Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

Eglājs Augusts (īst. v. Pokrotnieks Ciprijans)

Skatīts: 2348
Ievietots: 24 Mar, 2009
Ināra B.
Atjaunots: 05 Feb, 2013
Ināra B.
Skolotājs, dzejnieks, Latgales kultūrvēstures pētnieks
Dzimis 1904.gada 4. oktobrī Bērzpils (toreiz Domopoles.) pagasta Līdumnieku ciemā zemnieku Antona un Rozālijas Pokrotnieku sešu bērnu ģimenē kā jaunākais Kaut arī ģimenes rocība bija šaura, visi bērni pabeidza pamatskolu, divas māsas apguva speciālo izglītību un strādāja par medicīnas darbiniecēm. Jau no mazām dienām bērniem ģimenē iemācīts darba tikums un kārtības mīlestība. To Ciprijans saglabājis visu mūžu. Viņš mācījies vietējā Līdumnieku pamatskolā, beidzis Bērzpils sešklasīgo pamatskolu un 1921. gadā iestājies Rēzeknes valsts pedagoģiskajā skolā, kas tikko uzsākusi darbu. Skolu Ciprijans Pokrotnieks pabeidza 1924. gadā, iegūstot skolotāja tiesības. Pirmā darbavieta viņam bija dzimtajā pusē Lieparu pamatskolā. Pēc pusotra darba gada Ciprijanu iesauca dienēt Latvijas armijā 4. Valmieras kājnieku pulkā Rīgā, kur viņš  bija rakstvedis. Dienot Rīgā, bija iespēja iepazīties ar galvaspilsētas kultūras dzīvi, apmeklēt, teātrus, koncertus, kino. Māsas materiāli atbalstīja jaunāko brāli, un Ciprijans obligātā karadienesta laikā pabeidza arī Tautas universitāti. Pēc dienesta darbs dzimtajā pusē Aizupes četrklasīgajā pamatskolā, kur viņš vienlaicīgi bija gan skolas pārzinis, gan skolotājs, gan sagādnieks un saimnieks. Līdztekus skolas darbam, skolotājs aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē - organizēja  apkārtējo ciemu ļaudīm lekcijas, vadīja literāros vakarus, rakstīja dzejoļus, kuri parādījās Latgales preses izdevumos ar Augusta Eglāja vārdu.
1940. gadā Ciprijans Pokrotnieks tika norīkots par Bērzpils vidusskolas direktoru, nedaudz vēlāk - par Abrenes apriņķa skolu inspektoru. 1941. gadā, ienākot vāciešiem, viņu arestēja un ieslodzīja Balvu cietumā . Laimīgas sagadīšanās dēļ, kad Balvu policijas priekšnieks Celms viņā atpazina dzejnieku, kurā jau agrāk bija klausījies, un izsvītroja viņa uzvārdu no nāvei nolemto sarakstiem, Augusts Eglājs izglābās. Otrā pasaules kara gados C. Pokrotnieks kā neuzticāms bija spiests atrasties policijas uzraudzībā un strādāt par laukstrādnieku Rāznas pagasta  Voskānu muižā. Pirmajos pēckara gados A. Eglājs bija Rēzeknes rajona Kalnezeru septiņgadīgās skolas direktors. No 1946/47. mācību gada viņš izpildīja Rīgas rajona Tautas izglītības nodaļas vadītāja pienākumus, vēlāk bija Rīgas rajona TIN Metodiskā kabineta vadītājs un latviešu valodas un literatūras skolotājs Rīgas rajona Stopiņu astoņgadīgajā skolā. 1959. gadā piecdesmit četru gadu vecumā pabeidza Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Saviem spēkiem Salaspilī uzbūvēja personīgo , iekārtoja dārzu, izaudzināja meitu.
Augusts Eglājs miris 1994.gada 2. oktobrī. Apglabāts Salaspils kapos.
Pirmā publikācija ir dzejolis "Gona idile" žurnālā "Zīdūnis" 1922. gadā. Aktīvi darbojies trīsdesmito gadu Latgales literārajā dzīvē, izdevumu "Dzimtenes skaņas, "Sējējs" sagatavošanā, literārajā žurnālā "Straume". 1936. gadā iznācis A. Eglāja dzejoļu krājums "Dzīsmas rudiņa saulei". 1983. gadā laists klajā krājums "Vakara dūmakā zilgā". Tas ir iepriekšējā krājuma pārveidots un papildināts izdevums literārajā valodā.
1987. gadā Augusts Eglājs sakārtojis Aleksandra Adamāna dzejoļu un tēlojumu izlasi "Sapņi un zemes balss".1993. gadā sakārtota Franča Trasuna izlase "Fabulas" 1993. gadā rediģējis un sarakstījis pēcvārdu Franča Murāna dzejoļu krājumam "Svešumā klīstot"  Viņa dzeja ir smalki izstrādāta, izslīpēta, niansēta. Tai raksturīgs filozofisks apcerīgums, pārdomas par dzīves vērtībām.
 Mūža nogalē Augusts Eglājs sakārtoja savu trešo dzejoļu krājumu "Varaveiksna", kas iznāca jau pēc autora nāves 1995. gadā. Savulaik Augusts Eglājs tika dēvēts par labāko latgaliešu liriķi ar kura parādīšanos "dvēsele ienāca latgaliešu dzejā".

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no Eglāja personīgā arhīva
Citi raksti šajā sadaļā
document Slišāns Antons
document Putniņš Reinholds Valdemārs
document Apšeniece Akula Leontīne
document Benislavska Konstance
document Cibuļskis Jānis (Jōņs Juoņs Cybuļskis)
document Dambītis Roberts
document Garais Alberts (pseidonīms Lobreiteņš)
document Kalnājs Tālivaldis (īst v. Tālivaldis Jānis Kalniņš)
document Kalniņš Pēteris
document Kuļšs Pīters (pseidonīms Cērpiņu Blauzga)
document Lāpāns Māris
document Lasis Fricis Arvīds (Augusts Pagars)
document Manteifelis Gustavs
document Pastors Antons
document Stradiņa Margarita
document Stroda Lūcija (dz. Jaundzema)
document Aleksejevs Aleksandrs
document Jeromāne Rutta
document Vidāre, Baiba
document Keišs Pēteris
document Slišāne Mārīte
document Keiša Ilze
document Keišs Imants
document Līvzemnieks Viktors
document Ločmelis Alberts
document Logins Jānis
document Mežābele Santa
document Pastors Jānis (Jōņs Pastors)
document Rasa Jānis
document Vizulis Leontijs
document Andžāne Veneranda
document Martuževa Broņislava
document Rundzāns Valerijans
document Dortāne Eva
document Sanders Vitālijs
document Atpile-Jugane Ineta
document Prancāns Uldis
document Ločmelis Jānis
document Tjunītis Andris
document Bertholde Broņislava
document Sprudzāns Pēteris
document Bužs Andrejs
document Viļuma Edita
document Berķe Dženija
document Boldāns Pēteris (Aussalīts)
document Uršuļska Iveta
document Degums Arvis
document Birkova Vija (pseid.Vija Laganovska)



RSS