Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

P

Raksta ID: 943
Atjaunināts: 14 maijs, 2012
Palaciņa (Palociņa, Pasaliņa, Pataciņa) – Piestiņas labā kr. pieteka. Gar. 13 km, bas. 53,9 km2, krit. 8 m. Augštece Adzeles pac., lejtece Lubānas līdz. Lielu daļu ∆ baseina (22,8 km2) veido tās kr. pietekas Saipītes (gar. 12 km) bas. ∆ (arī Saipīte) sākas D no Pokratas, tek paral. Piestiņai un ietek tajā pie Lubānas purvu robežas 93,4 m vjl. Tur visas trīs upes šķērso purvmalas novadgrāvji, kas iekļaujas Lubānas hidrotehn. sist.

Pārabaine – dabas liegums Madonas, Rēzeknes un Balvu raj. terit. Aizsardz. kopš 1999.15.VI. Plašs purvu un mežu masīvs uz Z no Lubāna. Ligzdo dažādas ērgļu sugas, melnais stārķis, bikšainais apogs u.c. retu putnu sugas. Viens no plašāk. mitro priežu mežu masīviem ar ļoti niec. antropoģ. ietekmi. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas terit.

Pastors Antons (1911.24.VII.-86.5.VI.) – skolot., dzejnieks. Dzim. Kubulu pag. Briedīšos. Izd. dzejoļu krāj. Izjūtu attēli (1938). Latviešu val. skolot. Balvu raj. Stacijas pamatsk. (1944-58). Pārcēlies uz dzīvi Rīgā.

Pastors Jānis (Jōņs Pastors) (1918.3.VI.) – mākslin., dzejn., novadpētn. Raksta dzeju, tēloj., stāstus, feļetonus, vēst. apceres, atmiņas. Public. Tāvu Zemes kalendarā, lit. rakstu krāj. Olūts, period. izd. Vaduguns, Zemturs u.c. Glezno, nekl. studējis glezniec.Tautas universitātē Maskavā.

Paukule (Paukše, Poukle) – Ičas labā kr. pieteka sākas purvainā Ķeibenieku meža malā netālu no Piestiņas izt. Gar. 20 km, bas. 40 km2, krit. 20 m. Upei šaurs bas. starp Skujatni D, Piestiņu un Dziļauni Z. ∆ tek pa Adzeles pacēl. Kā 5-7 km plata, regulēta ūdenstece. Gar ∆ lauks. izm. z. josla ar lauku sētām, tālāk mežs. Lejtecē starp Bērzpili un Beļauskiem labā pusē ~ 10 m augsts pacēl. (Bērzpils valnis) šķir to no Bērzpils purva un Dziļaunes poldera Lubāna līdz. Ietek Ičas regulētajā posmā.

Pauliņš Jānis (1941.23.VIII) – ķīmijas zin. doktors, foto mākslinieks. Dzim. Tilžas pag. Dārzniekos. Zin. grāds piešķ. 1974. Docents Rīgas Politehn. inst. ķīmijas fakult.(1974-85). Zin. līdzstrādn. Rīgas Tehn. universit. org. sintēzes un biotehnoloģ. katedrā (1985-93). Iznāk. 90 zinātn. publikāc., saņemtas 13 autorapliecības. Par zinātn. pētīj. nozīmīgumu piešķ. Sorosa fonda prēm. (1993). Kopš 1993 foto kluba Rīga biedrs.

Pauliņš Osvalds (1922.10.II.) – valodnieks. Dzim. Tilžas pag. Mežarijās. LU un Liepājās ped. inst. mācību spēks. Māc. līdz. Sacerējumi un to mācīšana (1968), Skolēnu sacerējumu teorija un mācīšanas metodika (1974), Latviešu valodas mācības pamatkurss autors.
Pazlauga (Pazlauka) – apdzīv. vieta Baltinavas pag.  upes krastos pie ceļa Viļaka - Kārsava, 6 km no Baltinavas. Atrodas pasta nod., veikals, feldšeru-vecmāšu punkts. Iedzīvot. sk. 12 (2000).

Pazlauga (Pazlauka) – Kūkovas kr. krasta pieteka Baltinavas pag. Gar. 12 km. Iztek no Svātūnes ez. Pierms ietekas Kūkovā satek ar Puncuļovu.

Pededzes lejtece – dabas liegums Gulbenes, Madonas un Balvu raj. Izveid. 1999.15.VI. Pededzes baseina meži ir slapjais vēris, gārša, dumbrājs, liekņa, niedrājs. Pededzes un tās pieteku krastos daudz nelielu zemo purvu un purvainu pļavu. Bagātas, maz skartas ozolu un ošu gāršas, liela retu un apdraud. augu sugu daudzveid.

Peikstuļnīcas – Solas purvs – zemais purvs Adzeles pacēl., Balvu un Ludzas raj. Plat. 7606 ha. Kūdras slāņa vid. dziļ. 1,1 m, liel.dziļ. 6 m. Kop. kūdras krāj. 72,6 mlj. m3 (rūpn. izmant. 3,8 mlj. m3). Kūdra vid. un labi sadalīj. Zem kūdras sapropeļa slānis. ∆ veidojies Ičas un tās pieteku ielejās. Sastāv no vair. atsev. daļām: Peikstuļnīca ~ 322 ha, Solnava ~ 1780 ha, Frančsala ~ 470 ha, Soloviči ~ 150 ha. Ar vaļējiem grāvjiem un drenāžu nosus. 2538 ha, ko izmanto kā pļavas un ganības. Mežs aizņ. 3755 ha.

Pērdeja – Bolupes lejtece lejpus Vārnienes ietekas (abu upju kopteka). Gar 7 km, plat. 30 m. Agrāk ∆ bija 2 zari: lab. Sūriņš ietec. Pededzē un kr. Posms ietec. Aiviekstē. Kopš Lubānas hadraul. sist. izv. (1964), ∆ ūdeņi pa Sūriņu ievadīti Aiviekstē un uzņem arī Vecpededzes ūd. ∆ klāni palos plaši pārplūst.

Pērkones kara kapi – senkapi Kubulu pag. Pērkonē. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Pērkones-Zvirbuļu senkapi atrodas Kubulu pag. Pērkonē pie Zvirbuļiem. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Pērkonu (Pārkuņu, Pērkoņu) ezers atrodas Kubulu pag., ZA no Balviem pie Kupravas ceļa, Adzeles pacēl. 100,7 m v.j.l. Pl. 2,3 km2, gar. 4,7 km, liel. Platums 0,7 km. Vid dziļ. 1,3 m, liel. dziļ. 2,3 m. Bas. 198 km2. ∆ atrodas Bolupes ielejā augšpus Balvu ez. Ezerdobe divdaļīga – no galv. daļas sažmauga pie Balviem atdala ovālu, seklu (1,5 m) D daļu. Krasti slīpi, A malā zemi, kūdraini. Dib. līdz., dūņains. Cauri uz R tek Bolupe. Ez. vidēji aizaudzis. Pēc Bolupes regulēš. ūd. līm. ∆ pazem. par ~ 1,5 m. Krastos mājas, pļavas, krūmāji, niedrāji.

Piemiņas akmens latgaļu grāmatniecības pamatlicējiem atrodas Viļakā, Tautas ielā. Uzstād. 1996. Veltīts latg. grām. pārrakstītājam un izplatītājam Vincentam Leikam (1816-1918) un Latg. grām. izdevniec. dibināt. Viļakā Jānim Cibuļskim (1911-97).  veidoja tēln. Jānis Bārda.

Piestiņa (lejtecē Osa, Oša) – Aiviekstes labā kr. pieteka Balvu raj. Gar. 24 km, bas. 110 km2, kritums 2,7 m. ∆ sākas kā novadgr. purvmalā starp Paukules un Saipītes iztekām. Augštece tuvu līdzās šīm upēm. Bas. Adzeles pacēl. un Lubānas līdz. Gultne regulēta, abos kr. drenētas zemes. Lejtecē ∆ tek pa Lubānas klāniem šaurā joslā starp Bērzgales purvu D un Lugažu – Šņitku purvu Z. Labā kr. piet. Palaciņa. Regulējot gultni 1963 , pārpurv. terit. A daļā atklāta nozīmīgā Osas apmetne.

Piestiņas apmetne atrodas Lazdukalna pag. Piestiņas vecupes kr. krastā, 2,5 km lejpus Osas. Vid. neolīta laikm. 1963-64 arheoloģ. ekspedīc. iegūts 9000 māla trauku lausku, 350 akmens, krama, rafa, kaula un dzintara priekšm. Izrak. konstat. 2 pavarda vietas. Apmetne aizņem ~ 6500 m2 lielu platību. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Pīlādzītis – pirmsk. izglīt. iest. Balvos, Daugavpils 59, atvērta 1979. Sākotnēji darbojās kā mazbērnu nov., 4. b/dārzs, tad kā Dzintariņš. 2002 bērnu sk. 129, pedag. personāls 20. Vadītājas: Tija Silkāne (1979-91), Marija Voika (kopš 1991). Ar 2001 ∆ telpās atvērta D-pils PU fil., kur apgūst psiholoģiju un pirmsskolas pedag. izglīt.

Pilskalni – skat. pēc nosauk.

Pilskalns atrodas Balvu pag. Pilskalnos pie Sarkaņiem. Tā plakuma izm. 35x20 m, priekšpils vieta norakta grantī, vēroj. 2 neizteiksmīgas terases, pieskaitāms īstiem nociet. 1949, tīrot pilsk. esošo aku, atrasta sena nauda (ziņojis K.Sarkans). 20.gs. 60.gados  uzcelts trigonom. tornis. Netālu atr. pilsk. atbilst. kulta vieta – Cepures kalns, kur ierīkota kapsēta. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Pipcāne (dz. Zelča) Cirēnija (1936.6.I.) – bibliotekāre. Dzim. Balvu pag. Ozolsalas c. Beig. Balvu vidussk. (1955). Kopš 1958 bibliotekāre, vēlāk lasīt. vad. Balvu rajona bibliot. Neklāt. beig. RKDT (1958) un LVU Filol. fak. Bibliotēkas zinātņu spec. (1968). 1974 pārcelta par Balvu raj. bērnu bibliot. vadīt., strād. līdz aizieš. pensijā (1994). Aktīva sabiedr. darb., ilggad. jauktā kora Austrums dalībn. Patreiz dzīvo Balvos, dzied ans. Pārdomu vējš.

Pitalova – Sita – platceļu dzelzceļa līnija. Izbūvēts atzaroj. no līn. Rītupe – Rēzekne (1902). Līn. kopgar. 67 km, būvēja Valsts Ziemeļriet. dzelzc. pārvalde. Mērķis – labāk izmantot Ziemeļlatg. mežus. I pasaules kara laikā līn.  savienoja ar līn. Sita – Gulbene, posmu pagarinot par 22 km. Vienlaikus tika izbūv. līn. Gulbene – Ieriķi (105 km). Tas deva ērtu satiksmi ar Vidzemi un Rīgu. Līdz 2001. darbojās dzelzc. līn. Vecumi – Rīga.

Plāters Hugo (1931-1991) – tēlnieks, gleznot., fotogrāfs, novadpētn., bibliofils. Apmeklēja māksl. pašdarbn. tēlniec. studijas Rīgā, kuras vadīja tēlniece L.Dzeguze (20.gs.60.g.). Piedalījās izstādēs Ljā un Maskavā. Bija Ljas kinematogr. b-bas biedrs. Bagāta personīgā bibliotēka ( ~ 4000 grām. dažādās val.), kura pēc nāves nodota Balvu raj. Viļakas v-skolai. Apbedīts Viļakas luterāņu kapsētā.

Plebānija – bij. katoļu garīdznieka dzīvoj. māja un draudzes telpas atrodas Viļakā, Abrenes ielā 9. Celta 18.gs.vidū. Uzcelta blakus toreizējai koka katoļu bazn., kuras vietā tagad atrodas klosteris.  un baznīcu 18.gs.b. zīmējis J.K.Broce.

Pliešovas (Plēšovas) ozols – dabas obj. Baltinavas pag. Pliešovā Supenkas krastā. Aizsardz. kopš 1987.10.IV. Apkārtm. – 7,2 m, augst. – 39 m. (koks nokaltis). Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Pliksnu ciema krucifikss atjaunots 1994. Rugāju pag. Pliksnās senā kr. vietā, kurš ticis ļaunprāt. nogāzts 20.gs.70.gados. Kr. augšdaļa pārsegta ar izliektu skārda plāksni. Jēzus figūriņa kokgriez., 75 cm augsta, saglab. no senā kr. (19.gs.b.).

Ploskenes ciema krucifikss uzstādīts 1860-70 Briežuciema pag. Ploskenē. Kr. būvēts kopā ar nojumīti, kurai veidoti siluetkokgriez. Senā kokgr. Jēzus figūra nozudusi. Vēst. noz. kr.

Ploskenes (Ploskinas) ezers atrodas pie Ploskenas purva Lazdulejas pag., 7 km uz DR no Rekavas, 123,3 m v.j.l. Pl. 66,2 ha, gar. 1,1 km, liel. plat. 0,8 km., vid. dziļ. 1,4 m. Apaļa ezerdobe, lēzeni vai zemi, pāsv. kūdraini krasti. Dib. dūņas, sapropelis. Vid.aizaudzis. Ietek novadgrāvji, notece pa Stiglavu un Riku. Apkārt augstais purvs un skrajmežs.

Ploskenes (Purdas) purvs Balvu raj. vidusd. Augstais purvs, pl. 1749 ha. Kūdras slāņa dziļ. 4 m, liel. dziļ. 7,6 m. Kop. kūdras krāj. 50,5 mlj. m3 (rūpn. izmant. 29,7 mlj. m3). Līdz 2 m dziļ. kūdra maz, dziļāk vid.un labi sadalīj. Zem kūdras ~ 0,4 m biezs sapropeļa sl. ∆ veidojies Adzeles pacēl. ieplakā pārpurv. sauszemei un aizaugot Ploskenes ez. Gar purva ZR malu tek Tilža, pa Z daļu Stiglava. Aizaudzis ar priedītēm, 276 ha aizņem mežs.

Poišs Mārtiņš (1937.13.I.) – literatūrkritiķis, tulkotājs. Dzim. Rugāju pag. Bikšānos. Ljas Rakstn. Sav. b.(1970). Skolot. Jersikas pamatsk.(1963). Korekt. izdevn. Liesma (1964). Grām.: Atskaites punkts (1971), Patiesības vārds (1979), Noklusētā drāma (1979), Demogrāfiskais sprādziens (1990).

Pokratiņa (Pokrate, Pakratiņa) – Vārnienes kr. krasta pieteka Balvu raj. Gar. 14 km, bas. 38 km2, krit. 20 m. ∆ sākas ZA no Pokrotas ez. un tek tam cauri. Sākot no kr. pietekas Avotiņas ( 5 km garš novadgr.), gultne viscaur regulēta. Bas. atrodas Adzeles pacēl. un Lubānas zemienē. Lejteces kr. pusē ir Kapūnes polders un Kapūnes ez., kuram ∆ tecēja cauri līdz poldera izbūvei. Lejtece līdz Vārnienei daļēji iedambēta.

Pokrotas (Pokratas) ezers – dabas liegums Rugāju pag. Aizsardz kopš 1999.15,VI. Lieguma pl. 29,3 ha, ezera pl. 10 ha. Cauri tek Pokratiņa. Ezerā sastop. Ljā ļoti reta un aizsarg. augu suga – peldošais ezerrieksts (Trapa natans). Relikta suga uz izplat. apgab. Z robežas ar tendenci sašaurināt areālu. Tā izplat. kaitē zvejniecība. Salīdz ar 1932.g., ezerrieksta daudz. ezerā samaz. 5 – 6 reizes. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas terit.

Pokrotas kapu kapliča atrodas Rugāju pag. Pokrotā. Celta 20.gs.30.g., celtniec. darbus org. Pauls Kļaviņš. Koka guļbūves celtne ar zvana torni, sīkrūšu logi ar izvirz. apmalēm, ārdurvis – koka dēlīši skujiņrakstā. Viet. noz. arhitekt. piem.

Pokrotnieks Ciprijans, pseid. Augusts Eglājs (1904.4.X.-94.2.X.) – dzejnieks, skolotājs, tautasdziesmu teicējs. Dzim. Bērzpils pag. Līdumniekos. Pirmā publikāc. žurn. Zīdūnis (1922). Strādājis par skolot. Lieparu, Rugāju, Bērzpils skolās. Rīgas apr. TIN metod. kab. vadīt. (1947). Stopiņu skolas direkt. (1960). Dzej.krāj. Dzīsmas rudiņa saulei (1936), Vakara dūmakā zilgā (1983), Varaveiksna (1995). E.Melngailis no  dziedātās Voi, Dīveņ, soldons ols izveidojis krāšņu apdari Apiņu slava. Apbed. Rīgas raj. Salaspils jaunajos kapos.

Pokuļovas (Pokuļavas) ezeri – ezeru pāris Vīksnas pag., 6 km uz DR no Kupravas. ∆ atrodas fluvioglaciālā Bolupes sengultnē viens otra galā. Novadot Bolupi pa blakuskan., ∆ līmenis pazem. Lielais ∆ ir 102,2 m v.j.l., pl.21,3 ha, gar. 1,4 km., lielāk.plat. 0,2 km. Mazais ∆ (Miezāju ez.) – 103 m v.j.l., pl. 8,1 ha, gar. 0,5 km, liel. plat. 0.2 km. L. ∆ izstiepts DR – ZA virz., M. ∆ – ovāls. Ez. tikai 0,5 – 1 m dziļi, aizaug. un dūņaini. L. ez. ietek Oknupe, Mežarija. No abiem iztek grāvji uz Bolupi. Abpus ielejai ceļi, apdzīv. vietas.

Posolnīcu liegums – dabas liegums Žīguru pag. Izveid. 1990, plat. ~ 135,7 ha. Pārsvarā ar sausu priežu mežu – silu, mētrāju apaugusi osu grēda meža masīva vidū. Atsev. vietās visai stāvas nogāzes, liela augstumu starp. Aug 11 Ljas Sark. Grām. ierakst. augu sugas – ziemeļu pūķgalve, smiltāja esparsete, parastā miltene, meža silpurene,parastā zalktene, smarž. naktsvijole, gada staipeknis,parastais plakanstaipeknis, plankumainā dzegužpirkstīte, izplat. ziemeļu linneja (Linnea borealis). ∆ ir medņu riests, konstat. trīspirkstu dzenis un priežu krustknābis. Ģeoloģiski nozīm. objekts. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas terit.

Priežukalna pamatskola dibināta 1908 Viļakas pag. Sosnīcu c. Pirmā skolot. Olga Pokrovska. Sākotn. nosauk. – Sosnīcas baznīcas sk. No 1921-33 – Priežukalna 4-kl. pamatsk., ar 1933 – Priežukalna 6-kl. pamatsk. Slēgta 1974, pēd. skolot. Antoņina Baumane.

Puķītis Ernests (?-?) – skolotājs, sabiedr. darbin. Dzim. Gulbenes raj. Stāmerienā. Sācis strādāt Balvu pareiztic. draudzes grāmatnieku skolā (1901), kura vēlāk nosaukta par Balvu pils. 6-klasīgo pamatsk. Bijis šīs skolas pārz. (1920-35). Ļoti aktīva sabiedr. darbība - pirmā latv. kora dibin. un vad. Balvos (1904), Balvu krājaizdevu sab-bas loc. (25 gadus), patērētāju b-bas priekšn. (15 gadus), Balvu miesta domes priekšsēd. (1926-28), Ludzas apr. skolot. slimo kases priekšsēd. u.c. Apbed. Stāmerienā.

Puncuļova (Kupsupīte) – Kūkovas kr. krasta pieteka Baltinavas pag. Gar. 9 km. Iztek no Obeļovas ez. Pirms ietekas Kūkovā satek ar Pazlaugu.

Puncuļovas ciema krucifikss uzstādīts 20.gs. 30.g. Baltinavas pag. Puncuļovā kā centrālais ciema kr., atj. 80.g.b. Saglab. senā kokgriez. Jēzus figūra.

Puncuļovas (Pilskalna) ezers atrodas Baltinavas pag. pie  (Obeļovas) pilskalna. Notece uz Kūkovu.

Puncuļovas (Obeļovas) pilskalns (13.gs.) atrodas Baltinavas pag. Puncuļovā, Adzeles pacēl. DA daļā. ∆ ir ZA – DR virz.orient. paugurs, kura gar. 320 m, plat. 180 m, absolūtais augst. 123,3 m v.j.l. Z daļā tas savienots ar subparal. Orient. 1,5 km garu ~ 200 m platu valni un kopā veido ~ 30 m augstu, grūti pieejamu pacēl., ko norobežo stāvas nogāz.un pārpurvoti pazemin. Uz kalna atradusies pils, kurai bijuši pakļauti tagad. Baltinavas, Kārsavas un Šķilbēnu apvidi. Ticis trīs reizes nopostīts, par ko liecina trīs ogļu slāņi tā kultūrsl. Par  daudz nostāstu. Iekļauts dabas lieguma terit. (1996), plat. 23,5 ha. Izveidota mācību taka (1986). Valsts noz. arheoloģ. piem. un viet. noz. īpaši aizsarg. dabas terit.

Punduru robežkontroles punkts - LR Robežsardzes Viļakas pārvaldes Punduru nod. un robežkontroles punkta komplekss. Atrodas Baltinavas pag. Punduros, 8 km no Baltinavas.

Purmales – Lāčavas purvs – augstais purvs Balvu raj. DA daļā ~ 5,5 km uz ZA no Tilžas, Adzeles pacēl. Pl. 1489 ha. Kūdras sl. vid. dziļ. 2,4 m, liel. dziļ. 4,5 m. Kopējie kūdras krāj. 25,3 mlj. m3, rūpn. izmant. – 14,3 mlj. m3. Līdz 0,5 m dziļ. kūdra maz, dziļāk vidēji un labi sadalīj. ∆ ir līkņains, akačains, apaudzis ar retām priedītēm. No purva iztek Supenka.

Purmalis Vilis (1927.7.VI.-89) – ārsts ķirurgs. Dzim. Baltinavas pag. Med. zin. dokt. (1972). LPSR N.b.ārsts (1977). Galv. Ārsts Dundagas sl. (1951). RMI Hospit. ķirurģ. katedr. asist. (1956). RMI docēt., prof.(1974).Ljas Veselības aizsardz. m-jas galv. ķirurgs (1969). LPSR Valsts prēmijas laureāts (1977).

Putniņš Dzintars (1948) – inženieris – mehāniķis. Pad. saimn. Viļaka direktors (1982-91). 80.g.b. viens no pirmajiem Ljā ieveda muskuspīļu olas. Balvu pils. izpildkom. priekšsēd. (1991-92), municipāldirektors (līdz 1995). Kubulu pag. Zemes komis. priekšsēd. (1997-98). Balvu amatniec. vidussk. skolot. (kopš 1998). Pasniedz mājsaimniec., mājturību, tehn. grafiku, fiziku. Aizraušanās – foto, video, medības, ceļošana.

Putniņš Reinholds Valdemārs (pseid.Vitolds Virsnis) (1881.1.IX.-1934.25.X.) – fizioģeogr., ģeofiz. Dzim. Domopoles (tagad Lazdukalna) pag. Matem. dokt. (1926). Triju Zvaigžņu ordeņa kav. Strād. Krievijas galv. Fizikāl. Observat., Vladivostokas PI docents un jūras observat. priekšn. LU docētājs (1920), profesors (1927). Noorg. un vadīja LU ģeogr. inst. Zinātn. darbi kartogr., ģeogr. hidrogr. Publicēti ~ 25 darbi. Ar pseid.Vitolds Virsnis rakstījis arī daiļdarbus (1903-05) par Latgales dzīvi. Izd. reāl. stāstu cikls Sarkanās švīkas. Apbed. Rīgā Meža kapos.

Putrānu kapu kapliča atrodas Krišjāņu pag. Putrānos. Celta 18.gs.b-19.gs.s. (1795?). Koka guļbūves celtne, apšūta ar dēļiem. Ir altāris, dievgalds. 1987 veikti atjaunoš. remontdarbi. Kamēr nebija iekārtota Krišjāņu katoļu baznīca,  4 reizes gadā notika dievkalpoj. Viet. noz. arhitekt. piem.

Pužule (dz. Logina) Emīlija (1030.15.I.-2002.13.VI.) – kultūras darbin. Dzim. Viļakas apr. Birzniekos. Beig. Viļakas vidussk. (1952). Fizkult. skolot. Kangaru 7-gad. sk. (1952-56). Kluba vad. Loginu ciema klubā (1956-63). Ilggad. Šķilbēnu ciema bibliotēkas vad. (1963 - aizieš. pens.). 1970 b-kai piešķ. Teicama darba bibliotēka nosauk. Aktīva sabiedr. darbiniece. Etnogr. ans. Šķilbēni dibināt. un vadītāja.
Raksta ID: 943
Atjaunināts: 14 maijs, 2012
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 3546
Ievietots:: 14 maijs, 2012 by Admin A.
Atjaunināts:: 14 maijs, 2012 by Admin A.

Citi raksti šajā sadaļā
b 1. Ievads
b A, Ā
b B
b C
b D
b E, Ē
b G
b H, I, J
b K, Ķ
b L, Ļ
b M
b N, Ņ
b O
b R
b S
b T
b U, Ū
b V
b Z, Ž
b Š