Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

G

Skatīts: 1580
Ievietots: 14 May, 2012
Admin A.
Atjaunots: 14 May, 2012
Admin A.
Gabranovs Pēteris (1944) – lauksaimnieks. Dzim. Krišjāņu pag. Gulbenes raj. kolhoza, vēlāk SIA Rainis vadīt.(1970). Ljas AP deputāts (1990). Triju Zvaigžņu ordeņa kav. (2000)

Gabrāns Jānis (1899.18.VI.-1965.16.X.) – dekāns. Dzim. Krišjāņu pag. Ordinēts (1926). Viļakas draudzes prāvests, dekāns (1936). Apcietināts 1947, reabilitēts 1992. Apbed. Rēzeknes raj. Feimaņu pag. Feimaņu kapsētā.

Galējs Antons (1888-1935) – kareivis. Dzim. Balvu pag. Dien. Al-dra Ņevska kājnieku pulkā. Ljas arm. iest. brīvprāt. 1919.03.VII. 1920. 02.II. pie Kārsavas pag. Krūkļiem parād. sevišķu vīrišķību un augstasinību, ar labi tēmētu uguni izklīdinot uzbruc. ķēdes un sekmējot Kārsavas stac. noturēš. Pēc atvaļināš. dzīvojis Rugāju pag. Baldonēs. Apbedīts Balvu raj. Rugāju pag. Cepurnieku kapsētā. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.

Garais Alberts (Lobreiteņš) (1912.11.VII.- 45?) – skolotājs, dzejnieks. Dzim. Rugāju pag. Nagļos. Strād. Nagļu 1. pak. pamatsk. Rakstīja tikai latgaliski. Žurn. Zīdūnis publ. sonetu vainags Veltījums Aglonas Dievmātei (1936). Dzejoļi publ. dažādos period. izd. un kalend. Rugāju pag. Daugasnes meliorācijas sab-bas vad., teātra uzvedumu rež. Apcietināts (1943/44 ziema). Pārvests uz Štuthofas konc. nometni (1945).

Garijone Agnese
(1897.19.III.-1979.) – skolotāja, sabiedr. darbiniece. Dzim. Bērzpils pag. Bērzišos. Beig. ģimnāz. Pēterpilī (1917), LU pedagoģ. nod. Skolu inspekt. Ludzā un D-pilī. Strād. Rēzeknes Valsts komercskolā un ģimnāz. (1940-43), D-pils skolot. inst. Darbojusies katoļu org-jās: Latgales školas redakcijā, Latg. skolot. centrāl. b-bā u.c. Pēc kara dzīv. Rīgā. Apbed. Rēzeknes raj. Rikavas kapsētā.

Garnizona pilsētiņa atrodas Viļakā, ezera R krastā. Dib. (1935-40) kā Ljas armijas 7.Siguldas kājnieku pulka 3.bataljona mītne. Patreiz  atrodas Valsts Robežsardzes Viļakas pārvaldes ēku komplekss.

Gertmanis Antons (1912) – skolotājs, kordiriģ. Strād. Tilžas un Balvu skolās. Baltinavas tautskolas pārzinis (1941). Vad. Balvu lauksaimn. b-bas kori, pied. Dziesmu sv. Rīgā (1938), Latg. dz. sv. D-pilī (1940). Pēc II pas. kara emigr. uz Kanādu, kur aktīvi darb. latv. katoļu org-jās, vad. korus.

Gļauda (dzim. Jaunžeikare) Anna (1926.4.III.) – lopkopēja. Soc. Darba Varone (1958). PSRS AP deputāte (1958-62). Apbalv. ar Ļeņina ord. (1958). Sivēnmāšu kopēja Balvu raj. k-zā Komunārs (1957-64), p/s Bērzpils (1957-64).

Golubova Marija (1907) – tautasdz. teicēja. Dzim.Viļakas pag. Solā. Dzīvo Susāju pag. Silaciemā. Dziedājusi A.Krūmiņam senā izpildīj. manierē 11 senas tautasdz. (1987), dziedājums ieskaņots. 1988 uzņemta videolentē.

Golvaru viduslaiku kapsēta atrodas Bērzpils pag. Golvaros pie kapsētas. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Graudumnieks Pēteris (1926.14.X) – padomju valsts un partijas darbin. Dzim. Tilžas pag. 2. Pasaules kara dalībn. LKP Ērgļu RK pirmais sekretārs; Gulbenes raj. IK pr-tājs; LKP Bauskas RK pirmais sekretārs. LKP Balvu RK pirmais sekret. (1968-83). Personālais pensionārs. LKP CK loceklis (1976-86). LPSR AP deputāts (1963-67; 1971-85). Latvijas Mednieku un makšķernieku b-bas Balvu raj. nod. priekšsēd. (1985-2000), reorganizētās Balvu Mednieku un makšķernieku b-bas priekšsēd. kopš 2000.

Gribkovas viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) atrodas Bērzpils pag. Gribkovā pie Berķeļiem. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Griķe Emīlija
(?-?) – skolotāja. Viļakas 6-kl. pamatsk. skolot. (no 20. gs. 20. g. -1941). Viļakas aizsardžu pulc. un Brāļu kapu komit. priekš-ce. Rīkoja Meža dienas, mājturības kursus, vad. teātra trupas. Apbalv. ar Ljas Atzinības krusta ord. (1938).

Grīslis Eduards (1895-1941) – kareivis. Dzim. Balvu pag. Dien. 1. D-pils latv.strēln.pulkā. Ljas arm. iest. brīvprāt. 1919.01.V. 1920.22.V. ar dažiem kareivjiem iegājis ienaidn. aizmug. pie Baraskovas sādžas, kur partiz. ieguvuši ložmetēju, šautenes, saņēmuši gūstekņus. Pēc atvaļināš. dzīvojis Dundagas pag. 1941.14.VI  kopā ar ģim. deportēts uz Sibīriju, kur arī miris. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.

Grīvasgala liepa – dabas obj. Kubulu pag. Grīvasgalā. Aizsardz. kopš 1987.01.IV. Apkārtm. – 4,1 m. Liepai nolūzis viens žuburs. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Grīvu partizānu mītnes atrodas Tilžas pag. Numernē. Memoriāls pēc arhit. O.Ostenberga proj. Kaut evi skujām sedzam atklāts 1977.29.X.

Gruzdovas meži – dabas liegums Susāju pag. Aizsardz. kopš 1999.15.VI. Plat. 274 ha. Nemeliorēts un nesusināts, prakt. arī necirsts priežu niedrājs un purvājs, atsev. egļu un egļu-apšu damakšnā, vēra, arī melnalkšņu dumbrāja tipa audzes, no tām dažas pat 200 g. vecas. Konstatētas ķērpju sugas, kas aug tikai vecos, maz skartos mežos. Ligzdo dzērve, dazādu sugu dzeņi, ir medņu riesti. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas terit.

Gruzītis-Žiraks Alfrēds (1879-?) – kult. darbin. Sibīrijas latv. kol-jās. Brīvais Latvis redaktors (pseid. F.Šīraks). Ar imantiešiem atgr. Ljā (1929).

Gulbis Alfrēds (1913.19.VII.-77.9.V.) – mācītājs, rakstn., skolot. Dzimis Balvos. Bēgļu mācīt. un skolot. Drēzdenē, Fišbahā (1944). Ev. lut. dr. mācīt. Čikāgā (1951), Venecuelas ev. lut. dr. dib., latv. dr. mācīt. Karakasā (1949-59). Vācu lieldr. aprūpēt. Štrombergā (kopš 1960). Izd. Dziesmu grām.(1947) un tēlojumu grām. Pie sapņu ezera (1947). Miris Vācijā Štrombergā.

Gumpenbergs Kārlis (Tēvs Toms) (1904-84.5.I.) – kapuc. ord. mūks no Vācijas. Nodib. kapuc. klost. Viļakā (1938).  vadībā uzcēla 3-stāvu klostera ēku ar kapelu senās bazn. vietā (1936-40). Pad. vara Tēvu Tomu apciet. un klost. slēdza (1946). Pēc soda izcieš. (10 g.)  veica misionāra darbu bij. PSRS terit. Reabilitēts 1991. Apbed. Aktjubinskā.

Gurckis Voldemārs Jāņa d. (1897-43) – seržants. Dzim. Balvu pag. Briežavā. Dien. Rezerves latv. strēln. batalj., pēc tam 5. Zemgales latv. strēln. pulkā. Ljas arm. iest. brīvprāt. 1919.V. Paaugst. par seržantu, bijis vada komand. 1920.04.II. aiz Augšpils pie Stašu sādžas pirmais cēlies triecienam un, būdams ievainots, palicis ierindā līdz kaujas beigām. Pēc atvaļināš. dzīvojis dzimt. mājās Balvu pag. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.

Gurckis Voldemārs Otto.d. (1896-1943) – seržants. Dzim. Balvu pag. Dien. Rīgas latv. strēln. pulkā. Ljas arm. iest. brīvprāt. (1919.07.V). 1919.05.XI. atradies izlūkgāj. pie Bruku ciema, kur pretinieku pārsteigts, vedis grupu triecienā, saņēmis gūstā 13 sarkanarm. Pēc kara dzīv. Balvu pag. 1943.29.X. noslepkavots, apbedīts Balvu raj. Lemešavas (Priedaines) kapsētā. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.
Citi raksti šajā sadaļā
document A, Ā
document B
document C
document D
document E, Ē
document H, I, J
document K, Ķ
document L, Ļ
document M
document N, Ņ
document O
document P
document R
document S
document Š
document T
document U, Ū
document V
document Z, Ž
document 1. Ievads



RSS