Ideja par briežu dārza izveidi “Mežsētu” saimniekiem Imantam un Inārai Pušpuriem radās 2000.gadā. Īpašuma izveides pirmsākumos viņi veica visus nepieciešamos darbus, lai jau 2004. gada aprīlī saimniecībā spētu veiksmīgi izmitināt no Anglijas atvestos 85 vienu (1).jpg)
līdz trīs gadus vecus briežus. Tagad Pededzes upes palieņu pļavās iežogotos 210 hektāros mīt vairāk kā 400 brieži, tostarp arī mežacūkas. "Mežsētās" pārstāvētas dažādas briežu šķirnes: angļu, skotu, poļu, ungāru, holandiešu un lietuviešu. Dzīvnieki paredzēti krustošanai, orientējoties uz Eiropas tirgu gan gaļas, gan jaunu dārzu veidošanas ziņā. Briežu audzēšana ir ilgtermiņa process, tam nepietiek ar vienu vai diviem gadiem. Lai varētu runāt par peļņu, jāpaiet vismaz pieciem sešiem gadiem. Arī briežu dārza pirmais īpašnieks - Imants Pušpurs uzskatīja, ka dzīvnieku skaitam nemitīgi jāpalielinās, lai nākotnē tas sasniegtu 1500 dzīvnieku lielu ganāmpulku. Šobrīd briežu dārza saimniecību pārvalda brāļi Mareks, Jānis un Inguss, kā arī Imanta sieva Ināra.
2006.gadā briežu dārzs ieguva oficiālu šķirnes briežu audzēšanas saimniecības nosaukumu "Mezsētas", kas reģistrēta Balvu rajona Rugāju pagastā, bet liela daļa, arī pašas mājas atrodas Gulbenes rajona Stradu pagastā..JPG)
Turpmāk paredzēts veidot jaunus aplokus - briežu vasaras ganības. Tā ir obligāta prasība šķirnes dzīvnieku audzēšanai, lai turpinātu veidot selekcionētu ganāmpulku.
Pār Pededzes upi ir ierīkots tilts, kas savieno abus upes krastus, kā arī Gulbenes un Balvu rajonu. Tilts ierīkots briežu pārdzīšanai uz vasaras aplokiem, kas apmēram 50 hektāru platībā atrodas Balvu rajona pusē, uz tā izveidots arī skatu tornis, kas ļauj ne tikai briežu dārza saimniekiem pārlūkot ganāmpulku, bet arī tūristiem priecāties par apkārtni. Dārza teritorijā pavisam uzcelti 15 torņi briežu vērošanai.
Lai brieži neizkļūtu brīvībā un tos neapdraudētu suņi, vilki vai lāči, dārzam apkārt uzcelts 2,4 m augsts žogs. Žogs ir no stipra materiāla, tā siets spēj izturēt divarpus tonnu triecienu. Žoga 
ārpusē ir smilšu josla vai arī piebraucamais ceļš. Briežu dārzā ir izbūvēts pagrabs, kas atrodas zem zemes. Tam izmantota iegādātā dzelzceļa cisterna, kurā ierīkotas durvis un ventilācijas lūkas. Pagrabā glabās briežiem paredzēto biešu un kartupeļu krājumus.
Saimnieki atzīst, ka šāda briežu audzēšana prasa milzīgi lielu finansiālu ieguldījumu un risku ņemt bankā kredītu par tik lielām summām. Kopumā briežu dārza ierīkošanai "Mežsētās" investēts tuvu pusmiljonam latu. Daļa ir SAPARD projektu atbalsts, daļa – banku kredīti.
„Mezšētās” darbs turpinās pie infrastruktūras sakārtošanas. Ir uzbūvēta viesu māja, izrakti lieli dīķi, kuros ielaistas dažādu sugu zivis: karpas, sami, stores, līņi, zuši un vēži. Zivis, par noteiktu samaksu, var makšķerēt. Gulbenes rajona Stradu pagasta teritorijā izraktie dīķi, paredzēti galvenokārt dzīvniekiem, bet Balvu rajona Rugāju pagasta teritorijā, 12 hektāru platībā, izraktajos dīķos audzē zivis. Pieejama pirts ar platformu virs dīķa.
Interesentu piesaistei pie ceļiem, kas ved uz briežudārzu, ir izvietoti informatīvie stendi, kas dod precīzas norādes uz briežudārza „ Mežsētas” atrašanās vietu.
.JPG)
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
Foto: Z.Logina ( 3.fotogrāfijā - Imants Pušpurs); Prezidents Valdis Zatlers, apmeklējot briežu dārzu 2010.gada augustā (foto no Valsts prezidenta kancelejas)
.JPG','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
))
(1).jpg','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
.JPG','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
))
