Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

Jūsmiņš Aloizijs

Skatīts: 1569
Ievietots: 21 Mar, 2009
Ināra B.
Atjaunots: 14 May, 2012
Ināra B.
Koklētājs
Dzimis 1915.gada 21.februārī Viļakas pagasta Šļopkines ciemā (tagadējā Vecumu ciemā) trūcīga zemnieka ģimenē. Aloizijam bija tijai trīs gadi, kad nomira tēvs, tāpēc jau no mazām dienām nācās strādāt - bija gan gans, gan mežstrādnieks. Kā stāsta laikabiedri, viņš pievienojies ceļojoša cirka trupai, kas sniegusi izrādes dzimtajā pusē, un pēc neilga laika Aloizijs jau uzstājies cirka trupā. Kad un kur tik varēja, visu apguva pašmācības ceļā. Pateicoties neatlaidīgajām mācībām un ļoti lielajai gribai, kā arī talantam mūzikā, izdevās sasniegt stabilas zināšanas un prasmi.

Kad sākās Lielais Tēvijas karš un hitlerieši okupēja Rīgu, Aloizijs Jūsmiņš bēga uz dzimto pusi, kur ilgu laiku slēpās pie radiem. Hitlerieši viņu sagūstīja un ieslodzīja Abrenes cietumā kā partizānu, jo viņam nebija atbilstošu dokumentu un zīmoga pasē, ka atbrīvots no iesaukšanas vācu armijā. Fašisti nošāva divus viņa brāļus - Broņislavu un Pāvelu, bet Aloizijam izdevās palikt dzīvam un 1945.gada pavasarī iestājās Sarkanās Armijas rindās. Arī tur brīvos brīžus veltīja mūzikai.

1946.gada novembrī Maskavā notika Vissavienības muzikālās un horeogrāfiskās pašdarbības skate, kuras noslēguma koncertā Lielajā teātrī ar latviešu polkas atskaņojumu uz trīs rindu koncertkokles piedalījās arī A.Jūsmiņš. Latvijas PSR vēl pārstāvēja dzelzceļnieku un poligrāfiķu horeogrāfiskais kolektīvs Bruno Priedes vadībā. Neilgu laiku (pēc LTK) Aloizijs strādājis arī Abrenes apriņķa Viļakas pilsētas skolā kā mūzikas skolotājs. Rīgā daudzos kultūras namos ir vadījis mākslinieciskās pašdarbības ansambļus. Vairākus gadus strādāja kā aktieris solists Latvijas PSR Valsts filharmonijā. Ar savu kokles spēli viņš ir pabijis daudzās Padomju Savienības vietās gan ciemos, gan pilsētās. Ir uzstājies arī Balvos skolotāju konferencē.

1959.gadā A.Jūsmiņš un vēl četri aktieri ir atkal Latvijas Valsts cirka rīcībā ar savu numuru "Muzikālie ekscentriķi". Savas dzīves pēdējos gados Aloizijs strādā galvenokārt Latvijas PSR Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā kā zinātniskais līdzstrādnieks kokles spēlē. A.Jūsmiņš spēlējis ne tikai kokli, bet arī akordeonu un citus mūzikas instrumentus. Ģimenes dzīve nav izdevusies, bērnu nebija.

Pēdējos dzīves gadus dzīvojis vientuļi. Miris 1979.gada 16.jūlijā. Apbedīts Jaunciema kapos.
/Pēc I.Šaicānes materiāliem/

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no Balvu pilsētas ģimnāzijas muzeja fonda
Citi raksti šajā sadaļā
document Baranovskis Staņislavs
document Boža Aina
document Jēkabsons Arnolds
document Logins Francis
document Matīss Tālis
document Mētra Olīvs
document Skulte Ādolfs
document Kļaviņš Jānis
document Jaunzeme - Portnaja Diāna
document Mežore Sandra
document Jangblūde Dace (dzim.Kaša)
document Namsons Antons
document Jēkabsone Laura



RSS