Slišāns Antons

Dzejnieks, Latvijas Rakstnieku Savienības biedrs no 1994. gada, publicists, folkloras vācējs un pētnieks, kultūras darbinieks.
Dzimis 1948. gada 28. decembrī Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Stabļovas ciemā Domenika un Annas Slišānu ģimenē.
1956.-1964. gadā mācījies Upītes astoņgadīgajā skolā
1964.-1968. gadā – Bulduru  Dārzkopības tehnikumā, iegūstot dārzkopja un biškopja kvalifikāciju.
1974.-1980. gadā neklātienē mācījies glezniecību un grafiku Maskavas Mākslas tautas universitātē.
1978.-1984. gadā neklātienē studējis LLA Jelgavā  un ieguvis diplomēta agronoma specialitāti.
Strādājis par ražošanas iecirkņa vadītāju, galveno agronomu, kolhoza priekšsēdētāju,
Upītes pamatskolā  mācījis dabas mācību, zīmēšanu un Rekavas vidusskolā Latgales kultūrvēsturi.
No 1995. gada ir Upītes bibliotēkas vadītājs, līdztekus Upītes kultūrvēstures muzeja dibinātājs, uzturētājs un sabiedriskais vadītājs
Antons savu mūžu un laiku veltījis novada tradīciju apzināšnai, kopšanai, novadnieku piemiņas saglabāšanai un iedzīvināšanai, latgaliešu valodai.  Viņš cītīgi vācis un pierakstījis mutvārdu un muzikālo folkloru Šķilbēnu un Baltinavas pagastos. Kopā ar priesteri Miķeļi Jermacānu jau pagājušā gadsimta  70. gados ierakstījis magnetafona lentēs Šķilbēnu pusē dziedātos psalmus par mirušajiem, garīgās dziesmas un  tautas dziesmu  dziedāšanu laukā visa gada garumā.  Viņš ir  Rekavas  un Upītes etnogrāfiskā ansambļa dibinātājs un Upītes etnogrāfiskā ansambļa  vadītājs, ir Latgaliešu Kultūras Biedrību Savienības valdes loceklis un LKB Balvu nodaļas priekšsēdētājs.
Antons Slišāns organizē un vada Upītē ikgadējos Kūkovas novada bērnu un jauniešu svētkus, folkloras un dzejas dienas, mīlestības dzejas un dziesmu festivālu “Upītes Uobeļduorzs”, organizē Ziemeļlatgales mākslinieku darbu izstādes.
Viņa vadītās zemnieku saimniecības “Jākupāni” grāmatu izdošanas radošā grupa izdod gan paša, gan citu novadnieku grāmatas.
Radošajam darbam pievērsies, mācoties Bulduros, kur vadījis tehnikuma literāro pulciņu un žurnālu “Jaunība”. Pirmās publikācijas 1981. gadā rajona laikrakstā “Vaduguns” – trīs dzejoļi Šķilbēnu pagasta izloksnē.
Sarakstījis un izdevis tuvu pie 30  grāmatām dzejā un prozā kā  bērniem tā pieauguājiem gan latgaliešu, gan literārajā valodā. Viņa darbi publicēti daudzos Latvijas preses  izdevumos, ievietoti kopkrājumos, almanahos, gadagrāmatās, kā  “Saule izkapts kātā” (1991), Olūts, “Tāvu zemes kalendars” u.c.
Kopā ar sievu skolotāju Irēnu izaudzinājuši  un izvadījuši dzīvē četrus bērnus un tagad palīdz audzināt mazbērnus.
2000. gadā Antons Slišāns apbalvots ar Lielo folkloras gada balvu.
2007. gada Dzejas dienās Antons saņēma apbalvojumu par izcilu devumu reģionālajā literatūrā un labāko novada dzejas krājumu "Tītupats".
2008.gadā VKKF padome Antonam Slišānam piešķīrusi mūža stipendiju un Ordeņu kapituls apbalvojis viņu ar V šķiras Atzinības krustu

Iznākušas grāmatas:
Raibī panti (1991), Lyugums sapneišam (1992), Tāvaine muna (1992), Par gadskārtu Jānīts nāca (1993), Cik vējam krāsu? (1994), Zynamōs meikleites (1995), Lela ceļa maleņā (1995), Šērve jeb kur tavi ideāli? (1995), Ziemneši (1996), Sovu liktini izsōpūt (1996), Ar myužeibu sasarunoj (1997), Rūtaļu gods (1997), Salnas nenokosts zieds (1998), Upītes ābeļdārzs (1998), Rotaļa (1998), Liktiņdorbs (1999), Saulei par prieku (1999), Olūtā smielieja (2000), Nepareizais (2000), Laiks (2001), Atnadzis jeb šis labvēlīgais latgaliskums (2003),  12 (2006), Tītupats (2007), Kotram. Kaждому. Egautele. (2008), salve regina (2008), Škilbanu Romys katoļu draudze i Suopu Dīvmuotis bazneica Rekovā (2008), Latgaļu volūdys vuordneica: Zīmeļlatgola (2009), Rūtaļu vydā (2009), Čipierkstneits jeb apcirpto sakņu pieaudzēšana (2010)
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē