Rekavas bibliotēka

Rekova, Šķilbēnu pagasts. LV-4587
Rekavas bibliotēkas izveidošanās saistīta ar norisēm Šķilbēnu pagasta vēsturē. Laika periodā no 1949. -1960. gadam bijušajā  Šķilbēnu pagasta teritorijā padomju vara izveidoja piecas ciema padomes- Loginu ciema padomi, Zaļčupes ciema padomi, Stabļevas ciema padomi un vēl divas citas.
1955. gadā pie Loginu ciema padomes nodibināja bibliotēku ar nosaukumu - Loginu ciema bibliotēka. Pamatojums - Abrenes rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums Nr. 119 "Par jaunu kultūras - izglītības iestāžu atvēršanu Abrenes rajonā " 24. maijā 1955. gadā.
1958. gadā, apvienojot atsevišķus mazos kolhozus, nodibināja padomju saimniecību "Šķilbēni" un apvienoja arī Loginu un Zaļčupes ciema padomes, izveidojot Šķilbēnu ciema padomi. Līdz ar to Loginu ciema bibliotēka tika pārdēvēta par Šķilbēnu ciema bibliotēku.
Bibliotēka atradās Šķilbēnu muižas dzīvojamajā jeb kungu mājā. Šajā ēkā atradās arī Šķilbēnu ciema padome un ciema klubs. Vēlāk bibliotēku pārdēvēja par Šķilbēnu ciema 1. bibliotēku, jo Upītes ciemā atklāja Šķilbēnu ciema 2. bibliotēku.
1992. gadā, kad muižas ēku atguva bijušais īpašnieks, bibliotēku pārvietoja uz Rekovu.
No 1992.-1994. gada vasarai tā atradās padomju laikā būvētajā sadzīves pakalpojumu ēkā 23m² lielā telpā. Telpas bija par šaurām un 1994. gada vasarā vēl pievienoja otru 15 m² lielu telpu.
2002. gada 22. augustā Šķilbēnu pagasta padome nolēma apvienot 1. bibliotēku ar Rekavas vidusskolas bibliotēku un apvienoto bibliotēku pārdēvēja par Rekavas bibliotēku, izvietojot Rekavas vidusskolas četrās telpās ar kopējo platību 90 m², kur tā atrodas arī pašlaik.
1970. gadā bibliotēkai piešķirts nosaukums  „Teicama darba bibliotēka”
Bibliotēkas darbinieces:
1955.-1956. gadam pirmā bibliotekāre bija Virgīnija Viļuma
1956.-1958. – Jadviga Lapšāne
1958.-1963. – Vita Kamzole
1963.-1992. – Emīlija Pužule
1992. gadā   - Anita Kokoreviča. –strādā pašlaik
Gandrīz trīsdesmit gadus bibliotēku vadīja Emīlija Pužule (1930.15.01.- 2002.13.06.).Viņa bija ne tikai zinoša un aktīva bibliotēkas vadītāja, bet arī ciema kultūras dzīves simbols – darbīga, enerģiska, atraktīva, humora pilna, liela tautas tradīciju pazinēja un kopēja. Ilgus gadus bijusi arī Šķilbēnu etnogrāfiskā folkloras ansambļa vadītāja. Viņas darbības laikā Šķilbēnu ciema 1. bibliotēkai piešķirts „Teicama darba bibliotēka” nosaukums.
Grāmatu fonds vairāk kā piecdesmit pastāvēšanas gadu laikā mainījies gan saturiski, gan skaitliski. Taču no bibliotēkas atvēršanas sākuma vēl fondā saglabājies ap 300 grāmatu.
Jaunajā gadsimtā izmainījusies arī bibliotēkas iespēja sniegt saviem lasītājiem vajadzīgo informāciju.
Bibliotēkā ienākušas modernās tehnoloģijas - datori, printeri, kopētāji. Pieejams bezmaksas internets.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

---

Foto no Balvu centrālās bibliotēkas novadpētniecības fonda