Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Manteifelis Gustavs

Raksta ID: 459
Atjaunināts: 14 janvāris, 2015
Publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs
Dzimis 1832. gada 18. novembrī Dricānu muižā (tagad Rēzeknes rajons) pārpoļotu vācu muižnieku ģimenē. Pirmo izglītību ieguvis mājās labu ārzemju mājskolotāju vadībā, iemācoties franču, vācu, latīņu, poļu valodas, apgūstot klavierspēli, kompozīcijas teoriju un praksi. Tālāk mācījies Jelgavas ģimnāzijā un studējis tieslietas Tērbatas universitātē, kuru beidzis ar uzslavu, iegūstot 1859. gadā tieslietu maģistra grādu. Pēc studiju beigšanas viņš  dažus gadus ceļojis, bet nav ziņu par šo ceļojumu mērķi. Varbūt tie bijuši atpūtas un izpriecu ceļojumi, varbūt - studiju, varbūt arī reliģiski ceļojumi uz svētajām vietām, jo par pēdējo apliecinājumi atrodami viņa vēlāk izdotajos kalendāros.
No 1863. gada Gustavs Manteifelis dzīvojis Rīgā un bijis ierēdnis Iekšlietu ministrijā un citos valsts dienestos, bet bieži uzturējies arī savās muižās Latgalē. Šajā laikā no 1862.-1871.gadam izdots Manteifeļa kalendārs "Inflantu zemes laika grōmota aba kalenders", kas bija pirmais un vienīgais regulāri iznākušais izdevums latgaliešu rakstu valodā 19. gadsimtā, iespiests drukas aizlieguma laikā, tāpēc izdevējs maksājis sodu. Kalendārs bijis populārs tautā, rūpīgi sastādīts, ilustrēts, bagāts ar praktiskiem padomiem lauksaimniecībā, mājturībā, medicīnā. Tajā atrodama arī Latgalē pierakstītā folklora - tautasdziesmas, pasakas, mīklas. sakāmvārdi.
Gustava Manteifeļa interešu lokā ietilpušas daudzas mākslas un zinātnes nozares - jau minētā folklora, tautas tradīcijas, vēsture un baznīcas vēsture, māksla, literatūra (ieskaitot bibliogrāfiju), mūzika, kompozīcija, valodniecība, etnogrāfija. Viņš sacerējis un komponējis arī reliģiska satura dziesmas. Viņam tiek pieskaitīta tāda Latgalē populāra un katrā latgaliešu ģimenē 20. gs. pirmajā  pusē dziedāta baznīcas dziesma kā "Krissim nyu ceļūs mes pazemeigi" u.c. Liela daļa no viņa atstātā mantojuma ir garīga satura rakstniecībā. Viņš ir sakārtojis un izdevis lūgšanu grāmatu "Piļneiga grōmota Lyugszonu..."(1868), svēto rakstu izlasi "Nūtikšonas Biblijas" (1860), "Krysta ceļš", "Kolpošona par maja mēnesi",
No 1888. gada Manteifelis bijis Krakovas zinātņu akadēmijas Mākslas vēstures pētniecības komisijas loceklis. 1889. gadā viņam pasniegts Leipcigas etnogrāfiskā muzeja goda diploms par atbalstu folkloras pētniecībā. Viņš piedalījies un uzstājies daudzos zinātniskos kongresos Polijā.
Gustavs Manteifelis Rēzeknes un Dricānu apkārtnē pats savācis un publicējis ap 170 tautasdziesmu, sastādījis Inflantijas latviešu un par Inflantijas latviešiem rakstīto grāmatu bibliogrāfiju, publicējis vairāk kā 300 rakstu, galvenokārt poļu un vācu valodā par Baltijas, īpaši Latvijas un Latgales vēstures, kultūrvēstures, ģeogrāfijas u.c. jautājumiem.
Gustavs Manteifelis turpināja poļu grāfienes Marijas Pšezdeckas no Tīzenhauzenas dzimtas iesākto darbu - krāšņa albuma "Terra Mariana. 1186-1888" izveidi un pārraudzīja albuma grafisko sagatavošanu un sniedza komnentārus ilustrācijām. Albums vēstīja par kristīgās ticības izplatīšanos Latvijā un Igaunijā, kādreizējā Livonijā, ko mēdz saukt par Marijas zemi. Albumu 1888.gadā dāvanā saņēma Romas pāvsts Leo XIII priesterības 50.jubilejā, un tas glabājas Vatikānā. 2014.gadā tika izdots tūkstotis samazināta izmēra faksimilizdevumu, kas sastāv no diviem sējumiem - vienā skatāms vizuāls materiāls, otrā sniegti zinātniski komentāri. Viens izdevums tagad skatāms arī Balvu centrālās bibliotēkas Novadpētniecības lasītavā.
Gustavs Manteifelis miris 1916. gada 24. aprīlī Bonifacovas muižā (tagad Balvu rajons Bērzpils pagasts).
Apbedīts Dricānu baznīcas dārzā, kur Latgales Skolotāju centrālā biedrība 1937. gadā uzlika piemiņas plāksni.
1981.gada 13. augustā dzimtas piederīgie no Polijas un Latvijas katoļu baznīcas pārstāvji uzstādīja pieminekli ar uzrakstu latīņu valodā – „Vēsturniekam un etnogrāfam”
Pilnīgs pārskats par Gustava Manteifeļa darbiem ir izdevumā -   H. von Didrichs, Materialen uz einem bibliographischen Verzeichnis kleinerer und größerer von Gustav Baron Manteuffel im Druck erschienener Arbeiten. –Riga,1906.

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Raksta ID: 459
Atjaunināts: 14 janvāris, 2015
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2962
Ievietots:: 24 marts, 2009 by Ināra B.
Atjaunināts:: 14 janvāris, 2015 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Aleksejevs Aleksandrs
b Andžāne Veneranda
b Apšeniece Akula Leontīne
b Atpile-Jugane Ineta
b Benislavska Konstance
b Bertholde Broņislava
b Berķe Dženija
b Birkova Vija (pseid.Vija Laganovska)
b Boldāns Pēteris (Aussalīts)
b Bužs Andrejs
b Cibuļskis Jānis (Jōņs Juoņs Cybuļskis)
b Dambītis Roberts
b Degums Arvis
b Dortāne Eva
b Eglājs Augusts (īst. v. Pokrotnieks Ciprijans)
b Garais Alberts (pseidonīms Lobreiteņš)
b Jeromāne Rutta
b Kalniņš Pēteris
b Kalnājs Tālivaldis (īst v. Tālivaldis Jānis Kalniņš)
b Keiša Ilze
b Keišs Imants
b Keišs Pēteris
b Kuļšs Pīters (pseidonīms Cērpiņu Blauzga)
b Lasis Fricis Arvīds (Augusts Pagars)
b Logins Jānis
b Ločmelis Alberts
b Ločmelis Jānis
b Lāpāns Māris
b Līvzemnieks Viktors
b Martuževa Broņislava
b Mežābele Santa
b Pastors Antons
b Pastors Jānis (Jōņs Pastors)
b Prancāns Uldis
b Putniņš Reinholds Valdemārs
b Rasa Jānis
b Rundzāns Valerijans
b Sanders Vitālijs
b Slišāne Mārīte
b Slišāns Antons
b Sprudzāns Pēteris
b Stradiņa Margarita
b Stroda Lūcija (dz. Jaundzema)
b Tjunītis Andris
b Uršuļska Iveta
b Vidāre, Baiba
b Vizulis Leontijs
b Viļuma Edita