Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

Putniņš Reinholds Valdemārs

Skatīts: 2398
Ievietots: 24 Mar, 2009
Ināra B.
Atjaunots: 14 Jan, 2015
Ināra B.
Zinātnieks, literāts

Dzimis 1881.gada 1.septembrī Bērzpils pagasta Vārguļu mājās. Pirmo izglītību guvis Domopoles (tagad Bērzpils) pagasta Strūžānu draudzes skolā. No 1898. līdz 1900.gadam mācījies skolotāju seminārā Pleskavā. Pēc tam iestājies Pleskavas mērniecības skolā, kuru kā teicamnieks beidzis 1903.gadā. Tad sākušās R.Putniņa gaitas Krievijas armijā, kur viņš ieguvis virsnieka pakāpi. Pēc karadienesta strādājis par galveno mērnieku Vjatkā. 1907.gadā nolicis eksterna abitureju Vjatkas klasiskajā ģimnāzijā un iestājies Pēterpils universitātē, kur studējis fiziku, fizisko ģeogrāfiju, astronomiju un ģeodēziju. Studijas beidzis 1912.gadā ar I šķiras diplomu. Pēc studiju beigšanas R.Putniņš uzaicināts darboties Krievijas Zinātņu akadēmijā. Tur viņš strādājis observatorijā. 1915.gadā R.Putniņš palīdzējis sagatavot Ziemeļpola pētniekam Amundsenam zinātnisko ekspedīciju.

1917./18. mācību gadā R.Putniņu ievēl par privātdocentu Urālu kalnu institūtā - Jekaterinburgā. 1919.gada vasarā viņš brīvprātīgi iestājas Imantas latviešu strēlnieku pulkā un ar to nonāk Vladivostokā, kur strādā jūras observatorijā. 1920.gadā atgriezies Latvijā, ievēlēts par docentu Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē. 1926.gadā aizstāvējis disertāciju: "Par zemes virsmas iedalīšanu apspīdēšanas joslās" un ieguvis matemātikas zinātņu doktora grādu. 1927.gadā ievēlēts par profesoru fiziskajā ģeogrāfijā. Viņš ņēmis dalību Latvijas valsts meteoroloģiskā biroja organizēšanā un bijis vairākkārt ievēlēts par Latvijas ģeogrāfu biedrības prezidentu. Publicējis aptuveni desmit plašus zinātniskos darbus.

Ar pseidonīmu Vitolds Virsnis viņš rakstīja dzejoļus un apceres. To starpā arī par Latgali. Pirmais Vitolda Viršņa darbs, kas iespiests mācītāja Jura Rozēna vadītajā "Apskatā" bija "Dzejolis" 1903.gadā. Tam sekoja vēl divi dzejoļi un tulkojums "Zvaigzne" - austrumnieku teika no V.Veresajeva. Visvairāk darbu iespiests 1904.gadā - astoņi dzejoļi, apcerējums un viņa stāsti, kas iespiesti ar kopēju nosaukumu "Sarkanās svītras". Un 1905.gadā - viens dzejolis un divi nelieli prozas darbi. Kaut arī Viršņa literārā darbība ilga tikai trīs gadus, viņš bija pirmais Latgales tēlotājs latviešu literatūrā.

Pēdējos trijos savas dzīves gados R.Putniņš smagas slimības dēļ bija spiests no sava iemīļotā darba atteikties. Aizgājis nodzīves labprātīgā nāvē 1934.gada 25.oktobrī.

Apglabāts Rīgā, Meža kapos.

Profesors R.Putniņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3.šķiru

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no Novadpētniecības lasītavas fonda
Citi raksti šajā sadaļā
document Cibulis Andrejs
document Kļaviņš Jānis
document Vizulis Izidors
document Slavinska Valentīna
document Ņikonovs Aleksandrs
document Kavale Lūcija
document Kundziņa Antra
document Kuzmins Vasīlijs
document Prols Jānis
document Aleksāns Oļģerts
document Ciglis Jānis



RSS