rancāns, Vilhelms Supe.

Ansambļa repertuārā ir Ziemeļlatgales folklora. Viņu repertuārā ir arī gadalaiku „bolsu” tautasdziesmas, kāzu dziesmas, cerību dziesmas, nerātnās dziesmas, kara dziesmas un danči. Ansambļa sievas dzied arī garīgās dziesmas un „saļmas” (aizlūgšanas par mirušajiem).

2004. gadā iznācis disks „Latgales dziesmas. Upītes etnogrāfiskais ansamblis”.

Upītes etnogrāfiskais ansamblis ir "Lielās Folkloras gada balvas 2007" laureāts - atzīts par 2007.gada etnogrāfisko ansambli. Ansambļa vadītājam Antonam Slišānam 2001.gadā piešķirta Lielā folkloras Gada balva.

Upītes etnogrāfiskajā ansamblī ir dziedājuši vai dzied: Antons Slišāns, Stefānija Keiša, Valentīna Keiša, Anna Keiša, Valentīna Mežaka, Marija Supe, Anastasija Slišāne, Maija Ivanovska (Slišāne), Līvija Supe, Kārlis Mežaks, Augustins Slišāns, Jāzeps Jermacāns, Monika Keiša, Irēna Keiša, Helēna Šakina, Eleonora Boženkova, Irēna Slišāne, Vitālijs Vizulis, Vija Gaiduka, Biruta Gaiduka, Justīne Slišāne, Aija Šakina (Korneja),Ināra Ločmele (Matisāne), Rita Keiša, Dace Ločmele (Zelča), Jānis Mežals, Einārs Kornejs, Lūcija Logina, Iveta Logina, Dina Krakope, Ligita Spridzāne, Andris Spridzāns

Kopš 2011.gada ansambļa vadītāja ir Līvija Supe         

/Informācija sagatavota pēc Antona Slišāna materiāliem/

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē


Foto no A.Slišāna personīgā arhīva: Upītes etnogrāfiskais ansamblis; ansamblis Latgales dienā Brīvdabas muzejā 2011.gada 15.maijā (R.Cibules foto); ansamblis 80.gados; Upītes un Rekavas ansambļi Rīgā; Irēna un Antons Slišāni, Antons Slišāns; "Baltica 2015" pasākumā "Mantinieki. Ziemeļlatgale" Latvijas Mūzikas akadēmijā 2015.gada 16.jūlijā (Z.Loginas foto); "Baltica 2018" atlases skatē Žīguros (2017) - R.Cibules foto


Video no Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīva: "Mantinieki.Ziemeļlatgale" (Baltica 2015)

Andreja Kapusta saruna ar Upītes etnogrāfiskā ansambļa dibinātāju Antonu Slišānu par tradicionālās kultūras, novadpētniecības un novada vēstures zināšanu nozīmību (no A.Kapusta personīgā arhīva) 1990.gadā

Upītes etnogrāfiskais ansamblis Balvu rajona pasākumā Žīguros 1990.gadā (no A.Kapusta personīgā arhīva)

Raksta ID: 146
Atjaunināts: 16 februāris, 2017
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2816
Ievietots:: 28 novembris, 2007 by Ināra B.
Atjaunināts:: 16 februāris, 2017 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis
b Beņislavas etnogrāfiskais ansamblis
b Briežuciema bērnu un jauniešu folkloras kopa „Soldanī”
b Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis
b Bērzpils folkloras kopa "Saivenis"
b Folkloras kopa „Rekavas Dzintars”
b Kupravas etnogrāfiskais ansamblis
b Medņevas etnogrāfiskais ansamblis
b Medņevas pagasta folkloras kopa "Egle"
b Rekavas etnogrāfiskais ansamblis
b Susāju etnogrāfiskais ansamblis
b Tilžas folkloras kopa "Sagša"
b Upītes bērnu folkloras kopa
b Upītes jauniešu folkloras kopa "Upīte''
b Vectilžas folkloras kopa "Saime"
b Viļakas etnogrāfiskais ansamblis „Abrenīte”
b Viļakas folkloras kopa „Atzele”
b Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis
b Žīguru folkloras kopa "Mežābele"