Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

Bebra gudrību taka

Skatīts: 2775
Ievietots: 03 Apr, 2009
Ināra B.
Atjaunots: 11 Apr, 2012
Ināra B.
Taka atklāta 2007. gada augustā. Tā atrodas Rugāju pagastā ceļa posma Rugāji –Balvi kreisajā pusē. Dabas izziņas taka ir 830m gara un izveidota gar Vārnienes upes krastu. Bebru taku izveidojis rugājietis Juris Bleiders kopā ar ģimeni. Sakarā ar to, ka Vārnienes upes krastos mīt daudz bebru, kuru darbi un nedarbi jau sen kļuvuši acīm redzami ikvienam,  viņam radusies doma par tiem pastāstīt arī citiem. Takas sākumposmā lasāma informācija par bebriem. Tālāk seko interesantas norādes, šķēršļi un dažādi uzdevumi, kas veicami apstāšanās vietās. Piemēram, jāuzmin koka nosaukums, vai stumbra apkārtmērs, jāuzklausa ieteikumi, pamācības utt. Te dabā var iepazīt bebru dzīvi, redzēt izveidotos aizsprostus un nogāztos kokus. Bebru nedarbu rezultātā mainās pat upes gultne. Bebri, ar upes tecējumu, ieinteresēti izskalot šosejas posmu, kurš acīmredzot tiem traucē. Takā izveidota ugunskura vieta ar koka bluķiem.  Uz tiem var sēdēt un atpūsties, var mēģināt atpazīt koku no kura tie griezti. Ir iespēja pašūpoties šūpolēs. Te, kā vēsta norādes un apliecina pats takas veidotājs, ir āderu krustpunkts. Šai vietā jūtams enerģijas strāvojums. Tā, kā taka  ved gar Vārnienes upes krastu, var baudīt arī dabisko vidi, vērot upes krastos augošos ozolus, ošus, vīksnas un gobas. Daži no kokiem ir ievērības cienīgi ar saviem lielajiem izmēriem un zarotnes veidojumu. Pavasaros upe iziet no krastiem appludinot līčus un pļavas, kurās vēlāk skatāma daudzveidīga augu valsts. Sastopami arī reti un aizsargājami augi, kā dzegužpirkstītes, jumstiņu gladiolas u.c. Skaisti ir pavasaros, kad upes krastos zied ievas un kārklu puduri. Tad upi var šķērsot pa bebru aizsprostiem, bet sausā laikā dažviet ūdens ir tikai padziļinātās vietās.
Bebru takas apmeklētājiem der zināt, ka lielākā daļa no Vārnienes upei pieguļošās teritorijas ir privātīpašumi un ceļojot jāievēro ne tikai ugusndrošības, vides aizsardzības prasības, bet arī zemes īpašnieku tiesības. Ugunskurus kurināt šeit vasarā nedrīkst, var izmantot tikai prīmusus, kas nerada uguns bīstamību. Vārnienes dabas takas jāatstāj tīras un sakoptas. Aizliegts staigāt pa pļavām, lai neizpostītu aizsargājamo augu atradnes, takām var izmantot tikai upes piekrastes joslu.

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto: J.Bleiders - takas sakopšana 2009.gadā
Citi raksti šajā sadaļā
document Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Stiglavas atsegumi”
document Privātā senlietu kolekcija "Saipetnieki"
document Briežu dārzs "Mežsētas"
document Kašu ģimenes akmeņu un liliju dārzi "Ezerlīčos"
document Bišu māja Rekovā
document Dabas parks „Balkanu kalni”
document Atpūtas parks “Lāča dārzs”
document Balvu pilsētas skvērs
document Dundenieku keramikas ceplis



RSS