Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1000 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

Jēkabsons Arnolds

Skatīts: 536
Ievietots: 21 Mar, 2009
Ināra B.
Atjaunots: 14 May, 2012
Ināra B.
Operdziedātājs
Dzimis 1902.gada 20.novembrī Latgales rentnieka ģimenē. Zēna pirmā dziedāšanas skola ir ganu gaitas, kad piedziedāti pilni meži, pakalni un kaimiņu sētas. Vēlāk bagātā tēvabrāļa ietekmēti un materiāli kaut cik atbalstīti, Arnolda vecāki nodod zēnu Rēzeknes komercskolā. Tācu 1916.gadā uzsācis mācības, Arnolds spiests tās drīz vien pārtraukt, jo 1918.gada ziemā Rēzekni ieņem vācieši. 1923.gadā zēns beidz Rēzeknes Valsts vidusskolu. Tēvabrālis atkal ir gatavs palīdzēt, bet ar noteikumu, ka jaunietis stāsies Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātē. Būdams Rīgā, Arnolds Latgales studentu biedrības dramatiskajā pulciņā, paralēli vēl mācās kinomākslas studijā "Stars".

Savā ziņā liktenīgs ir 1926.gads, kad itāļu dziedāšanas skola izsludina konkursu uz Itālijas valdības stipendiju. Arnolds piedalās un uzvar, un sāk mācīties pie profesora Zanetti. Jau pēc diviem gadiem viņš ir Nacionālās operas solists, kur debitē ar carēviča Gvidona lomu N.Rimska-Korsakova operā "Zelta gailītis". Tad jau seko Radamess Dž.Verdi "Aīdā", kas tā arī paliek viena no mīļakajām lomām uz visu mūžu.
Vienlaikus ar darbu Nacionālajā operā ar 1928.gadu sākas arī studijas Latvijas konservatorijā. Necerēti veiksmīgs A.Jēkabsona dzīvē ir 1939.gads, kad viņu komandē uz Itāliju. Te dziedonis papildina zināšanas vokālajā mākslā pie profesora Manuči Milānā.

Iegūtās zināšanas mākslinieks atdod Latvijas opermūzikai. Kad 1961.gadā slimība liek aiziet no skatuves, mākslinieka pūrā ir titullomas no pazīstamām operām - Radameds Dž.Verdi operā "Aīda", Rodrigo Dž.Verdi operā "Otello", vecais Fausts S.Guno "Faustā", ķesteris M.Zariņa "Uz jauno krastu". Savā radošajā mūžā solistam nākas iejusties vairāk kā trijos desmitos lomu.

Par augstu profesionālo meistarību Arnolds Jēkabsons 1956.gadā apbalvots ar ordeni "Goda zīme', bet 1959.gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.

Arnolds Jēkabsons mirst 1969.gada 4.novembrī.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē


Foto no novadpētniecības lasītavas fonda
Citi raksti šajā sadaļā
document Baranovskis Staņislavs
document Boža Aina
document Jūsmiņš Aloizijs
document Logins Francis
document Matīss Tālis
document Mētra Olīvs
document Skulte Ādolfs
document Kļaviņš Jānis
document Jaunzeme Diāna
document Mežore Sandra
document Jangblūde Dace (dzim.Kaša)
document Namsons Antons
document Jēkabsone Laura



RSS