Upītes bibliotēka

p.n. Šķilbēni, c. Upīte , Akas laukums 4, LV- 4587
Upītes bibliotēka dibināta 1953. gadā kā Staļina vārdā nosauktā kolhoza bibliotēka. Par bibliotekāri strādāja kolhoza kluba vadītāja Grigorjeva. Vēlāk strādājušas; Šakina, Slišāne, Krilova. Bibliotēka bija izvietota kolhoza valdes ēkas vienā nelielā telpā un grāmatas izvietojās divos plauktos.
1961. gadā Staļina vārdā nosaukto kolhozu pārdēvē par kolhozu "Cīņa" un arī bibliotēka turpmāk saucās par kolhoza "Cīņa" bibliotēku pat līdz 1968. gadam. Par bibliotekāru strādā Eduards Sišāns, kurš reizē ir arī kolhoza kasieris.
No 1968. gada augusta līdz 1971. gada martam bibliotēka saucas Lazdulejas ciema 2. biblotēka un bibliotekāre ir R. Slišāne.
No 1971. gada aprīļa līdz 1977. gada aprīlim bibliotēka saucas Upītes ciema 1. bibliotēka. Par bviblioekāri strādā Stefānija Lele, kuru nomaina Valentīna Frolova.
1977. gadā likvidēja Upītes ciema padomi un bibliotēku nodeva Šķilbēnu ciema padomei un to pārsauca par Šķilbēnu ciema otro bibliotēku. Atrašanās vietu bibliotēka nemainīja. Valentīna Frolova par bibliotekāri nostrādā līdz 1979. gadam, bet no 1979. gada līdz 1981. gada beigām par bibliotekāru strādā Antons Slišāns. No 1982. gada janvāra līdz 1985. gada februārim par bibliotekāri strādā Irēna Slišāne. 1985. gadā no februāra līdz oktobrim strādā Justīne Slišāne, bet no oktobra līdz decembrim – Līvija Supe. Un tad no 1986. gada janvāra līdz 1994. gada dcecembrim par bibliotekāri atkal strādā ( sākās bibliotēkas pusslodzes darba laiks) Irēna Slišāne. No 1995. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 1. decembrim par bibliotekāru uz pusslodzi strādā Antons Slišāns. Kopš 2008. 1. decembra Upītes bibliotēkā strādā divi darbinieki, katrs uz ¼ slodzi; vadītājs Antons Slišāns, bibliotekāre Mārīte Slišāne.
No 1977. gada maija mēneša līdz 1991 gada jūnijam bibliotēka saucas Šķilbēnu ciema 2. bibliotēka, bet tad līdz 2001. gada janvārim – Šķilbēnu pagasta 2. bibliotēka. Kopš 2001. gada februāra bibliotēka nes Upītes vārdu un atrodas Upītes tautas nama pirmajā stāvā.
Ja līdz 1971. gadam , kad bibliotēka bija kolhoza struktūrvienība un tās uzdevums bija tikai lasītāju nodrošināšana ar literatūru, tad pēc nonākšanas ciema, vēlāk pagasta pakļautībā, bibliotēka, papildus lasītāju apkalpošanai, veic plašu kultūrizglītības, novadpētniecības un pasākumu organizēšanas darbu. Par cik Upītes bibliotēkas darbība ilgus gadus saistīta ar Irēnas un Antona Slišānu darbību, tad tai izveidojusies sava darbības stratēģija - būt par kultūrvēsturisku centru Latvijas valsts pašā ZA pierobežā, veidot informatīvo bāzi par latgalisko kultūrvidi pierobežas ciemos, vākt, saglabāt un popularizēt nemateriālās kultūras mantojumu šajā reģionā, izkopt gadskārtu ieražu svētku svinēšanas tradīcijas ar jaunāko upītiešu paaudzi.
Upītes bibliotēka apkalpo vēsturiski izveidojušos mikrorajonu – Upītes kultūrvēsturisko novadu, kas administratīvi ietilpst Šķilbēnu pagasta DA stūrī, Baltinavas pagasta Z malā un Briežuciema pagasta ZA stūrī. Pats Upītes ciems, kurā atrodas bibliotēka, ir veidojies kā bijušā kolhoza centrālais ciemats tikai kopš 1953. gada.
Upītes bibliotēkā tiek veidots daudznozaru literatūras fonds, bet galveno uzsvaru liekot uz latgaliski rakstīto literatūru. Līdztekus bibliotēkās darbam ir izveidots Upītes kultūrvēstures muzejs, kas ir kā novadpētniecības paplašināta nodaļa ar galveno uzdevumu krāt, saglabāt,  pamazām zinātniski apstrādāt materiālus un publicēt šos pētījumus un uzziņas materiālus.