Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

M

Raksta ID: 940
Atjaunināts: 14 maijs, 2012
M-Bizness. IU. Dibināts 1994 Jēkabpilī. Balvos (kopš 2002), atrodas Brīvības ielā 67, universālveikala Adzele telpās. Darbības virz. – moderno tehnoloģiju ieviesšana pils. un rajonā (jauni un lietoti datori, servisa apkope, biroja pakalpoj., datorspēles, kapnc. preces. Jaunums – Internetzāle. Menedžere Aiva Vekmane – Šķerba.

Mačāne Anna (1923) – žurnāliste. LPSR N. b.kult.darb.(1980). Strād.Viļakas apr. laikr. Latgales Zemnieks (1946-1950), laikr. Cīņa (1951). Rīgas raj. laikr. Darba balss (kopš 1971).

Magone Imants (1936.18.IV.) – horeogrāfs. Dzim. Balvu (tagad Bērzkalnes) pag. LPSR T.sk.m. (1986). Deju kol. vadītājs (kopš 1958). Tautas deju ans. Liesma vadīt. (kopš 1973). Dziesmu un deju sv. virsvad. (1980).
Maksimova Leontīna (1927.30.VIII.) – skolot. vēsturniece, novadpētn. Vēstures skolot. Viļakas vidussk. (1960-96), Viļakas Valsts ģimnāz. (1996-99). Kopš 1962. nodarb. ar Viļakas novada vēst. izpēti, iekārt. un vada Viļakas ģimnāz. novadp. muzeju (kopš 1967). Vēsturiskā apkopoj. Viļaka – 700 (1993) un grām. Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos (2001) autore.

Maksimova Pelageja (1910-98) – sakarniece. Dzim. Šķilbēnu pag. Borovkā. Sarkano partiz. sakarniece un atbalstīt. (1942-44).  mājās darbojās LKP Latg. organizāc. nelegālā tipogr. un izdots nelegālā laikr. Taisneiba pirmais nr. (1939).

Manteifels Gustavs (1832.18.XI.-1916.24.XI.) – muižnieks, Latgales pētnieks. Dzim. Dricānu muižā. Pirmā kalendāra latg. val. izdevējs. Zin. darbu Polnisch Livland (1869), Inflanty Polski (1879) aut. Lielākais darbs Latg. tautas apgaismoš.- Inflantu zemes Laikagrōmota aba Kalenders (1862-71). Miris Bonifacovas muižā (Bērzpils pag.). Apbed. Dricānu baznīcas dārzā.

Marienhauzena – dāmu klubs, NVO, atrodas Viļakā, Pils 2. Dib. 1998, dalībn. sk.- 30. Darbības virz.: darbs ar maznodroš. un vientuļiem cilv., interešu izglīt., Viļakas nov. tradīc. saglab. un kopš., dažādu izstāžu rīkoš. uc. pasāk. Pie kluba darb. etnogr. ans. Abrenīte (sk. Abrenīte). Kluba prezid. Albīna Veina (kopš 1998).

Marienhauzenas muiža atrodas Viļakā, Pils ielā 9-13. Sākusi veidoties 18.gs.s., pastāv. līdz 1918. Saglab. 4 saimn. ēkas, parks, dārza žoga fragm. Uz bij. pils pamatiem uzc.Viļakas Valsts ģimnāz. ēka. Bij. muižas zirgu stallis pārbūv., iekārtots pilsētas kultūras nams. Viet. noz. arhitekt. piem.

Marienhauzenas viduslaiku pilsdrupas atrodas Viļakas ezera salā. Par senāko lit. minēto pils celš. g. uzskatāms 1293, ko min A. Semantkovskis, kā pils celš. iniciatoru minot Rīgas arhibīsk. J.Fehti. Pēc viņa datiem pili atjaun. arhibīsk. K.Linde. 1559  nodeva Polijas valdn., bet 1577 to ieņēma un nopost. krievu karasp.  tika atjaunota un atkal sagrauta Ziemeļu kara laikā (1710). Saglab. 1,5 m augsti mūra fragm. un zemes vaļņi. Valsts noz. arheoloģ.un arhitekt. piem.

Martuževa Broņislava
(1924.8.IV.) – dzejniece, komponiste, teicēja. Dzim. Bērzpils (tagad Lazdukalna) pag. Slavītos. Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1997). Represēta, izsūtīta uz Taišetu (1951- 55). Dzeju publ. ar Evas Mārtužas vārdu. Pirmie krāj. ar  vārdu Ceļu krusti, (1990) Gaismas lāse (1994), Nopūtas (1999). Tautā populāras vairākas  komponētās dziesmas – Jaunība (autores teksts) u.c. Kolorīta folkloras teic. no Lubānas. Dziedājusi folkloristiem senos balsus, apdziedāš. dziesmas, tautasdz. Dziedājums ieskaņots, uzņemta videolentē, filmēta.

Mastarīgu senkapi (Kara kapi) atrodas Lazdukalna pag. Mastarīgā. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Mašķu senkapi (Kara kapi) atrodas Rugāju pag. pie Mašķiem. 9 uzkalniņi atr. priežu silā pie neliela purviņa. Uzk. 0,4-0,7 m augsti, 7-9 m diam. 1964 apsek. un uzmērīja arheologs J.Graudonis, 1978 J.Urtāns. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Matīsa (Liniņa) Aina (1938) – režisore, pedagoģe. Dzim. Medņevas pag. Semenovā. Rīgas kinostud. Tautas kinoaktieru stud. māksl. vad. (kopš 1968). Ilggad. Rīgas kinostud. māksl. pad. loc. Apbalv. ar LPSR AP prezidija Goda rakstu (1976). Bijusi pedagoģe Ljas Valsts konservat., Ilgus gadus režisore J.Raiņa Dailes teātrī. 90. gados strādā neatkarīgajā teātra studijā Kabata.

Matīsa Alīna (1910.30.XII.-96.9.XI.) – skolotāja, diriģente. Dzim. Bērzpils (tagad Lazdukalna) pag. Beņislavā. Darba gaitas uzsākusi Tilžas 6-gad. skolā. Tā kā abi ar vīru Ādolfu nākuši no turīgām ģim., tikai nejaušības glābušas no represijām.  spiesta vairākkārt mainīt skolas – Rugāji, Bērzpils, Eglaine. Vadīja vecāko Balvu raj. kori Beņislava (1947- 1979). 60-tos gados vadīja korus arī Bērzpilī un Rugājos. Ilggad. Balvu skolot. kora dalībn. Apbed. Galosilu kapsētā.

Matīss Otto Tālis (1904-85) – operdzied., vok. pedag. Dzim. Rugāju pag. Beidzis Balvu komercsk. (1925). Sagat. daudzas brīvdabas izr. Balvos un Rugājos. Aktieris Nacionālajā operā (1933). Solists Ljas Valsts filharm. (kopš 1945). Savu pieredzi apkopojis grām. Dziedāšanas māksla (1977). Apbedīts Jaunciema kapsētā.

Matīss Valdis (1944) – pulkv., zin. dokt. Dzim. Lazdukalna pag. Beņislavā. Rektors Ljas Nac. aizsardz. akad. (1985-1997). No 1997 strādā par milit. atašeju Ljas Vēstniec. Vašingtonā.

Matīss Vilhelms (1901-71) – skolot., biškopis. Piederējusi lielākā bišu drava Latg. (100 saimes). Apbed. Balvu raj. Lazdukalna pag. Garosilu kapsētā.

Mazā Peisa – purvs Balvu raj. R daļā, Lubāna līdz. ieplakā starp Vecpededzi un Bolupi. Plat. 843 ha. Liel. daļu (669 ha) aizņem zemais purvs. Kūdras slāņa vid. biez. 1,5 m, lielākais – 2,5 m. Kop. kūdras krāj. 9,1 mlj. m3. Zemā purva kūdra labi sadal. Zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa sl. ~ 670 ha aizņem mežs, pārējā terit. aug sīkas priedītes, bērziņi.

Mazurs Andrejs (1878-1938.18.X.) – pareiztic. virspriest. Ierēdnis Vitebskas garīg. konsist. Skolot. Kārsavā. Iesvēt. par priesteri (1904), sācis strād. Balvu pareiztic. draudzē, ko darīja līdz mūža beigām. Paralēli strādāja par skolot. Apbed. Balvu pareiztic. dr. kapsētā.

Medņevas ciema krucifikss atjaunots 1995 Medņevas pag. Medņevā pie Locānu ģim. mājām. Kr. ir 45 cm augsta kokgriez. Jēzus figūra, izgat. 20.gs.s. Pie kr. ir soli dievlūdzējiem.

Medņevas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1987.11.IV Medņevas pag. Vad. Natālija Smuška.

Medņevas pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Mudavas zemienes Abrenes līdzenumā; pl. 99 km2; 985 iedz. (2000). Adm. c. Medņeva. Z ∆ robežojas ar Viļakas pilsētu, ZA un A ar Vecumu, D ar Šķilbēnu, DR ar Lazdulejas, R ar Bērzkalnes, R un Z ar Susāju pagastu. Attāl. līdz Balviem – 35 km, līdz Rīgai – 280 km.  ietilpst pierobežas zonā ar Krieviju, tuvāk. attāl. no robežas 1,1 km. Caur  tek upes Kira, Niedrupīte, Ludonka, Līčupīte, Rika. Atrodas ezeri - Ilziņa (3,1 ha), Lodumas (2,6 ha), Raču (1 ha); purvi – Olūtovas (55,3 ha), Kļučnieku (31,8 ha), Kozlovas (9,8 ha). Augstā vieta – Kangaru kalni (144,2 m vjl).  darbojas pag. padome ( 1994), dib. uz M. ciema pad. bāzes (1946), Viduču pamatsk., bērnudārzs Pasaciņa, bibliotēka, tautas nams, sakaru nod., 2 veikali. Atrodas 7 kapsētas – Aizgalīnes, Lašku, Skandīnes, Viduču, Slotukalna, Olūtovas, Kozlovas. Valsts noz.aizsarg.babas obj. – Stompaku purva lieg., Viduču ozols, Viduču liepa. Valsts noz. aizsarg. arheoloģ. piem. – Kangaru (Augsnas kalniņš), Loginu, Skandīnes un Kozlovas (Akmeņu krasts) senkapi. Viet. noz. arheoloģ. piem. – Brontu, Medņevas vidusl. kaps., Lašķu, Aizgalīnes senkapi (Zviedru kapi), Medņevas (Stepu kalns), Slotukalna senkapi, kulta vietas – Baznīcas vieta Kangaros un Raganu kalns Račos.

Medņevas senkapi (Stepu kalns, Kara kapi) atrodas Medņevas pag. Medņevā. Viet. noz. arheoloģ. piem.
Medņevas viduslaiku kapsēta atrodas Medņevas pag. Medņevā. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Medņu akmens – ģeomorfoloģ. obj. Rugāju pag. Medņos (pretī Ruduku mājām). Aizsardz. kopš 1987.01.IV.  apkārtmērs 23,6 m, gar. 6,3 m, plat. 5,8 m, augst. 1,4 m. Sastāvs – vidēji kristālisks rapakivi granīts no Viborgas masīva. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Medņu senkapi atrodas Rugāju pag. Medņos pie Vārnienes upes tilta. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Melne Marianna (1917-94) – skolotāja. Dzim. un dzīv. Viļakas pag. Leļos. Ilggad. Viļakas skolu skolot., kultūras darbiniece, folkl. ans. Adzele dib.

Melnis Staņislavs (1890-1947) – seržants. Dzim. Rugāju pag. Dien. 31. Sibīrijas strēln. pulkā, vēlāk 5. Zemgales latv. strēln. pulkā. Ljas arm. iest. brīvprāt. 1919.01.VI. 1920.09.I. pie Nosovas sādžas izlūkgājienā guva precīzas ziņas par lielinieku spēkiem. Pēc kara dzīvojis Rugāju pag. Medņos. Apbedīts Balvu raj. Rugāju pag. Stāmeru kapsētā. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.

Melnulīdumu viduslaiku kapsēta (Kara kapi) atrodas Rugāju pag. Melnulīdumos Vārnienes upes kr. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Mende Teodors (1898-1986) – mežsargs. Pied. cīņās pret Bermontu un Sarkano armiju Latgalē (1920). Labi pratis galdnieka, mūrnieka, celtnieka darbus. Muzikants un dziedātājs. Lāčplēša Kara ord. kav.

Mežale Benedikta (1952.21.III.) – folkloras zinātniece, tautas dziedniece. Dzim. Baltinavas (tagad Briežuciema) pag. Begrinovā. Noorg. Briežuciema etnogr. ans. – pirmo Balvu raj.(1978). Strād. Ljas ZA Val. un lit. instit. folkloras nod. (1977-2000). Pētījusi Ziemeļlatg. folkloras īpatn. ~ 200 zinātn. un populārzin. rakstu autore. Izd. grām. Apdzīduošona kuozuos vai patīsa grāku atlaisšona (1991). Sertificēta tautas dziedniece (kopš 2000). Ljas Tautas dziednieku asociāc. valdes priekšsēd. vietn.

Mežals Henriks (1927-…) - zinātnieks. Lauks. zin. kand. (1953). Strād. LLA (kopš 1950), docents (1965). Sarakst.māc.gr. Augsnes zinātne (1970), Meža augsnes zinātne (1980) ,  nekā 50 publikāc.

Mežarijas vējdzirnavas – holandiešu tipa vējdzirn. atradās Vīksnas pag., Balvu – Kupravas ceļa malā. 19.gs. Bijuši 4 stāvi, saglab. tikai krpuss. Darboj.līdz 1923. Viet. noz. arhitekt. piem.

Mežariju senkapi (Kara kapi) atrodas Bērzkalnes pag. pie Mežariju kapsētas. Sastāv no 6 uzkalniņiem, noviet. vienā rindā. Augst. ~ 1 m, diam. 10-12 m, ir postīti. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Mežore (dzim. Borise) Sandra (1962.12.XI.) – pedagoģe, komponiste. Dzim. Žīguros. Strādā J.Ivanova Rēzeknes mūz. koledžā , vada bērnu vok.ans., komponē bērnu dziesmas. Iznākusi grām.Bērnu dziesmas (1997).

Miezāju senkapi (Kara kapi) atrodas Vīksnas pag. pie Miezāju kapsētas. ~ aizsardz.zonas izmēri 100x70 m. 20.gs.sākumā, 1932-33  atrasti cilvēku kauli, monētas, senlietas. 1962 apsekojis O.Poļakovs, 1964 J.Graudonis, 1978 J.Urtāns, kurš atrada bronzas puslodes veida zvaniņu. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Miglinīks Pīters (1850.11.II.-83) – latg. dziesminieks, zemn. tiesību aizst. Dzim. Nautrēnu pag. Zaļmuižā. Rakstvedis Viļakas pag. valdē (19.gs.70.g.). Rokrakstu lit-ras izplat. drukas aizlieg. laikā. Darbojies Nautrēnu nov. Apbed. Nautrēnu pag. Desetnīku kapsētā. Kapa piem. aut. tēlnieks B. Buls. Piem. akmens Viļakas pils. skvērā (1993).

Mikazāns Pēteris (1929-79) – teorēt. radiotehn. speciālists. Dzim. Bērzpils pag. Tehn. zin. kand. (1961). Rīgas aparātbūves rūpn. laborat. vad. (1960-62). Strād. RPI (1962), doc. (1963), Teorēt. radfiotehn. katedras vad. (1966). Publ. zin. darbus, galvenok., par elektromagnēt. viļņu difrakciju.

Mistra kalns – pilskalns Šķilbēnu pag. Porskovā. Atkl. 1952 E.Šņores un S.Tarakanovas ekspedīc. Pilskalnam nostāvinātas malas, ovāla forma, nav grāvju, vaļņu. Tas ir ~ 110 m garš, 60 m plats, 10-12 m augsts. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Motrīnes ezers atrodas Baltinavas pag. D. Notece uz Kūkovu.

Moziņķu senkapi (Kara kapi) atrodas Bērzkalnes pag. Moziņķos. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Muižarāja (dz. Klinklava) Ella (1921) – zinātniece. Dzim. Balvos. Beigusi Balvu ģimnāz. (1940), LLU Agronomijas fak. (1948). Lauks. zin. kand. (1970). LLU Botānikas katederas prof.(1982). Māc. grām. Augu morfoloģija un anatomija (1967) līdzautore. Vadīja zin. darbu reto un aizsarg. augu saglab. Gaujas nac. parkā.

Muižnieks Valdis (1927.1.XII.) – hiropraktiķis un sabiedr. darbin. Dzim. Rugājos. ASV ieguvis ortopēdijas speciālista diplomu (1964). Bijis ALJA priekšsēd., ALA Izglīt. biroja loc. Kalamazū studiju centra organizētājs un saimniec. padomes priekšsēd. aktīvas būvēš. periodā. Dzīvo ASV.

Mukaušovas ozols – dabas obj. Šķilbēnu pag. Mukaušovas c. Aizsardz. kopš 1979.15.IX. Apkārtm. – 4,5 m, augst. – 25 m.  izdedzis stumbrs, izv. dobums. Ar  saistās daudz vēsturisku nostāstu. Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.
Raksta ID: 940
Atjaunināts: 14 maijs, 2012
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2065
Ievietots:: 14 maijs, 2012 by Admin A.
Atjaunināts:: 14 maijs, 2012 by Admin A.

Citi raksti šajā sadaļā
b 1. Ievads
b A, Ā
b B
b C
b D
b E, Ē
b G
b H, I, J
b K, Ķ
b L, Ļ
b N, Ņ
b O
b P
b R
b S
b T
b U, Ū
b V
b Z, Ž
b Š