Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

Manteifelis Gustavs

Skatīts: 2735
Ievietots: 25 Mar, 2009
Ināra B.
Atjaunots: 14 Jan, 2015
Ināra B.
Publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs
Dzimis 1832. gada 18. novembrī Dricānu muižā (tagad Rēzeknes rajons) pārpoļotu vācu muižnieku ģimenē. Pirmo izglītību ieguvis mājās labu ārzemju mājskolotāju vadībā, iemācoties franču, vācu, latīņu, poļu valodas, apgūstot klavierspēli, kompozīcijas teoriju un praksi. Tālāk mācījies Jelgavas ģimnāzijā un studējis tieslietas Tērbatas universitātē, kuru beidzis ar uzslavu, iegūstot 1859. gadā tieslietu maģistra grādu. Pēc studiju beigšanas viņš  dažus gadus ceļojis, bet nav ziņu par šo ceļojumu mērķi. Varbūt tie bijuši atpūtas un izpriecu ceļojumi, varbūt - studiju, varbūt arī reliģiski ceļojumi uz svētajām vietām, jo par pēdējo apliecinājumi atrodami viņa vēlāk izdotajos kalendāros.
No 1863. gada Gustavs Manteifelis dzīvojis Rīgā un bijis ierēdnis Iekšlietu ministrijā un citos valsts dienestos, bet bieži uzturējies arī savās muižās Latgalē. Šajā laikā no 1862.-1871.gadam izdots Manteifeļa kalendārs "Inflantu zemes laika grōmota aba kalenders", kas bija pirmais un vienīgais regulāri iznākušais izdevums latgaliešu rakstu valodā 19. gadsimtā, iespiests drukas aizlieguma laikā, tāpēc izdevējs maksājis sodu. Kalendārs bijis populārs tautā, rūpīgi sastādīts, ilustrēts, bagāts ar praktiskiem padomiem lauksaimniecībā, mājturībā, medicīnā. Tajā atrodama arī Latgalē pierakstītā folklora - tautasdziesmas, pasakas, mīklas. sakāmvārdi.
Gustava Manteifeļa interešu lokā ietilpušas daudzas mākslas un zinātnes nozares - jau minētā folklora, tautas tradīcijas, vēsture un baznīcas vēsture, māksla, literatūra (ieskaitot bibliogrāfiju), mūzika, kompozīcija, valodniecība, etnogrāfija. Viņš sacerējis un komponējis arī reliģiska satura dziesmas. Viņam tiek pieskaitīta tāda Latgalē populāra un katrā latgaliešu ģimenē 20. gs. pirmajā  pusē dziedāta baznīcas dziesma kā "Krissim nyu ceļūs mes pazemeigi" u.c. Liela daļa no viņa atstātā mantojuma ir garīga satura rakstniecībā. Viņš ir sakārtojis un izdevis lūgšanu grāmatu "Piļneiga grōmota Lyugszonu..."(1868), svēto rakstu izlasi "Nūtikšonas Biblijas" (1860), "Krysta ceļš", "Kolpošona par maja mēnesi",
No 1888. gada Manteifelis bijis Krakovas zinātņu akadēmijas Mākslas vēstures pētniecības komisijas loceklis. 1889. gadā viņam pasniegts Leipcigas etnogrāfiskā muzeja goda diploms par atbalstu folkloras pētniecībā. Viņš piedalījies un uzstājies daudzos zinātniskos kongresos Polijā.
Gustavs Manteifelis Rēzeknes un Dricānu apkārtnē pats savācis un publicējis ap 170 tautasdziesmu, sastādījis Inflantijas latviešu un par Inflantijas latviešiem rakstīto grāmatu bibliogrāfiju, publicējis vairāk kā 300 rakstu, galvenokārt poļu un vācu valodā par Baltijas, īpaši Latvijas un Latgales vēstures, kultūrvēstures, ģeogrāfijas u.c. jautājumiem.
Gustavs Manteifelis turpināja poļu grāfienes Marijas Pšezdeckas no Tīzenhauzenas dzimtas iesākto darbu - krāšņa albuma "Terra Mariana. 1186-1888" izveidi un pārraudzīja albuma grafisko sagatavošanu un sniedza komnentārus ilustrācijām. Albums vēstīja par kristīgās ticības izplatīšanos Latvijā un Igaunijā, kādreizējā Livonijā, ko mēdz saukt par Marijas zemi. Albumu 1888.gadā dāvanā saņēma Romas pāvsts Leo XIII priesterības 50.jubilejā, un tas glabājas Vatikānā. 2014.gadā tika izdots tūkstotis samazināta izmēra faksimilizdevumu, kas sastāv no diviem sējumiem - vienā skatāms vizuāls materiāls, otrā sniegti zinātniski komentāri. Viens izdevums tagad skatāms arī Balvu centrālās bibliotēkas Novadpētniecības lasītavā.
Gustavs Manteifelis miris 1916. gada 24. aprīlī Bonifacovas muižā (tagad Balvu rajons Bērzpils pagasts).
Apbedīts Dricānu baznīcas dārzā, kur Latgales Skolotāju centrālā biedrība 1937. gadā uzlika piemiņas plāksni.
1981.gada 13. augustā dzimtas piederīgie no Polijas un Latvijas katoļu baznīcas pārstāvji uzstādīja pieminekli ar uzrakstu latīņu valodā – „Vēsturniekam un etnogrāfam”
Pilnīgs pārskats par Gustava Manteifeļa darbiem ir izdevumā -   H. von Didrichs, Materialen uz einem bibliographischen Verzeichnis kleinerer und größerer von Gustav Baron Manteuffel im Druck erschienener Arbeiten. –Riga,1906.

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Citi raksti šajā sadaļā
document Slišāns Antons
document Putniņš Reinholds Valdemārs
document Apšeniece Akula Leontīne
document Benislavska Konstance
document Cibuļskis Jānis (Jōņs Juoņs Cybuļskis)
document Dambītis Roberts
document Eglājs Augusts (īst. v. Pokrotnieks Ciprijans)
document Garais Alberts (pseidonīms Lobreiteņš)
document Kalnājs Tālivaldis (īst v. Tālivaldis Jānis Kalniņš)
document Kalniņš Pēteris
document Kuļšs Pīters (pseidonīms Cērpiņu Blauzga)
document Lāpāns Māris
document Lasis Fricis Arvīds (Augusts Pagars)
document Pastors Antons
document Stradiņa Margarita
document Stroda Lūcija (dz. Jaundzema)
document Aleksejevs Aleksandrs
document Jeromāne Rutta
document Vidāre, Baiba
document Keišs Pēteris
document Slišāne Mārīte
document Keiša Ilze
document Keišs Imants
document Līvzemnieks Viktors
document Ločmelis Alberts
document Logins Jānis
document Mežābele Santa
document Pastors Jānis (Jōņs Pastors)
document Rasa Jānis
document Vizulis Leontijs
document Andžāne Veneranda
document Martuževa Broņislava
document Rundzāns Valerijans
document Dortāne Eva
document Sanders Vitālijs
document Atpile-Jugane Ineta
document Prancāns Uldis
document Ločmelis Jānis
document Tjunītis Andris
document Bertholde Broņislava
document Sprudzāns Pēteris
document Bužs Andrejs
document Viļuma Edita
document Berķe Dženija
document Boldāns Pēteris (Aussalīts)
document Uršuļska Iveta
document Degums Arvis
document Birkova Vija (pseid.Vija Laganovska)



RSS