Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

Viļakas muiža

Skatīts: 2951
Ievietots: 02 Nov, 2007
Admin A.
Atjaunots: 16 Apr, 2012
Ināra B.
Pēc Ziemeļu kara rezultātiem Viļaka palika Polijas rokās. Par stārastu šajā laikā ( no 1713.gada) bija Juris Hilzens, kura laikā arī uzcēla pirmās Viļakas muižas ēkas Viļakas ezera dienvidaustrumu krastā, kur muižas centrs atradās līdz pat 1918.gada beigām. Viļakas muiža faktiski kļuva par Hilzenu dzimtas mantojumu. Pēc 1738.gada inventāra ir redzams, ka Viļakas muiža bija sadalīta 3 „galos”: Viļakas (Margenhanski) gals sastāvēja no 19 sādžām, Timšānu (Baltinavas) gals - no 17 sādžām un Balvu gals - no 14 sādžām. Sādžā parasti bija no 1 līdz 6 saimniecībām.

1772.gadā Polijas pirmās dalīšanas rezultātā Latgali pievienoja Krievijas impērijai un Viļakas muižu pārņēma valsts. Drīz vien toreizējā Krievijas ķeizariene Katrīna II to kopā ar 3112 vīriešu kārtas zemniekiem (sievietes toreiz vēl līdzi neskaitīja) uzdāvināja Krievijas senāta ģenerālsekretāram ģenerālim Ivanam Jelaginam dzimtīpašumā. Pastāvīgi Viļakā viņš nedzīvoja, te viņš brauca kopā ar ģimeni tikai vasarā. Pie Jelagina Viļakas muižā diezgan bieži viesojies Rīgā dzīvojošais etnogrāfs J.K.Broce (1742-1823), tāpēc arī viņa pētījumos ir vairāki zīmējumi, kuros attēlota Marienhauzena, tās apkārtne un ļaudis.

Viļakas muižas īpašnieki mainījušies vairākkārt. Pēc I.Jelagina nāves tā nokļuva viņa znota krievu kņaza Buturļina rokās, kurš to 1806.gadā savukārt pārdeva savam muižu pārvaldniekam Simonam Horožanskim. Par Horožanska dzīvesvietu kļuva Balvi, kur tika uzcelta pils ezera krastā un ierīkots parks. Vēlāk, nokļuvis lielos parādos, viņš lielāko daļu savu muižu zemes, arī Marienhauzenas muižu, iznomāja, bet 1824.gadā to pārdevis pārpoļotam vācu baronam Ignatam Lippe - Lipskim no Polockas. Tika sadalītas mazākās vienībās un pakāpeniski pārdotas arī citas bijušās milzīgās Marienhauzenas muižas zemes - izveidojās Balvu, Ruskulovas, Šķilbānu, Baltinavas muižas. Marienhauzenas muiža palika grāfu de Lippe - Lipsku dzimtas īpašumā līdz pat 1920.gadam. Tā bija ceturtā lielākā muiža Latgalē pēc grāfu Borhu, Zibergu un Korfu īpašumiem.

1918.gadā, kad tuvojās Sarkanā Armija, tika aizdedzināta pārvaldnieka māja un muižas pils ar saimniecības ēkām. Tikai pilnīgs bezvējš paglāba no pilnīgas nodegšanas. Uz pils pamatiem (saglabājušies oriģināli pagrabi) uzcelta ģimnāzija, kas darbu sāka 1931.gadā.

 Pēc Leontīnas Maksimovas sagatavotās informācijas

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto: V.Irbīte
Citi raksti šajā sadaļā
document Baltinavas muižas parks
document Bonifacovas muiža
document Mūramuiža
document Balvu muiža
document Marienhauzenas jeb Viļakas viduslaiku pils (1293 - 1710)
document Šķilbēnu muiža
document Zosuļu muiža



RSS