|
Meklēt:
Detalizēta meklēšana
|
Pārlūkot kategorijas:
|
Ziņa autoriem |
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas. Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi. | ||
|---|---|---|
Jūsmiņš Aloizijs |
||||
Koklētājs
Kad sākās Lielais Tēvijas karš un hitlerieši okupēja Rīgu, Aloizijs Jūsmiņš bēga uz dzimto pusi, kur ilgu laiku slēpās pie radiem. Hitlerieši viņu sagūstīja un ieslodzīja Abrenes cietumā kā partizānu, jo viņam nebija atbilstošu dokumentu un zīmoga pasē, ka atbrīvots no iesaukšanas vācu armijā. Fašisti nošāva divus viņa brāļus - Broņislavu un Pāvelu, bet Aloizijam izdevās palikt dzīvam un 1945.gada pavasarī iestājās Sarkanās Armijas rindās. Arī tur brīvos brīžus veltīja mūzikai. 1946.gada novembrī Maskavā notika Vissavienības muzikālās un horeogrāfiskās pašdarbības skate, kuras noslēguma koncertā Lielajā teātrī ar latviešu polkas atskaņojumu uz trīs rindu koncertkokles piedalījās arī A.Jūsmiņš. Latvijas PSR vēl pārstāvēja dzelzceļnieku un poligrāfiķu horeogrāfiskais kolektīvs Bruno Priedes vadībā. Neilgu laiku (pēc LTK) Aloizijs strādājis arī Abrenes apriņķa Viļakas pilsētas skolā kā mūzikas skolotājs. Rīgā daudzos kultūras namos ir vadījis mākslinieciskās pašdarbības ansambļus. Vairākus gadus strādāja kā aktieris solists Latvijas PSR Valsts filharmonijā. Ar savu kokles spēli viņš ir pabijis daudzās Padomju Savienības vietās gan ciemos, gan pilsētās. Ir uzstājies arī Balvos skolotāju konferencē. 1959.gadā A.Jūsmiņš un vēl četri aktieri ir atkal Latvijas Valsts cirka rīcībā ar savu numuru "Muzikālie ekscentriķi". Savas dzīves pēdējos gados Aloizijs strādā galvenokārt Latvijas PSR Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā kā zinātniskais līdzstrādnieks kokles spēlē. A.Jūsmiņš spēlējis ne tikai kokli, bet arī akordeonu un citus mūzikas instrumentus. Ģimenes dzīve nav izdevusies, bērnu nebija. Pēdējos dzīves gadus dzīvojis vientuļi. Miris 1979.gada 16.jūlijā. Apbedīts Jaunciema kapos. Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē Foto no Balvu pilsētas ģimnāzijas muzeja fonda |
||||
Powered by
KBPublisher (Knowledge base software)
