Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

K, Ķ

Skatīts: 2742
Ievietots: 14 May, 2012
Admin A.
Atjaunots: 08 Oct, 2013
Ināra B.
Kačupes senkapi (Bābu kalns) atrodas Vīksnas pag. pie Sprogu (Kačupes) kapsētas un Pintuļiem. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Kalnis, Kaļņa ezers atrodas Daugavas lielbas., Lubānas līdz. malā, 102,7 m vjl. uz Gulbenes raj. Stradu pag. un Balvu raj. Rugāju pag. rob. Plat. 1,2 km2, gar. 1,4 km, bas. 4,8 km2 Vid.dziļ. 1,8 m, lielākais dziļ. 4,9 m. Ieapaļa ezerdobe. ∆ A seklāks, R dziļāks, ar smilšainu dib. Citur dūņains. Krasti kūdraini, iekļ. mežos. Mīt raudas, asari, karūsas, līņi, līdakas. Tiek apzvejots.

Kalniņš Pēteris (1904.1.XI.-1988.29.X.) – rakstnieks. Dzim. Tilžas (tag. Krišjāņu) pag. Beidzis D-pils dzelzceļnieku skolu, studējis LU. Pēc studijām strād. VEF. Apguvis angļu, franču val. Emigr. uz ASV (1944). Dzīv. Kolorado štata Denverā, strād. elektromotoru rūpn. Rakstījis par dzimto Balvu raj. Tilžas pag. trimdas katoļu žurn. Dzeive (1965). Izd. dzej. kr. Blāzma (1971), Pasaules vārtos (1975), publ. dzejoļus žurn. Dzeive, Mazputniņš, laikr. Latgolas Bolss. Ģimenē sieva Marija, dēls Valdis (dz.1952) – farmaceits.

Kamiševs Valters (1930.25.X.) – pašvald. darbinieks. Dz. Pleskavas apg. Novorževskas raj. Māc. Pitalovas 7-gad.sk., Pleskavas lauks. tehn. Balvos kopš 1951. Grāmatv., vēlāk kasieris Balvu pienotavā (1951-60). Ilggad. Balvu pils. TDP izpildkomit. priekšsēd. (1960-90). Pensionārs. Dzīvo Balvos.

Kanarevičs Jāzeps (1896.23.XI.-1920.30.IX.) – virsnieks. Dzim. Viļakas (tag. Vecumu) pag. Indriču c. Latg. partiz. pulka kapteinis, 10. rotas, pēc tam 3. un 4. batalj. komand. Pied. visās pulka kaujās pret Sark. arm. līdz Z-Latgales atbrīvoš. Traģiski gājis bojā Rīgā. Apbed. Viļakas Sv. Mateuša kapsētā.

Kangaru Baznīcas vieta – kulta vieta Medņevas pag. Kangaros pie Olūtovas kapsētas. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Kangaru senkapi (Augsnas kalniņš) atrodas Medņevas pag. Kangaros, 1 km uz D no centra. Vēlais dzelzs laikm.  pazīstami no 1939. Senkapu uzkalns ir iegarenas formas ~ 80 m garš un 40 m plats. Tā Z nogāze sapostīta. Arheoloģ. pētīj. 1952 veikuši arheologi E.Šņore un S.Tarakanova, 1962 O.Poļakovs, 1963 J.Graudonis, 1978 J.Urtāns. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Kaņepienes ciema krucifikss uzstādīts 18.gs.b.-19.gs.s. Rugāju pag. Kaņepienē, ceļa Balvi-Upatnieki malā. Kr. iebūvēts koka nojumītē ar skaidu jumtu, jumta apakšmala rotāta ar kokgriez. Kr. ir senā kokgriez. 1,05 m augsta Jēzus figūra.  ir viens no novada kultūrvēst. nozīmīgākajiem kr.

Kapeniece Ilga (1932.3.XI.) – žurnāliste, vēsturniece. Dzim. Baltinavā. Ljas Žurn. Sav. b. (1960). Stučkas prēm. par radio raid. ciklu Viņi cīnījās par padomju varu (1965). Strādāja LVU. Vēstures zin. kand. (1970). Ir LU Atturības un veselības izglītības veicināšanas (Jāņa Dāvja) fonda pr-tāja (2001).

Kapsētas. Rajonā 110 nosauk. ∆. 2/3 no tām Romas katoļu dr. Vecums no 50 – 300 g. ∆ fiksēti 80 centrālie krusti, 10 kanceles, 27 zvanu torņi, 33 slēgtās kapličas. 6 no tām ir viet. noz. arhitekt. piem. > kā 30 kapu piem. atzīstami par tēlniec. darbiem. Raj. ir arī 10 karavīru ∆ (t.s. Brāļu kapi), 3 fašisma terora upuru – ebreju ∆, dažādu laiku vēst. cīņu dalībn. nogalināš. – apbed. vietas. Ir 6 garīdzn. apbed. v. pie bazn., klost., 1 grāfu kapenes pie Viļakas katoļu bazn. Raj. apzin. 56 senkapi un viduslaiku ∆, kas atzītas par arheoloģ.piem. ∆ pēc atraš. v. un nos. skat. pie attiec. pagastiem (apdzīv.v.).

Kapucīnu ordeņa klostera ēka atrodas Viļakā, Abrenes ielā 9. 3-stāvu mūra ēka, uzcelta 1936-40. 20.gs.90.g.sāk. atgriezta ordeņa īpašumā, bet pagaidām netiek apsaimniek. 1988.10.XII.  tornī tika pacelts pirmais rajonā sarkanbaltsarkanais karogs, kuru iesvētīja dekāns P.Vilcāns. Pie ∆ uzstād. piem. Sv. Franciska ord. mūkam kapucīnu tēvam Filipam, īst. v. Nikodemam Turkam (1995).

Kapūnes akmens – ģeomorf. obj. Lazdukalna pag. Aizsardz. kopš 1979.15.IX. Gar. – 7,5 m, plat. – 6 m, augst, - 2 m.Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Kapūnes senkapi atrodas Lazdukalna pag. Kapūnē pie Sarkangaliem. Ziņas par atradumiem no 1929.  aizsardz. zonas izm. ~ 0,25 ha, ir rakumu bedres. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Karaļa kaps - senkapi Medņevas pag. pie Kozlovas kapsētas. Uzk. labi izceļas apkārtnē. Tajā no visām pusēm vērojami akmeņi, izmēri 12x14 m. Blakus līdzīgs uzk. bez akmeņiem. 1952 apsekojis arheologs E.Šņore, 1963 J.Graudonis, 1978 J.Urtāns. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Kariks Jēkabs Vilfrīds (1921) – mediķis. Beidzis Balvu valsts ģimnāz. (1940). Dr. medic. (1949). Dienests Pakistānas arm. Medic. korp. (1950-52). Sarkanā Krusta asinspārlieš. centrs Brisbenā (1952-53). Tautas veselības depart. Jaungvinejā (1953-73). Dipl. par pētīj. tropu medic. un higienā (1957). Dzīvo Austrālijā.

Katlešu dzirnavas atradās Žīguru pag. terit. uz Liepnas upes. Pied. Katlešu muižai. 1910 ∆ nodega.Muižkungs atjaunoja ēku, bet dzirnavi iekārtu sarūpēja dzirnavnieks Rihards Bērziņš. Dzirn. darbojās ūdens griež. turbīna, 2 dzirnavu gaņģi miltu un putraimu malš., vadmalas veltuve, vēlāk ierīkots gateris dēļu griešanai. 20-tajos g.dzirnavnieks ∆ izpirka, viņam pied. arī 23,75 ha zemes. Otrā pas. kara cīņās ∆ tika nodedz., ir saglab. tikai drupas.

Katlešu pamatskola dibināta 1920 Viļakas pag. Katlešu c. muižas ēkā. Sk. dibin. un pirmais skolot. Artūrs Piekalns. Sk. pilns nos. – Katlešu l. pak. 4-kl. pamatsk. Ilgus g. par sk. pārzini strād. Jānis Horns, pēdējā pārzine - skolot. Drobiševska. Slēgta 1962.

Katlešu kapu priede – dabas obj. Žīguru pag. Katlešu kapsētas D nogāzē. Aizsardz. kopš 1990.05.II. Apkārtm. – 3,8 m, vec. ~ 250 g. 1930 viet. iedz. Vladimirs Pavlovs ∆ uzvilcis bišu dori, kur tā saglab. līdz mūsdienām. Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Katlešu muiža celta 1860, cēlis muižkungs V.Uļjanovskis. Ap 1890 ∆ nopirka barons N.Fitinghofs. 20.gs.s.tā piederēja Vilhelmam Kerkoviksam, pārvaldnieks bija Pēteris Stradiņš. Muižas zemes pl. 9900 ha. Pie muižas uz Liepnas upes darb. Katlešu ūdensdzirnavas. 1920 ∆ tika nacionalizēta, zemi sadalīja jaunsaimn., ēkā ierīkoja skolu.

Kauguru kalns – pilskalns Vīksnas pag. Makšinavā, lielc. Kuprava-Vīksna labajā pusē. Viens no lielāk. pilsk. Latg. Z. Izvietots uz šauras (20x100 m) zemes strēmeles, kura paceļas ~ 13 m augstumā virs strauta gravas. 2 aizsargvaļņi, plakuma malās konstat. ~ 40 cm biezs kultūrslānis, kas satur oglītes, akmeņu šķembas un dzīvnieku kaulu drumslas.  pirmais apzin. un uzmēr. 1928 A.Gusārs, 1947 apsekoja K.Rozītis, V.Grāvītis (uzskat., ka gar pilsk. strauta otrā pusē varētu būt atradusies senpilsēta), 1962 O.Poļakovs, 1978 J.Urtāns. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Kavale Lūcija (1949) – ekon. doktore (kopš 1992), LU profesore. Monogrāfija Nodokļu politika, vairāki raksti zin. rakstu krāj.

Kazinovskis Andris (1959.16.IV.) – inženieris, pašvald. darbinieks. Dzim. Viļakā. Beidzis Viļakas vidussk. (1977), LLA Lauks. mehanizāc. fak. (1982). Inženieris p/s Medņeva (1982-86). Šoferis Brīvprāt. ugunsdēs. b-bas Viļakas iec. (1986-90). Medņevas ciema pad. izpildkom. priekšsēd. (1990-94). Balvu raj. izpildkom. priekšsēd. (1994-97). Balvu raj. padomes izpilddirekt. (kopš 1997). Reģion. reformas proj. Eiropas Savienības reģionālā politika un Latvija līdzaut. (1998).

Keiša (dzim. Slišāne) Anna (1936.29.II.) tautasdz. teicēja. Dzim. Šķilbēnu pag Komugreivā. Dzīvo Šķilbēnu pag. Upītē. Upītes ciema etnogr. ansambļa dalībniece, zemākā balss. Dziedājusi kopā ar radiniecēm A.Krūmiņam senos balsus, dziedājums ieskaņots, uzņemta videolente. Piedalīj. K.Barona dienas konferences koncertā (1989).

Keiša Stefānija (1927.28.VI.) – tautasdz. teicēja. Dzim. un dzīvo Šķilbēnu pag. Pakašovā. Dziesmas mantojusi no mātes un tēva. Upītes ciema etnogr. ansambļa galv. teicēja un saucēja, augstā balss. Dziedājusi kopā ar radiniecēm A.Krūmiņam senos balsus, dziedājums ieskaņots, uzņemta videolente. Piedalīj. K.Barona dienas konferences koncertā (1989).

Keiša (dzim. Logina) Valentīna (1940.15.XI.) – tautasdz. teicēja, psalmu dziedāt. Dzim. un dzīvo Šķilbēnu pag. Dzorgovā. Upītes ciema etnogr. ansambļa dalībniece. Dziedājusi A.Krūmiņam senos balsus, dziedājums ieskaņots, uzņemta videolente. Piedalīj. K.Barona dienas konferences koncertā (1989). Uzņemta Holandes TV filmā Valentīnas dziesma (1999).

Keišs Pēteris (1941.29.VI.) – kultūras darb. Dzim. Baltinavā. Rēzeknes pils. izpildkom. Kult. nod. vadītājs (1966) Ljas 6. Saeimas deputāts (1996-98). Latvijas republikas Kultūras min-jā ministra padomnieks (1998). Latgaliešu Kultūras b-bas valdes priekšsēd. A/s Rēzeknes piena konservu kombināts KN direktors.

Keišs Staņislavs (1953.15.VIII.) – ekonomists. Dzim. Briežuciema pag. Bokovas c. LLA Grāmatv. un finansu katedr. asistents (1976). Lomonosova v. n. Maskavas Valsts univers. aspirants (1978-82). Dr.oec. Biznesa augstsk. Turība asoc. profesors (2000).

Keišu ciema krucifikss uzstādīts 1995 Baltinavas pag. Keišos, Keišu senkapu uzkalniņā kā piem. vieta pirmajai Baltinavas katoļu bazn. (1695-1769), kura šeit atradusies. Kr. atrodas speciāli izbūv. vaļējā nojumītē, ir piem. akmens ar uzr.

Keišu senkapi (Kapu kalns, Bērzu kalns) atrodas Baltinavas pag. Keišos. 1995 ierīk. piem. vieta – krucifikss pirmajai Baltinavas katoļu bazn. (1695-1769).

Kevišs Voldemārs (1927.17.X) – lauksaimn. Ilggad. p/s Tilža direktors (1961-91). LPSR AP deputāts (1991). Par teicamu darbu apbalv. ar vairāk. ordeņiem un medaļām. Likvidējot p/s Tilža, kļuva par jaunsaimnieku (kopš 1991). Apbalv. Ar Darba Sarkanā Karoga ord., Tautu draudzības ord., ord. Goda Zīme, krūšu noz. LPSR lauksaimniecības teicamnieks.

Kindzulis Jēkabs (1863.11.II.-1939.8.XI.) – garīdznieks. Bēržu draudzes prāvests (1918). Rezidents pie Bēržu draudzes (1938). Apbedīts Bēržu baznīcas dārzā.

Kindzulis Jezups (Čenču Jezups) (1883-1941) – politisks darbin. Vadīja laikr. Dryva lauks. pielik. Latgales Pagaidu Zemes pad. loc. un Ljas Satversmes sapulces loc.(1917). Ljas Iekšlietu ministra vietn. (1920-1921). Žurn. Latgolas Zemkūpis vadītājs, Latgales lauksaimn. kalend. izdevējs. Pirmā latg. romāna Pīters Vylāns autors. Apcietināts (1941), gājis bojā izsūtījumā.

Klātbūtne – literātu un lit. cienītāju apvien., darbojās pie Balvu rajona centrālās b-kas. Dib. 1980, apvien. “krusttēvs” Jezups Laganovskis. Ar tādu pat nosauk. iznāca lit. lappuse laikr. Vaduguns. Iznākušas  kā 50 lpp. Sastād. Brigita Bertholde (1981-83), Olga Solovjova (1983-84), Mārīte Šperberga (1984-93), Zinaida Logina (1994-2000). Datorsalik. izdota grām. Domas (2000).

Kļaviņš Jānis (1882.16.II.-1939.13.VI.) – pedagogs, sabiedr. darb. Dibinājis Baltinavas lopkopības pārraudzības b-bu (trešā Latg). Baltinavas 2-gad. lauksaimniec. skolas pasniedzējs (1913).

Kļaviņš Jānis Viliberts (1921.6.V.) – medic. zinātņu doktors, vokālists. Dzim. Rugāju (tagad Lazdukalna) pag. Dreimanovā. Beidzis Balvu valsts ģimnāz. (1939), Ķīles universit. Medic. fak. (1948). Aizstāv.doktora disertāc. (1959). Beidzis arī Lībekas mūzikas akad. (1959). Fr.Šūberta Lielā zelta med. Vīnē (1984). Docētājs, vēlāk profesors Klīvlendas, Djūka, Longailendas, Ņujorkas, Kornela un Kolumbijas universitātēs (ASV) ar skad. grādu M.D., P.D. Venecuelas Medic. akad. ārzemju loc. Ēģiptes Tumormarķieru apvienības Goda biedrs. Ljas ZA ārzemju loc. Starptaut. Tumormarķieru onkoloģ. akad. prezidents (kopš 1984). Par noz. pētīj. onkoloģijā un ieguld. Ljas medic. attīst. apbalv. ar Paula Stradiņa balvu Rīgā (2000). Triju Zvaigžņu ord. kav. (2001).

Kļaviņš Paulis (1928.1.III.) – teologs, radiodarbin. Dzim. Rugāju pag. Emigrēja ar vācu gaisa izpalīgu vien. uz Vāciju (1944). Studēja teoloģiju Bonnas univers., darbojās Latviešu kristīgo studentu b-bā. Vurmbranda dibinātajā kristīgajā misijā izveidoja visu konfesiju radiodarbu 9 Austumeiropas valodās, iesk. baltiešu v. (1960). Ordinēts par mācītāju Briseles ev. lut. slāvu dr-dzē (1974). Bija Gaismas akcija iniciators. Atgriezies Ljā, tika ievēlēts par Ljas 6.Saeimas deputātu. Darbojas Rīgas kristīgajā radio.

Kočāns Jānis
(1887-1948) – kareivis. Dzim. Balvu pag. Dien. 174. rezerves pulkā, beidzis mācību komandu. Ljas arm. iest. 1919.27.XII., bijis vada komand. 1920.27.IV. ar 8 kareivjiem ielauzies pretinieka ierakumos pie Pasienas sādžas, ieguvuši 2 lielgab. Pēc atvaļināš. dzīvojis Rugāju pag. 1947.10.VIII. apcietināts, tiesāts. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.

Koklačs Boļeslavs (1901.18.IX.-96.6.II.) – agron., pedagogs, publicists, sab. darbin. Dzim. Kārsavas pag. Mazpulku kust. organizat. un vadīt. Abrenes apr. (1932-38). Skolotājs Bokovas (1932-38), Saukas (1938-40), Ludzas (1940-44) 2-gad. lauks. skolās. Direktors Ludzas 2-gad. lauks. skolā (1944-48). Agronoms Balvu raj. kolhozā Uzvara (1955-60).

Kokorevičs Valerjans (1931-2002.23.IV.) - RPI docents, pedagoģ. zinātņu kand. Dzim. Viļakas (tag. Vecumu) pag. Indriču c. Beidzis Viļakas v-sk. Sporta meistarkand. alpīnismā. Vad. alpīnisma federāc. prezid. (1972-90). Ljas Goda alpīnists (1994).  lieli nopelni augstkalnu ekspedīc. organizēš. un vadīšanā.

Komugreivas ciema krucifikss atjaunots 1992 Šķilbēnu pag. Komugreivā. Kr. saglab. senā (19.gs.2.p.) kokgriez. 72 cm augsta Jēzus figūra, ieviet. spec. koka ietvarā ar atver. stikla durtiņām.

Kopeika Eduards (1906.17.VI.- 1997.21.XII.) – katoļu garīdznieks. Dzim. Ludzas raj. Pušmucovas pag. Beidzis Ludzas valsts ģimnāz. un Rīgas arhidiac. Teoloģ. augstsk. Viļakas dr.vikārs (1933). Iesvēt. 1933.25.V. Prāvests Bērzpilī un Krišjāņos (1938-47). Izsūtījumā (1949-55), reabilit. 1989. Prāvests Rugājos un Augustovā (1975-84), Balvos, Rugājos, Sprogās (1984-92). Rezidents pie Balvu bazn. (1992-97). Labi pārvald. latīņu, vācu, poļu, krievu val. Apb. Balvu pils. katoļu kapsētā.

Kornaševskis Jāzeps (1944) – kapucīns, katoļu garīdzn. Prāvests un dekāns Viļakā, apkalpo Kupravu un Liepnu (kopš 2000).

Kovale (dzim. Lesniece) Lūcija (1949.24.V.) – ekonom. doktore. LU profesore, ieg. ekonom. doktores grādu 1992. Monogrāf. Nodokļu politika un vairāku zinātn. rakstu autore.

Kozlovas senkapi (Akmeņu krasts) atrodas Medņevas pag. starp Kangariem un Kozlovu tīruma vidū. Akmens krāvumi ir apaļīga taisnst. veidā, izm. ~ 12x16 m, augst, 2,5 m, taču robežas izplūdušas un tieši nav nosak. 1939 reģistr. atradumi – villaines fragm. un bronzas sakusumi. 1963 apsekoj. arheologs J.Graudonis, 1978 J.Urtāns. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Krakope-Kļava Konstance (1909.18.V.-90.8.VI.) – pedagoģe, fil. dokt. Dzim. Šķilbēnu pag. Buku c. Latviešu valodas pētniece. Skolot. Viļakas 6-kl.pamatsk., vēlāk Rekavā, Balvos. Paral. LU stud. baltu valodas, iegūstot maģistra grādu. Otrā pas. kara b. emigr. uz Zviedriju. Zināš. papild. Stokholmas univers. Baltu val. nod. un ieg. filol. dokt. grādu. Publ. Dzimtenes kalendārs, izd.grām. Valoda latviešu juridiskajos dokumentos no 17.gs.beigām. Viens posms latviešu valodas vēsturē (vācu val). Apb. Zviedrijā Stokholmā.

Krakops Jānis (Krakups Juoņs) (1886.15.II.-1923.30.V.) – provizors, sabiedr. darb., pašvald. darb. Rēzeknes kongr. deleg. no Baltinavas pag. (1917). Latg. pagaidu Zemes Pad. valdes loc.

Krasnais Vilberts (1908.12.I.-42) – tautsaimn., sab. darbinieks. Dzim. Rugāju pag. Beidzis Balvu komercskolu (1927) Grām.: Latviešu kolonijas (1938), Latviskā Jaunlatgale (1937). Deportēts ar ģim. 1941.14.VI.

Kravalis Pēteris (1954.1.VI) – akmeņkalis. Dzim. Balvu pag. Kārkliniekos. Virpotājs komb. Daiļrade Viļakas cehā (1975-77). Ūdenslīd. Balvu glābš. stac. (1977-79). Akmeņkalis Balvu KUK (1979-84). Ar 1984 uzsāk individ. darbību akmens apstrādē, veido pamatni piemineklim Latgales partiz. pulka kritušajiem karav. (Staņislavam) Balvos (1993). Veidojis lielāko daļu kapu pieminekļu Balvu raj. kapsētās.

Kravalis Zigfrīds (1929.14.V.) – jurists. Dzim. Balvos. Beidzis LU (1955). Ljas kinematogr. Sav-bas biedrs (1979). Bijis kinocentra direktors. Public. presē. Sakārtojis krāj. Rubā kinematogrāfists (1974,76,79,81) un Kino pasaule (1984). Kinofilmas Hipokrāta zvērests direkt. Korporāc. Lacuania loc. (1990). Kinosenioru apv-bas pr-tājs.

Krišjāņu katoļu baznīca atrodas Krišjāņu pag. Krišjāņos. Iekārtota 1935-39 bij. muižas klētī.

Krišjāņu pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 71 km2; 530 iedz. (2000). Adm. c. Krišjāņi; citas liel. apdz. v. Mežupe. Z ∆ robežojas ar Tilžas, A ar Salsnavas, D ar Nautrēnu un Gaigalavas, R ar Bērzpils pagastu.

Krišjāņu senkapi (Kara kapi) atrodas Krišjāņu pag. Krišjāņu centrā. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Krucifiksi – savdab. katoļu krusti, uz kuriem izkalts, iegrav., izgriests vai uzlīmēts Kristus attēls. Atr. Ceļmalās, ceļu krustoj., pie mājām vai ciemu centros. ∆ ir apstāš. un lūgšanu vietas. Balvu nov. uzstād. pārsvarā 20.gs. 20.-30.g. Pirmie jau 19.gs. Pad.varas g. vairums iznīc. Uz 2002. atjaunoti vai uzstād. 86 ∆. Vēst. un mākslin. nozīmīgākos skat. pēc vietu nos.

Krustkalne (Pauliņa) Aina (1925.8.XII) – lauks. zin. doktore. Dzim. Tilžas pag. “Dārzniekos”. Zinātn. grāds piešķ. 1992. Strādājot siltumnīcās un atkl. laukā veikti zinātn. pētīj. par papildapgaismoj. ietekmi uz tomātu stādu augš.,attīst. un ražību siltumn. (1963), gurķu audzēšanu (1977). Disertāc. aizstāv. par tēmu Ziedkāpostu audzēšana (1974). Izdoti zinātn. darbi: Gurķu audzēšana (1986), Tomāti segtajās platībās (1985), Gurķu sēklaudzēšana (1990).

Kubulu ciedru priede – dabas obj. Kubulu pag. pie Stacijas pamatsk. Aizsardz. kopš 1979.15.IX. Izceļas ar savdab.Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Kubulu pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes gk. Adzeles pacēlumā; pl. 167 km2; 1774 iedz. (2000). Adm. c. Kubuļi; citas liel. apdz. v. Celmene, Druvenieki, Pērkoni, Steķentava. Z ∆ robežojas ar Jaunannas un Mālupes, ZA un A ar Vīksnas pagastu, DA ar Balvu pilsētu, DA un D ar Balvu pagastu, D ar Rugāju, R ar Litenes pagastu. Dzc. st. Sita, Balvi.

Kūkova (Kuhva) – Veļikajas (Mudovas) kr. krasta pieteka Ljā un Krievijā. Gar. 104 km, Ljā 47 km, baseina plat. 825 km2. Iztek no Numērnes ezera. Baseinā viļņoti līdz., atsev. pauguri, mežu puduri, kas mijas ar līdzenumiem. Ljā Δ ir 23 pietekas. Lielākās - Pazlauka, Supenka, Kaņepe, Rika, Ļudonka (Ludomka), Moseika, Krakupe, Puncuļova.

Kuļša Regīna (1948.01.VII.) – agronome, pašvaldību darbiniece. Dzim. Briežuciema pag. Beig. LLA agronom. spec.(1972). Agronome pad. saimn. Baltinava (1972-75). Sēklkop. un agroķīm. spec. Balvu raj. lauksaimn. pārv. (1975-91). Balvu raj. valsts sēklu inspekcijas priekšn. (1991-99). Raj. pad deputāte (1994-98). Balvu pag. pad. priekšsēd. (kopš 1999). Paral. rajona pad. priekšsēd. (kopš 2001).

Kuļšs Jānis (1898-1966) – dižkareivis. Dzim. Baltinavas pag. Ljas arm. iest. brīvprāt. 1919.25.X. 1920.03.II. pie Baravsu sādžas  pamanījis ienaidn., kurš mēģinājis apiet partiz. rotu, pēc savas iniciat. metās triecienā, piespieda pretiniekus bēgt, saņēma 5 gūstekņus. Vēlāk dienējis autodiviz. Pēc kara dzīvoja Šķilbēnu pag.

Kuļšs Pīters (Cērpiņu Blauzga) (1886.13.X.-1941.13.VIII.) – rakstnieks, satīriķis. Dzim. Baltinavas pag. Stiglovas c. Beidzis ģimnāz. Pēterburgā un Pēterburgas univers. Tieslietu fak. Publ. laikr. Jaunō Straume, Jaunais Vōrds (1927). Strād. Ljas Zemkopības m-jā, Rīgas darba apgādā (30-tie gadi). Ljas Iekšlietu min-jā (1940). Nošauts (1941).

Kuprava – dzelzc. stacija pie Rīga-Ieriķi-Pitalova dzelzc. līn. (1904). Ciema tiesības ieg. 1927, bet pilsētciemata ties. – 1974. 1971 darbu uzsāk  drenu cauruļu rupnīca, darbojas līdz 1992. Ar 1994 ir  pagasta centrs. Plat. 370 ha, iedz. sk. 845 (1999). Pag. terit. atrodas Āzīšu ez., Balupe. Darbojas 8 ind. uzņēm., 6 SIA, 1 Z.s., pamatskola (1999), bibliotēka (1953),mežniecība (30-to g.s.), ambulance (1947), baznīca (1928), atrodas Agates kapsēta (1925).

Kupravas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1986 Kupravas pag. Vad. Leontīne Bordāne.

Kupravas katoļu baznīca atrodas Kupravas pag. Kupravā. Celta 1928. Altāri, dievgaldu, biktssolu u.c. koka priekšm. izgat. Staņislavs Voika.

Kupravas māla atradne – augšdevona Katlešu svītras māla iegula pie Kupravas. Izpēt. krāj. 16,7 mlj. m3. Segkārta 0,2-6,5 m. Derīgā slāņa biez. 7-15 m. Mālus izmant. Drenu cauruļu, keramzīta oļu, fasādes ķieģ. ražoš. Kupravas rūpn. Darbs pārtr. 1992.

Kupravas pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 4 km2; 806 iedz. (2000). Adm. c. Kuprava. ∆ atrodas starp Susāju un Vīsknas pagastu. Dzc. st. – Kuprava.

Kurna – Bolupes labā kr. pieteka atrodas Adzeles pacēl., Daugavas lielbas. Iztek no Jūdiņu mežezeriem, kas atr. Z no Rekavas purva. Augštecē tek caur Sprogu ez. 13 km garā posmā līdz Kubuliem regulēta. Lejpus Kubuliem līkumo pa ieleju. Ietek Bolupē 1,5 km lejpus Balvu ez. Gar. 26 km, bas. 56 km2.

Kuzmins Vasīlijs (1922.15.VIII.) – agronoms. Dr. agr. (1992). Dzim. Jaunlatgales apr. Baltinavas pag. Čalkovas ciemā. Beidzis Šķilbēnu 2-gad. lauks. skolu un LLA (1951). Galv. agr. Viļānu raj. Radopoles MTS (1951-52). Skolot. Jēkabpils lauks. tehnik. (1952-53). Galv. agr. Abrenes raj. Viļakas MTS (1953-58). Galv.agr. Abrenes raj. lauks. inspekc. (1958-59). Galv.agr. Baltinavas valsts simniec. (1960-61). Sēklkopības agr. Balvu valsts saimniec.(1962-65). Ljas Zemkopības zin. pētniec. inst. Balvu atbalsta punkta vad. (1966-93). Lauks. zin. kandidāta grāds par zin. darbu Mēslojuma ietekme uz kartupeļu ražu un kvalitāti atkarībā no augsnes mehāniskā sastāva un agroķīmiskiem rādītājiem (1975). Public. < par 100 zin. pētīj. rakstiem. Ljas Agronomu b-bas Balvu nod. Goda biedrs.

Ķeiba – Ičas labā kr. pieteka sākas kā novadgr. 6 km ZR no Tilžas. Bas. Adzeles pacēl., līdzens. Tā liel. daļa lauks. izmantoj. zemes. Upe visā gar.regulēta, gultne pārveid. Par 7-8 m platu novadgr. Ietek Ičā 5 km DA no Bērzpils. Gar. 28 km, bas. 94 km2. Liel. pietekas: Skujatne – 13 km, Siltene – 9 km.

Ķeibenieku senkapi (Kara kapi) atrodas Tilžas pag. pie Ķeibeniekiem. Situēti ~ 100 m garā un 50 m platā smilš. paug., kurš reljefā norob. ar zemieni. Redz. vairākas rakumu bedres. Apsekojis 1978 arheologs J.Urtāns. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Ķerāns Augusts (1895-1979) – dižkareivis. Dzim. Balvu pag. Gobusalā. Dien. 230. Volinijas kājnieku pulkā, vēlāk Rezerves latv. strēln. pulkā. Ljas arm. iest. brīvprāt. 1919.28.V. 1920.15.III.naktī vadījis izlūku grupu ienaidn. aizmug., ielauzās Novajas Postroikas sādžā, ieguva ložmetēju, saņēma gūstekņus. Pēc atvaļināš. dzīvoja Balvu pag. Pēc Otrā pas. kara pārcēlās uz Rīgu, strād. VEF. Apbedīts Ulbrokas kapsētā. Lāčplēša Kara ord. kaval.

Ķīļu akmens – ģeomorf. obj. Bērzkalnes pag. Aizsardz. kopš 1968.08.II. Apkārtm. – 20,5 m, gar. – 8,5 m, plat. – 7,5 m, augst. – 2 m.Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.
Citi raksti šajā sadaļā
document A, Ā
document B
document C
document D
document E, Ē
document G
document H, I, J
document L, Ļ
document M
document N, Ņ
document O
document P
document R
document S
document Š
document T
document U, Ū
document V
document Z, Ž
document 1. Ievads



RSS