Jermacāns Miķelis

Katoļu garīdznieks
Miķelis Jermacāns (kapucīnu ordeņa tēvs Jēkabs) dzimis 1911. gada 23. oktobrī Baltinavas pagasta Svilpovas ciemā Jēkaba Jermacāna daudzbērnu ģimenē. Pirmās skolas gaitas aizsākušās  Svilpovas 3. kl. pamatskolā un pēc tam Baltinavas 6. kl. pamatskolā. Vēlāk izglītība turpināta Aglonas  ģimnāzijā, bet pēc tās beigšanas 1932. gadā Miķelis Jermacāns iestājies Rīgas Garīgajā seminārā un vēlāk kapuciešu klosterī. Noviciāta laiku pavadījis Vācijā Bavārijā, kur arī pieņēmis klostervārdu Jēkabs.
 Atgriezies Latvijā un 1939. gada 18. maijā arhibīskaps A. Springovičs viņu iesvētījis par priesteri.
Pirmā kalpošanas vieta jaunajam mūkam bija Viļakas kapuciešu klosteris no 1939. gada jūnija līdz 1940. gada jūlijam.
No 1940. gada 23. jūlija līdz 1941. gada 28. februārim viņš kalpoja Ruskulovas draudzē.
No 1941. gada 28. februāra līdz 1944. gada 30. aprīlim Miķelis Jermacāns bija Viļakas kapuciešu klostera superiors un dekāna palīgs, bet pēc tam viņu pārcēla uz Rīgu un līdz 1947. gada jūlijam viņš strādāja Rīgas sv. Alberta baznīcā, bet pēc tam atkal dabojās Skaistkalnes kapuciešu klosterī un bija arī Jaunsaules draudzes prāvests.
1949. gada septembrī Miķeli Jermacānu apcietināja. Apcietinājumā viņš atradās līdz 1956. gada septembrim un pabija gan Rīgas cietumā, gan Ļeņingradā, gan Mordovijā, Karagandā un Vorkutā. Pēc atbrīvošans no apcietinājuma Miķelis Jermacāns atgriezās Latvijā un kalpoja Stirnienes un Rudzātu draudzēs, pēc tam bija prāvests Dvietē. No 1964. gada viņš bija Gulbenes prāvests un noturēja dievkalpojumus Velēnā, Jaunpiebalgā. Viņa nopelns ir arī pie skaistas Velēnas luterāņu baznīcas saglabāšanas, jo tanī notika arī katoļu dievkalpojumi. No 1974. gada viņš atkal atgriezās Dvietē.
Miķeļa Jermacāna nopelni ir latgaliskās un katoliskās dzīvesziņas uzturēšanā cilvēkos visās  draudzēs, kur viņš kalpoja, arī  savas dzimtās Baltinavas un Šķilbēnu puses ļaudīs.
1971. gadā, tas ir deviņus gadus iepriekš ZA folkloras pētniekiem un vācējiem, viņš kopā ar Antonu Slišānu ierakstīja magnetofona lentēs Baltinavas un Šķilbēnu pagastu tautas dziesmu bolsus. Šie ieraksti liecināja par vēl dzīvo un bagāto latgaliskās kultūras mantojumu un rosināja cilvēkus darboties. Astoņdesmitajos gados, kad plaši attīstījās folkloras un etnogrāfisko ansambļu un kopu darbība, ieraksti tika izmantoti Rekavas un Upītes etnogrāfisko ansambļu darbā un pirms ansambļu nodibināšanas vietējos kultūras pasākumos. Viņš ierakstīja arī dievkalpojumus, dziedāšanu pie krustiem, psalmus, vesperes, deva ieskatu par dziedāšanas tradīcijām kapsētās. Bija iecere ierakstīt arī Latgales kāzu tradicionālo dziedāšanu, bet tā nepiepildījās.
Miķelis Jermacāns nomira 1986. gada 4. janvārī Dvietē, bet apbedīja viņu Baltinavas draudzes Breksenes kapsētā. Uz kapa uzstādīts tēlnieka Bērtuļa Bula veidotais kapa piemineklis – Dievmāte.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē