Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Apšinieks Pēteris

Raksta ID: 419
Atjaunināts: 05 septembris, 2013
Katoļu garīdznieks un rakstnieks
Dzimis 1887. gada 29. jūnijā Domopoles (tagad Gaigalavas) pagastā Apšinīkos zemnieku ģimenē. Mācījies Domopoles pagasta skolā, Rēzeknes pilsētas skolā, kuru pabeidzis 1907. gadā. Mācības turpinājis Pleskavas Aptiekaru skolā un Pēterburgas 5. Valsts ģimnāzijā. No 1911.-1915. gadam studējis Pēterburgas Garīgajā seminārā un 1915. gadā iesvētīts par priesteri. Pirmā draudze, kurā uzsācis kalpošanu - Preiļu draudze, bet drīz tika aicināts atpakaļ uz Pēterburgu, kur sākās plašs latgaliešu organizēšanās darbs. Viņam uzticēja vikāra un katoļu bēgļu kapelāna pienākumus. Apšinieks bija redaktors un līdzstrādnieks latgaļu preses izdevumos, aktīvi piedalījās Latgales latviešu biedrībās un organizācijās, rokrakstā izdeva žurnālu "Strautiņš".
Vēsturiskajā 1917. gada Latgales kongresā viņš uzstājās un atbalstīja ideju par Latgales apvienošanos ar citiem Latvijas novadiem un vienotas Latvijas valsts izveidošanu.
1918.-1920. gadā kalpoja Bērzgales, Sarkaņu un Rogovkas (Nautrēnu) draudzēs. Latvijas brīvvalsts laikā no 1920. -1925. gadam bija Viļakas draudzes prāvests un dekāns, aktīvi nodevās arī rakstniecībai. Par saviem līdzekļiem izdeva mēnešrakstu „Kristus Karogs” un pats bija tā redaktors, atjaunoja kara laikā izpostīto Viļakas baznīcu, izveidoja Šķilbēnu draudzi un uzcēla baznīcu.
1925. gada pavasarī prāvestu Apšinieku pārcēla uz Pušas draudzi, kur sākās rosīgs kultūras un saimnieciskais darbs: nodibināta Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Pušas nodaļa, atjaunotas draudzes ēkas, uzcelts tautas nams.
1930. gadā priesteris atgriezās savā pirmajā kalpošanas vietā - Preiļu draudzē. Tur viņš atjaunoja mūra baznīcu, saveda kārtībā citas ēkas. Preiļos sarakstītas vairākas Pētera Apšinieka gan garīga, gan laicīga satura grāmatas.
No Preiļiem 1936. gadā Apšinieku pārcēla uz Līksnas draudzi, bet tur pabija tikai vienu gadu un atkal viņu gaidīja jauna darbošanās vieta – Baltinavas draudze, kura bija pēdējā priestera mūžā. Baltinavā viņš turpināja savu aktīvo darbību gan kā garīdznieks, gan kā sabiedriskais darbinieks. Viņš vadīja vairākas vietējās biedrības, darbojās skolās, organizēja kultūras darbu.
1940. gada 9. jūnijā Pēteris Apšinieks Baltinavā svinēja savas priesterības 25 gadu jubileju, arī literārās darbības 30 gadus.
Ienākot boļševikiem, prāvestu Apšinieku apmeloja, terorizēja un 1941. gada 11. jūnijā apcietināja, apsūdzēja par „aģitāciju pret komunistisko kustību, negatīvu attieksmi pret pionieru un komjauniešu organizācijām” un izsūtīja uz Sibīriju.
Miris 1942. gada 10. februārī Sverdlovskas apgabala Severlagā, Krievijā. Kapa vieta nav zināma.

Reabilitēts 1991. gada 14. novembrī. 1995.gadā Baltinavas baznīcā P.Apšinieka piemiņai uzlikta Piemiņas plāksne.
Pirmās publikācijas 1910. gadā laikrakstā "Drywa". Vēlākos gados "Drywā" publicēti arī stāsti "Piļsātā", "Borgō sīva", "Meitiņ, kur tovs prōts !", "Pi pogosta tīsas" kā arī kritiski apcerējumi un dzejoļi. Pētera Apšinieka darbi pārpublicēti arī trimdas latgaliešu izdevumā „Dzeive” u.c.
20. gs. 30. gados sarakstījis, tulkojis vai lokalizējis virkni garīga satura darbu, rakstījis stāstus, lugas, satīras par politiķiem un ierāvējiem.

P.Apšinieka visus sacerējumus var sadalīt 4 grupās. Garīgā literatūra: "Ziemassvātku dzīsmes"(1924), "Garīgās dzīsmes" (1929), "Vissv. Jezus Sirds mēness"(1929), "Maja mēness" (1931), "Sv. Mises upurs" (1932), "Goreigos dzīsmes" papildizdevums (1933), "Apdūmošonas par Jezus mūku" (1924), "Tyvok pi Kristus - apdūmošonas" (1935), "Goreigos dzīsmes ar notim" (1936), "Paleigs šķeisteišonas dvēselem" (1937), "Apdūmošonas Adventam un Ziemassvātkim" (1940)
Skolu grāmatas: "Apologetika" (1934), "Kristus Bazneicas vēsture" (1935), "Liturgika" (1938)
Laicīgā literatūra, drāmas: "Veronika" (1924), "Rokstu krojums: dramas" (1929), "Rokstu krojums: dzīsmes" (1938), "Pazudušais dāls" (1938), "Marija Madaļa: drama" (1938), "Deviņi vēji" (1935), "Pi fotografa" (1935), "Sešas komēdijas" *(1937), "Borgo sīva" (1937), "Rokstu krojums: dzejūļi" (1931), "Dzeives viļņūs": stāsti" (1933), "Dažādi raksti" (1937), "Ceiņa ar Smutu"
Žurnālistika: 1917.gadā Pēterpilī rediģēja un izdeva žurnālu "Strautiņš". No 1910.gada P.Apšinieks ar saviem rakstie piedalījās laikrakstā "Drywa", parakstīdamies ar pseidonīmu Apse. No 1924. līdz 1925.gadam rediģēja un izdeva žurnālu "Kristus Karūgs". Ar saviem rakstiem viņš kuplināja žurnālus "Katoļu dzeive", "Sauleite" un laikrakstu "Latgolas Vords".
Pseidonīmi: Apse, Džams, Strucis
/pēc pr. A. Budžes un Balvu centrālās bibliotēkas novadpētniecības materiāliem/

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no Balvu CB arhīva; piemiņas plāksne Baltinavas katoļu baznīcā (R.Cibules foto)
Raksta ID: 419
Atjaunināts: 05 septembris, 2013
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2343
Ievietots:: 23 marts, 2009 by Ināra B.
Atjaunināts:: 05 septembris, 2013 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Alpe Einārs
b Blūmītis Osvalds
b Bratuškins Jānis
b Budže Alberts
b Bārtulis Jānis
b Dadžāns Staņislavs
b Duļbinskis Kazimirs
b Gulbis Afrēds
b Irbe Kārlis
b Jermacāns Miķelis
b Lapikens Nikolajs
b Rimovičs Antons
b Supe Voiceks
b Svilāns Jānis
b Tarbunass Ādolfs
b Vizulis Aloizs
b Vizulis Ādams ( Vyzuļs Odums)
b Zondaks Valerians
b Šimanovskis Mārtiņš
b Ābeltiņš Andrejs