Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

L, Ļ

Skatīts: 2342
Ievietots: 14 May, 2012
Admin A.
Atjaunots: 14 May, 2012
Admin A.
Lāce Palmīra (1948.8.VII.) – sabiedr. darbiniece. Dzim. Lazdukalna pag. Osā. Žēlsirdīgā māsa Rīgas 5. polikl., tad apv-bas Daiļrade darbin. Politikā iesaistās līdz ar Atmodu. Org. un vada Krusta akciju uz Abreni, Masļenkos uzstāda piem. krustu 1940.g. kritušajiem robežsargiem (1990). Pied. ekspedīc. uz Noriļsku un Taišetu.(1991). Laikr. Atmata redakt. (1993-94). Apvien. Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ģenerālsekr. vietn.(1995-97). LR Saiemas deputāte (kopš 2000).

Lācis Aleksandrs (1895-1928) – leitnants. Dzim. Domopoles (Bērzpils) pag. Dien. Gvardes jātn. pulkā. Ljas arm. iest. brīvprāt. 1919.15.IV. 1920.10.I. ar 21 kareivi uzbruka Krāslavas miestam un ieņēma to. 13.III. ar izlūku grupu iegāja ienaidn.aizmug. un padzina to no Novajas Postrikas un Aņonovas sādžām, saņēma gūstā 13 ienaidn. kareivjus un ieguva ložmetēju. Pēc atvaļināš. dzīvojis Rugāju pag. 1928.18.III.gājis bojā. Apbedīts Balvu raj. Lazdukalna pag. Garosilu kapsētā. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.

Lācis Kārlis Alberts (1890.11.VII.-?) – pilsētas vecākais Balvos (1934-40). Dzim. Lubānā. Balvu tirdzniec. skolas dibināt. (1917). Latg. partiz. pulka organizētājs (1919). Represēts. Apbalv. ar Triju Zvaigžņu ord. un Viestura ord.

Lācupes viduslaiku kapsēta (Kara kapi) atrodas Balvu pag. Lācupē pie Biseniekiem. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Lāča dārzs – bijušais muižnieka Otto fon Tranzē augļu dārzs Balvos starp Brīvības un Tautas ielām.  vidū ir dzimtcilv. rakts dīķis ar saliņu. 90.g. sāk. tajā ierīkots savdabīgs Akmens dārzs, kurā izveid. 23 akmensskulpt. no 49 atsev. akmeņiem. Tēlnieki - Gvido Buls un Vilnis Raudseps.

Laganovska Anele (1930.18.III.) – skolot. Dzim. Viļakas pag. Keišos. Ilggad. skolu direkt. Balvu raj.: Žīguru p-skolā (1967-72), Viļakas vidussk. (1972-87). ∆ vadībā uzcelta Viļakas vidussk. piebūve (atkl. 1980). LPSR N. b. skolotāja.

Lagažas apmetne atrodas Lazdukalna pag. pie Lagažas upes un Posma satekas, 300 m no Lagažas ietekas Aiviekstē. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Lagažas-Šnitku purvs – dabas liegums Rugāju un Lazdukalna pag. Aizsardz. kopš 1999.15.VI. Otrs lielāk. purvs starp Aiviekstes pietekām Bolupi un Piestiņu. Masīva centr. daļu aizņem augstais purvs, vietām apaudzis ar priedītēm un sīkiem bērziņiem, kuru lodveidīgi iekļauj pārejas un zemais purvs. Purvā ligzdo kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzērve, dzelt.tārtiņš, novērots vid.ērglis. Ornitoloģ. noz. purvs. Lubānas purvu kompleksa daļa. Nav pieļauj. nosus., kūdras ieg., apkārt. meža joslas izcirš. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas terit.

Laicāns Jānis (1954) – skolotājs, gleznot. Skolot. Viļakas Valsts ģimn. un p-skolā (kopš 1976). Gleznas: Eņģelis, Ziedošās ābeles, Lauku ainava, Viļakas luterāņu baznīca, Pīters Miglinīks uc. Veicis arī grām. noformēš. Pied. ikgad. Latg. novada māklas izst. Rēzeknē.

Laizāne Inese (1971.15.VIII.) – aktrise. Dzim. Balvos. Beigusi Balvu vidussk. (1988), Mūzikas akad. Teātra fak. D-pils kursu (1991). Valsts D-pils teātra aktrise (1991), lit. nod. vad. (1999). D-pils teātra direktore (kopš 2001). Prec. ar režisoru Hariju Petrocki (1994). Lomas: Kventīna – V.Folknera Vājprātīgā stāsts, pilns notikuma un trokšņa, Manona Lesko – abata Prevo Stāsts par kavalieri de Grijē un Manonu Lesko, Holla – E.Vulfa Līnis murdā (Nac. Teātrī), Zuze – J.Streiča filmā Cilvēka bērns.

Laizāns Felikss Boļeslavs (pseid. Soms) (1871-1931.17.VII.) – garīdznieks. Prāvests Baltinavā (1896-1908). Folkloras krājējs un apkopotājs.Vācis līdzekļus dievnama būvei. Pārcelts uz Rundāniem (1908), uz Augustovu (1919). Apcietināts un notiesāts uz nāvi, taču dr-dzes locekļu aizstāvēts palicis dzīvs. Apbed.Bebrenes kapsētā.

Lāpāns Māris (1969.29.VI.) – kultūras darb. Dzim. Balvos. Beidzis Balvu vidussk. (1987), Rīgas KDT (1989). Strād. Balvu rajona kultūras namā (1990-99). SIA Diogens produc. (kopš 2000). Raksta dzeju, komponē mūziku. Iznākusi dzejoļu grām.: Garām sev…(1999). Mūzikas festivāla Osvalds produc. (kopš 1995).

Lasis Fricis - Arvīds (1915.8.III.) – skolot., žurnālists., rakstnieks. Dzim. Madonas raj. Vietalvas pag. Balodēnos. Pseid. Arvīds Pagars. Žurnālistikā kopš 1932. Strād. Alūksnes raj. laikr. Malienas Ziņas, Madonas raj. laikr. Madonas Ziņas, Gulbenes raj. laikr. Gulbenes Balss red-jās. Kopš 1945 pedagoģ. darbība daž. Ljas skolās, bet kopš 1966 – Balvu raj. Vīksnas 8-gad. skolā un Balvu vidussk. Novadpētniec. muzeja un pulc. vadīt. Balvu Pionieru namā. Nodib. Balvu tūristu klubu, bija tā vadīt.  kā 20 gadus. Balvu raj. laikr.Vaduguns rūpniec. un celtniec nod. vadīt. (1984-85). Nacionālā laikr. Balvu Brīvība redaktors (kopš 1997). Sešu grām. autors - Līčupes dumpinieki (1995), Trīs meitenes (1993), Tai, kuras nav (1998) u.c.

Lašķu senkapi (Zviedru kapi) atrodas Medņevas pag. Lašķos. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem 1919-1920 – piemineklis, tautā saukts Staņislavs, Balvos, Partizānu un Brīvības ielu krustoj., Pieminekļa laukumā. Atklāts 1938.14.VIII. Autors K.Jansons. Sagrauts 1940. No jauna uzstād. 1993.11.XI. Autori A.Jansons un I.Folkmanis

Latgales partizānu pulks dibināts 1919.05.VII. Komandieri - Jānis Vīndedzis (1919.VII-X), Jānis Skujiņš (1919-21), Liberts.  izformēts 1922. Pulks kļuva par nozīmīgu spēku Ziemeļlatg. atbrīvoš. cīņās. Lielākās kaujas: pie Šķilbēniem (1919.19.I), Kārsavas (1920.10.-11.I), Pitalovas (Abrenes) (1920.I), Malnavas (1920.14.I). Par sev. nopelniem kaujās ar LKO apbalv. 52  karavīri un virsnieki. Godinot  kritušo karavīru piemiņu, Balvos atklāja pieminekli (1938).

Latgales Zemnieks – laikraksts. LKP Abrenes raj. kom. un raj. izp. kom org.. Red. R.Grenctāls (1945-59). Izd. Viļakā.

Lavošnieku viduslaiku kapsēta atrodas Vecumu pag. Lavošniekos. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Lazdogs – ezers Lubānas līdz., 99,1 m vjl. uz Gulbenes raj. Strazdu pag. un Balvu raj. Rugāju pag. robežas. Plat. 1,48 km2, gar. 1,5 km. Liel. platums 1,4 km, vid. dziļ. 1,4 m, liel. dziļ. 2 m. Apaļa ezerdobe purvainā mežā. Dib. līdz., ar biezu dūņu kārtu un plašu apaug. Gar kr. zema purva josla. Mīt plauži, karūsas, līdzkas, raudas, asari, līņi.

Lazdukalna pagasts
atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā; pl. 194 km2; 1252 iedz. (2000). Adm. c. Lazdukalns; citas liel. apdz. v. Liepari, Mastarīga, Skujetnieki. Z ∆ robežojas ar Rugāju, ZA ar Vectilžas, A ar Tilžas, DA un D ar Bērzpils, DR un R ar Indrānu pagastu.

Lazdulejas pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 87 km2; 418 iedz. (2000). Adm. c. Egļuciems. Z ∆ robežojas ar Medņevas pag., ZA un A ar Šķilbēnu, A un DA ar Briežuciema, D ar Tilžas, R ar Vectilžas un Bērzkalnes pagastu

Leijerkastnieki – šlāgergrupa darbojas Balvos kopš 1988. Dibināt. un vadītājs Ainis Šaicāns. Darbības ideja – atskaņot savas radītās dziesmas.  regulāri piedalās Latg. TV festivālu gala koncertos), kā arī Ljas TV Mikrofona aptaujas laureātu koncertos 1991 ar dz. Latgale (5.vieta), 1993 ar dz. Meža dziesma (6.vieta). Izdotas vairākas kasetes, kurās skan ~ 20 dziesmas, autors A.Šaicāns sadarb. ar dzejn. Bruno Vilku.

Leika Vincents (1810-1918) – grāmatiesēj., tulkot. Dzim. Gaigalovas pag. Strūžānos. Latg. grāmatniec. pamatlic.Viļakā. Pirmais katoļu lūgš. un dziesmu grām tulkot., pārrakstītājs (rokrakstā ar drukātiem burtiem) un izplatītājs drukas aizlieg. laikā Latg. Daudz ceļojis: Lietuva, Polija, Vācija, Itālija un pat Sv.zeme – Palestīna. Apbed. Viļakas katoļu dr. kapsētā. Piemiņas akmens – Viļakā Tautas ielā 6, tēlnieks Jānis Bārda (1996).

Leons Ēvalds (1942.25.VII.) – medicīnas darb. Dzim. Rugājos. Vecāki pārcēlušies uz Lubānu. Apguvis zobārstniecību. Dzīvo un strādā Varakļānos. Raksta dzeju. Iznācis dzejoļu krāj. Kad esi jauns.

LĒTĀS ZIŅAS (1933) – laikraksts Gulbenes, Balvu un Alūksnes raj. Izd. Gulbenē. Iznāca reizi ned. Balvu nod. vad. J.Radziņš.

Liepa Elmārs (1927.14.VIII.-74.9.I.) – valodnieks, filoloģ. zin. kand. Dzim. Balvu pag.

Lieparu senkapi (10.-14.gs) atrodas Lazdukalna pag. pie Lieparu kapsētas. Apkārtne līdzena, reljefā neizdalās, izmēri 25x55 m. Pirmās ziņas par atradumiem no 1928-29. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Liepna –Veļikajas un Vjadas kr. krasta pieteka Alūksnes un Balvu raj. Gar. 47 km, bas. 237 km2, krit. 66,7 m. Iztek uz Z no Kudinovas, kur mežā satek daudz meliorāc. grāvju. Vidustecē gar upi drenēti tīr., lejtecē ∆ līkumo caur Katlešu meža masīvu. Liel. pietekas: Saidupe (9 km), Varubka (8 km), Gruzdavka (6 km). Vēl 26 mazākas piet.

Liepnas upes ieleja – dabas liegums izveid. 1997, plat. ~ 98 ha. Kopgar. 47 km, sateces bas. – 232 km2 . Kop. kritums 66,7 m (t.i. 1,4 m/km). Aizsarg. posmā Liepnas upē ietek 5 upītes. Lielākās no tām Gruzdovka un Posolnīca. Liepnas upes krastos ir vairāki avoti.  ir izteikti stāvi apauguši krasti, dažviet dolomītu atsegumi. Liela augu daudzv. – 80-85 daž. augu un 10 sūnu sugas. Sastop. aizsarg. augi: zalktene (Daphne mezereum) un plaušu ķērpis (Labaria pulmonaria). Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas terit.

Ločmele (dz. Supe) Anna (1908.22.XI.-92.21.XI.) – tautasdz. teicēja. Dzim. Šķilbēnu pag. Uzņemta Rodrigo Rikarda filmā Rūtoj saule, rūtoj bite.

Ločmelis Alberts (1937.8.XI.) – dzejnieks, žurnālists. Dzim. Baltinavas pag. Rakstn. Sav. biedrs (1974). Skolot. un audzināt. Baltinavas internātsk. (1961). Žurnālists Bauskas un Krāslavas raj. avīzēs. Atb. red. žurn. Draugs (1975). Vairāk kā 10 dzejoļu krāj. autors, kalend. sastād. Dzej. krāj. Es dzīvoju pie Ežezera (1962), Likteņlīnijas (1975), poēma Tuvu zibenim (1985), jubilejas izlase Ābolkroņi (1987), Akmens spārni(1998) u.c.

Ločmelis Jānis (Juoņs Ločmeļs, Reks) (1880.23.VI.-1957.) – sabiedr. darbin., Latgales atmodas aktīvists. Dzim. Baltinavas pag. Dibinājis Baltinavas krājaizdevumu sb-bu (viena no pirmajām Latg.). Organizējis zemniekus izpirkt muižas zemi, tā aizkavējot Krievijas uzpirc. ienākš. Veicin. izglīt. attīstību, pied. Baltinavas 2-gad. lauks. skolas dibināš. (1913). Devis nosauk. apdzīv. vietai Rekova. Represēts.

Ločmelis Vitālijs (1936.26.II.) – zemnieks, mākslin.-amatieris glezniec. Dzim. Šķilbēnu pag. Dubļovā. Strād. par šoferi un kombainieri kolhozā. Balvu raj. Šķilbēnu pag. zemn. saimn. Kotiņi līdzīpašn. (kopš 1992). Apbalv. ar Triju Zvaigžņu ord. II pak. Goda zīmi par sasnieg. graudkop. un kultūrv. sakopš.

Lodumka (Ļudonka) –Kūkovas (Kuhvas) kr. krasta pieteka Balvu raj. un Krievijā. Gar. 25 km, bas. 60 km2. Ljas un Kriev. robežupe. Izteka Medņevas pag. Tek pa purvainu mežu masīvu. Krasti zemi. ∆ ir 12 īsas pietekas, kopgar. 19 km.

Logina (dz. Lesniece) Antoņina (1932) – tautasdz. teicēja, skolot. Dzim. Bērzpils pag. Lielos Meiranos. Baltinavas etnogr. ans. dibināt. (1984) un vadīt. Dzīvo Balvu raj. Baltinavā. Dziesmas mantojusi no mātes un vecāsmātes. No 1986 A.Krūmiņa teicēja. Dziedājums ieskaņots, uzņ. videolentē.

Logina (dz. Ločmele) Emīlija (1915.5.IX.) – tautasdz. teicēja. Dzim. Baltinavā. Dzīvo Briežuciema pag. Briežuciema etnogr. ans. galvenā saucēja. Balss skanīga, dziedāj. izkopts, gaumīgs. Pied. Rodrigo Rikarda filmā Rūtoj saule, rūtoj bite.

Logina Malvīna (1918.16.III.-86.17.V.) – folkloras teicēja Šķilbēnu pag. Rekovā. Kora un etnogr. dziedāš. tradīciju uzturētāja.

Logina Zose (1920) – folkloras teicēja. Dzim. Baltinavas pag. Muotrīnē. No 1996 dzīvo Saļņevā. Dziesmas mantojusi no mātes. Galvenā dziesmu devēja un vienīgā otrās balss dziedātāja Saļņevas etnogr. ans. 1978 dziedājusi B.Mežālei, no 1995 A.Kociņam. Dziedājums ieskaņots, kopā ar ans. filmēta.

Logins Bonifācijs (1908.7.VI.-42.15.VIII.) – sabiedr. un izglīt. darb. Dzim. Baltinavas pag. LU nodib. un vadīja studentu b-bu Latgola (1929). Viens no Latg. Zemnieku jaunatnes b-bas dib. Darboj. žurnālistikā, publ. žurn. Latgolas Zemkūpis, Jaunais Vōrds, Jaunōs Ziņas, līdzstr. žurn. Straume. Rakst. dzejoļus ar pseid. Atoms. Miris ieslodzīj. Sibīrijā.

Logins Broņislavs Bruno
(1921) – sabiedr. darb. Dzim. Abrenes apr. Iesaukts latv. leģiona 15. divīz. (1944), Vācijā nokļ. sabiedroto gūstā. Izceļojis uz Angliju (1947), Kanādu (1952). Kanādas latv. katoļu apvien. priekšsēdis. Ievērību izpeln. ar aktīvu darbību Ljas labā. Org. grām. un humānās palīdz. sūtīj. vākš. dzimtajai pusei – Viļakai, Balviem, Vecumu, Medņevas, Kupravas pašvald. Apbalv. ar V šķiras Triju Zvaigžņu ord. (1997).

Logins Francis (1874.2.XII.-1931.20.III.) – latg. tautiskās atmodas darbin. Dzim. Šķilbēnu pag. Loginu c. Viens no Pēterpils latgaliešu Muzik. b-bas dib.,tās vadītājs pēc Fr.Trasuna (1902). Apdroš. aģents Ludzā (1921). 2.Saeimas deput.(1925). Miris Medņevas pag. Loduma c. Apbedīts Viļakā Sv. Mateuša kapsētā.
Logins Francis (1908.28.II-93.10.IV) – ērģelnieks, skolotājs. Darbojies kā ērģeln. un kordiriģ. Viļakas katoļu bazn. (1945-50). Dziedāš. skolot. Viļakas vidussk. (1945-aizieš.pens). Komponējis garīgo mūziku – skaņdarbi In con Cordis Iesu, Mōras zemes karalīne, dziedājums Ave Maria, mūzika vairāk. Sv. Misēm.

Logins Henriks (1920.11.I.-2001.20.IX.) – Latgales un Abrenes novada vēstures pētnieks. Dzim. Baltinavas pag. Publikāc. periodikā (Cīņa, Vaduguns). Apkopotie mat. Abrenes novads dažādu vēstures dokumentu un rakstu gaismā atrodami Nacionālās b-kas Rokrakstu nod., Balvu RCB, Balvu novada muzejā, Baltinavas pagasta muzejā. Grām. par Malnavas lauks. skolas vēsturi Mūsu Malnava (2001). Apbed. Baltinavas pag. Merkuzīnes kapsētā.

Logins Jānis (1914.21.V.-43.5.V.) – dzejnieks. Dzim. Šķilbēnu pag. Čekas darbin., partiz. cīņu organizat. (1941), tiek apcietināts, ieslodzīts Salaspils konc. nometnē. Par aktīvu pretestības kust. nošauts (1943). Dzejoļi publ. progres. laikr. un neleg. izdev., ko studenti pavairoja mašīnr.  dzeja lasāma grām. Saullēkta dziesma (1973).

Loginu senkapi atrodas Medņevas pag. Loginos. Pazīst. jau no 19.gs. 70.g. 49 daž. lieluma kapu uzkalniņi izkaisīti 3-5 m augstā pakalnē ~ 1 ha terit. Vairums puslodveid., 4 – iegareni, uz 7 redzami akmeņi. 1923  atrastas senlietas – tipiskas 11.-12.gs latgaļu kapu piedevas. 1952 apsekoja arheologi E.Šņore un S.Tarakanova, taču vairums uzk. bija sapostīti un izrakumus neveica. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Lutinānu purvs
– augstais purvs Balvu raj. DA daļā, uz A no Vectilžas, Adzeles pacēlumā. Plat. 829 ha. Kūdras slāņa vid. dziļ. 3,8 m , liel. dziļ. 5,8 m. Kopējie kūdras krāj. 27,4 mlj.m3, rūpniec. izmant. 15,8 mlj.m3. Līdz 2 m dziļ. kūdra maz sadalīj., dziļāk – vidēji un labi sadalīj. Gar R malu tek Tilžas upe, gar D malu – Supenka. Purvs apaudzis retām priedītēm.

Ļeņina Karogs (Ļeņinietis) – laikraksts. Kārsavas (tagad Balvu) raj. Baltinavas MTS izdev. Iznāca 1952-53. Redakt. Aleksandrs Proboks.
Citi raksti šajā sadaļā
document A, Ā
document B
document C
document D
document E, Ē
document G
document H, I, J
document K, Ķ
document M
document N, Ņ
document O
document P
document R
document S
document Š
document T
document U, Ū
document V
document Z, Ž
document 1. Ievads



RSS