Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 600 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

Boldāns Jāzeps

Skatīts: 551
Ievietots: 17 Oct, 2007
Admin A.
Atjaunots: 29 Jul, 2010
Ināra B.

Muzikants, mūzikas instrumentu meistars

Dzimis 1921.gada 30.maijā Briežuciema „Aussalās”. Viņa tēva mājās atradās Aussalas četrgadīgā pamatskola, kas bija vienīgā skola J.Boldāna mūžā. No tēva Jāzeps mantoja smēdi, un kopā ar smēdi viņš pārmantoja arī zelta rokas un gaišu prātu, cieņu un mīlestību pret dziesmu un tautas mūzikas instrumentiem. Īpaši jāizceļ J.Boldāna prasme darināt tautas mūzikas instrumentus. Pirmais pašizgatavotais instruments bija kokle. Uz to viņu pamudināja mazpulku žurnālā ievietotais kokles gatavošanas materiāls. Vēl viņš jaunībā apguvis vijoļu, cītaru un kokļu izgatavošanas noslēpumus. Kara laikā iegūtais ievainojums rokā vairs neļāva muzicēt uz stīgu instrumentiem, tāpēc nācās pārkvalificēties uz pūšamajiem un mēlīšu izstrumentiem. J.Boldāna mūzikas instrumentu pūrs ir visai plašs: dūru cītara, lielā un mazā kokle, vijole, akordeons, fleksotons, klabatas, sazafons, bungas un šķīvji, bet vismīļākās tomēr bija cītaras. Pavisam J.Boldāns pagatavojis ap 40 cītarām.

Jāzeps Boldāns arī spēlēja, taču viņa ansamblis nebija liels. Galvenais, dažreiz pat vienīgais muzikants bija viņš pats, jo vienlaikus spēlēja uz vairākiem instrumentiem. Tieši tas radīja klausītājos vislielāko izbrīnu. 80.gados Jāzepam pievienojās arī dzīvesbiedre Klāra, kas bija apguvusi cītaras spēli. Populārais tautas muzikants pirmoreiz Rīgā uzstājās 1986.gada oktobrī, kad Zinātņu akadēmijā A.Upīša Valodas un literatūras institūta fokloristi pulcināja teicējus no visiem novadiem, un izpelnījās vienreizēju atzinību.

Miris 2000.gada 26.jūnijā un apglabāts Baltinavas pagasta Plēšovas kapsētā


Avotu saraksts
novadpētniecības datu bāzē
Citi raksti šajā sadaļā
document Rancāns Andrejs
document Keišu ģimene
document Zelčs Rolands
document Supe Marija
document Mednis Alberts
document Džigurs Voldemārs
document Krakops Zintis
document Šaicāns Ainis
document Bukša Marija
document Lazorenko Nikolajs
document Ločmelis Vitālijs
document Ločmelis Aleksandrs
document Logins Jānis
document Čakāns Elmārs
document Zaremba Jāzeps
document Mūrmanis Harijs
document Keišs Aigars



RSS