Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

Skulte Ādolfs

Skatīts: 1976
Ievietots: 21 Mar, 2009
Ināra B.
Atjaunots: 14 May, 2012
Ināra B.
Komponists, ērģelnieks, pedagogs
Dzimis 1909.gada 28.oktobrī Kijevā, kur nodzīvo līdz 1920.gadam. Beidzis Latvijas Konservatoriju pie Jāzepa Vītola.
Ādolfs Skulte ir viens no ievērojamākajiem XX gs. latviešu mūzikas klasiķiem. Viņš ir deviņu simfoniju un citu simfonisku darbu, trīs operu, divu baletu, daudzu vokāli instrumentālo, kora un kamermūzikas sacerējumu autors, kā arī viens no iezīmīgākajiem sava laikmeta kinomūzikas autoriem. Komponista radošais veikums novērtēts ar vairākām prēmijām, kuras vainago par mūža ieguldījumu saņemtā Lielā mūzikas balva 1999.gadā. Vairāk kā 65 gadus profesors Ā.Skulte nostrādājis Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Viens no Ādolfa Skultes dzīves periodiem bija saistīts arī ar Balviem. 1933.gadā viņš strādāja par pedagogu un vadīja skolēnu jaukto kori Balvu ģimnāzijā. Ģimnāzijas direktors Gustavs Rāmnieks skolā nodibināja Tautas universitātes klavieru nodaļu, un tās vadīšanu uzticēja Skultem. Svinīgajā atklāšanas dienā bija sagatavots koncerts, kurā uzstājās arī pianists Hugo Štrauss un Ādolfs Skulte, kurš atskaņoja savu komponēto skaņdarbu "Tēma ar variācijām". Uz koncertu bija uzaicināts profesors Jāzeps Vītols ar kundzi Anniju.
Māju, kurā Ā.Skulte kopā ar diviem kolēģiem dzīvoja, sauca par Krūmiņmāju, tās īpašnieka vārdā, un atradās tā paša Balvu ezera krastā. Kad sākās vasaras brīvlaiks, komponists gandrīz visu laiku pavadīja laivā uz ezera, vērojot debess mākoņus un klausoties viļņu čalās. Daudzu šādu pārdzīvojumu pilns, kādā vasaras pēcpusdienā A.Skulte sēdās pie klavierēm un sāka improvizēt, iedomājoties, kādiem izstrumentiem varētu uzticēt viļņu čalojumu. Tā izsakot visus vasaras iespaidus uz Balvu ezera, 1934.gadā tapa simfoniskā poēma "Viļņi", kas ieguva godalgu radio izsludinātajā simfonisko darbu konkursā, bet tās autors saņēma 500 latu prēmiju.
Lai nodrošinātu savu eksistenci, Ā.Skulte divas reizes mēnesī spēlēja arī Balvu evanģēliski luteriskajā baznīcā dievkalpojumos. Tas viņam patika, īpaši, kad varēja ļauties improvizācijai. Bet 1934.gada rudenī baznīcas pērminderi paziņoja, ka ērģelniekam maksā par daudz lielu algu un ka tā tiks samazināta uz pusi. Tā kā ar ģimnāzijas algu vien iztikt nevarēja, Ā.Skulte sāka meklēt darbu citur. Viņš pieņēma darbu Jēkabpilī, un 1934.gada vēlā rudenī, jau turpinoties otrajam mācību gadam, no Balviem aizbrauca.
Komponista Ādolfa Skultes mūža atmiņu stāsts (arī stāsts par Balviem) lasāms četros "Latvju Mūzika" rakstu krājumos. Novadpētniecības lasītavas fondā ir arī simfoniskās poēmas "Viļņi" partitūra.
Ā.Skulte nomira 2000.gada 20.martā

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no novadpētniecības lasītavas fonda
Citi raksti šajā sadaļā
document Baranovskis Staņislavs
document Boža Aina
document Jēkabsons Arnolds
document Jūsmiņš Aloizijs
document Logins Francis
document Matīss Tālis
document Mētra Olīvs
document Kļaviņš Jānis
document Jaunzeme - Portnaja Diāna
document Mežore Sandra
document Jangblūde Dace (dzim.Kaša)
document Namsons Antons
document Jēkabsone Laura



RSS