Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

Irbe Kārlis

Skatīts: 2064
Ievietots: 23 Mar, 2009
Ināra B.
Atjaunots: 25 Mar, 2009
Ināra B.
Luterāņu mācītājs
Dzimis 1885. gada 16. janvārī Šķēdes muižā kā rentnieku Ernesta un Annas dēls. Mācījies Naudītes pagasta skolā un Jelgavas ģimnāzijā, kuru beidzis ar Uzslavas rakstu. Kārlis Irbe studējis teoloģiju Tērbatas universitātē un zinības papildinājis Berlīnes un Leipcigas universitātēs. Mācītāja kandidāta gadu kalpojis Jelgavā pie mācītāja J. Reinharda un ordinēts turpat Jelgavā 1910. gada 28. februārī. Zīmīgi, ka K. Irbes ordinācija notikusi latviešu valodā, jo tajā luterāņu mācītāju ordinācijas notika vācu valodā.
Kurzemes konsistorija Kārli Irbi 1911.gadā nosūtīja uz Latgali, jo Vitebskas guberņas luterāņu draudzes ietilpa Kurzemes konsistorijas sastāvā. Viņš tika norīkots uz Strūžānu draudzi. Šajā draudzē bija ietilpis arī Balvu apgabals, bet 1902. gadā Balvos jau izveidojās pastāvīga draudze, taču baznīcas nebija un dievkalpojumi notika kādā šķūnī Stekentavā, vēlāk muižas noliktavās tagadējā Raiņa ielā. Bija nepieciešama baznīca un draudzes locekļi vienojās par tās celtniecību. Mācītāja Kārļa Irbes vadībā 1913. gadā tika uzsākta baznīcas celtniecība. Balvu luterāņu baznīca tika iesvētīta 1915. gada maijā. Par piemiņu mācītāja Kārļa Irbes veikumam, baznīcā ir uzstādīta piemiņas plāksne. Viņš Balvu draudzē kalpoja līdz 1918. gadam.
Pēc tam neilgu laiku Irbe kalpoja Rīgas Sv. Trīsvienības draudzē. Luterāņu baznīcas vadība, apzinoties viņa pieredzi Latgalē, nozīmēja mācītāju Irbi par Latgales iecirkņa prāvestu ar uzdevumu, rūpēties par latviešu luterāņu draudžu izveidošanu Latgalē. Šajā amatā Kārlis Irbe darbojās no 1922. gada līdz 1936. gada decembrim.
Irbe bija ne tikai mācītājs, bet aktīvi iesaistījās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Viņš darbojās Jaunekļu Kristīgajā savienībā, bija Satversmes sapulces un Saeimas loceklis Kristīgi nacionālajā partijā, reprezentēja Latvijas luterāņu baznīcu vairākās starptautiskās sanāksmēs.
Pēc Otrā pasaules kara Kārlis Irbe palika Latvijā un viņu, tāpat kā daudzus citus garīdzniekus, piemeklēja tas pat liktenis.1946. gada 26. februārī Irbi apcietināja un pēc pusotra gada pavadīšanas Stabu ielas pagrabā t.s „troika” notiesāja uz 10 gadiem. Viņš nokļuva Karagandā.
1949. gada 25. martā tika izsūtīta arī mācītāja Irbes ģimene –sieva Erna un dēli Jānis un Paulis. 1955. gadā mācītāju Kārli Irbi pārveda pie izsūtītās ģimenes Amūras apgabala Blagoveščenskas pilsētā, jo bija beidzies viņa ieslodzījuma termiņš.
1956. gadā Kārlis Irbe kopā ar jaunāko dēlu Pauli atgriezās Latvijā. Pēc neilga laika viņiem sekoja arī pārējie ģimenes locekļi. Turpmākie mūža gadi pagāja kalpojot Sv. Trīsvienības draudzē Rīgā, kur varēja arī dzīvot draudzes mājā. Ieslodzījumā un izsūtījumā pavadītie gadi bija iedragājuši viņa veselību un mācītājs Kārlis Irbe nomira 1966. gada 2. novembrī. Ģimene gribēja viņu apbedīt Meža kapos blakus radiniekam bīskapam, arī Kārlim Irbem, bet nedabūja atļauju un tā viņu apbedīja Sv. Trīsvienības draudzes kapsētā blakus baznīcai.


Foto no novadpētniecības lasītavas fonda: K.Irbe kopā ar ģimeni
Citi raksti šajā sadaļā
document Rimovičs Antons
document Apšinieks Pēteris
document Bārtulis Jānis
document Budže Alberts
document Gulbis Afrēds
document Svilāns Jānis
document Tarbunass Ādolfs
document Vizulis Ādams ( Vyzuļs Odums)
document Zondaks Valerians
document Duļbinskis Kazimirs
document Blūmītis Osvalds
document Ābeltiņš Andrejs
document Jermacāns Miķelis
document Šimanovskis Mārtiņš
document Supe Voiceks
document Bratuškins Jānis
document Dadžāns Staņislavs
document Vizulis Aloizs
document Lapikens Nikolajs
document Alpe Einārs



RSS