Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

R

Skatīts: 1771
Ievietots: 14 May, 2012
Admin A.
Atjaunots: 14 May, 2012
Admin A.
Raganu kalns – kulta vieta Medņevas pag. Račos pie Līdumniekiem. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Raikovska (dzim. Šapale) Apolonija (1915.12.IV.-94.11.VI.) – operdziedātāja. Dzim. Tilžas pag. Plēsumā. Mācījusies konservat., bet nepabeidza, jo sākās Otrais pas. karš. 1944 izvesta uz Vāciju. 1967 izceļoja uz Kanādu. Dziedāja latv. katoļu dievkalpoj., kult. dienu sarīk., koncertmeist. un soliste Amerikas kontinentā. Apbed. Jorkas kapsētā.

Rancāns Andrejs (1929) – skolotājs, tautas muzikants (vijolnieks). Dzim. Nautrānu pag. Pied. tradic. mūzikas festivālos Lietuvā, Polijā, Somijā, Turcijā, Dānijā, Vācijā, Francijā, Japānā, izst. Expo-98 Lisabonā. 90-to gadu sāk. vadījis Latgaliešu kult. b-bas darbu Balvu raj. Baltinavā. Lielās folkloras Gada balvas laureāts nomināc. Novadu savdabības aizsardzība un kopšana (2001).

Rasa Jānis (īst.v. Gulbis Vitauts) (1928.11.X.) – rakstnieks. Dzim. Balvu pag. Centramuižā. Ilggadējs izdevniec. Liesma, Avots, Zvaigzne redaktors. Iznāk. stāstu kr. Gaitu atbalsis (1970), romāni Duets (1972), Āmurgalva (1979).

Reibānu (Nagļu) kapu kapliča atrodas Rugāju pag. Reibānos. Celta 19.gs.b., neliela koka celtne (4x3x3 m) ar altāri un krucifiksu. 1999 veikti atjaunoš. remontdarbi. Viet. noz. arhitekt. piem.

Reibānu purvs atrodas Balvu raj. R daļā Lubāna līdz. Pl. 714 ha.; 603 ha aizņem zemais purvs, 211 ha – pārejas purvs. Kūdras sl. vid. dziļ. 0,6 m, liel. dziļ. 1,2 m. Kop. kūdras krāj. 4,2 mlj. m3. Kūdra vid. un labi sadalīj. ∆ veidoj. pārpuvoj. Lubāna līdz. ieplakai. ~ 1 km uz R no ∆ tek Pededze. Ar vaļēj. grāvjiem nosus. 467 ha. Liel. purva daļu klāj mežs, pārējā terit. apaugusi ar retiem kokiem un krūmiem.\

Reidzāne Beatrise (1942.18.I.) – filoloģe, folkloriste. Dzim. Jelgavā, bet 1944 pārc. uz dzīvi Baltinavas pag. Bilgās. Filoloģ. zin. kandid. (1971). Hab. Dr. (1999). Strād. Ljas ZA folkloras krāt. vārdnīcu nod. (1970-79), enciklopēd.redakcijā (1980-82). Zin. līdzstr. latv. folkloras krāt.(1982), vadīt. (1994-99). Public. 20 zin. raksti par latv. t. dz. sematikas jaut. Pied. Latviešu literārās valodas vārdnīca izdoš.

Rekavas ambulance dibināta 20.gs. 30.g. Atrodas Šķilbēnu pag., ir pag. īpaš. Viet. noz. arhitekt. piem.

Rekavas (Polfandera) dzirnavas atrodas Šķilbēnu pag. Rekavā. Celtas 1932. Sākotnēji koka, pēc nodegš. - mūra. Bijušas ļoti popul. Abrenes apr. Viet. noz. arhitekt. piem.

Rekavas vidusskola dibināta 1950, bet pirmsāk. meklēj. 1906, kad skolot. Alma Ramane nodib. privātskolu, kura pēc diviem gadiem kļūst par tautskolu. 1934 izv. 6-gad. pamatsk., 1944 – 7-gad. pamatsk. Vecā skolas ēka – bij. pagasta nams (1938/39), ir viet. noz. arhitekt. piem. Pie ∆ uzstād. piem. akmens Šķilbēnu pag. krit. partiz. 1919-1920. Atrodas Balvu raj. Šķilbēnu pag. Rekavā. Direkt. Pēteris Vancāns (kopš 1985).

Rekovas ciema krucifikss uzstādīts 1999 Šķilbēnu pag. Rekavā pie Pužuļu ģim. mājām. Kr. izbūv. spec. koka nojumīte ar māksliniec. veidotiem kokgriez. Soli dievlūdz. Viens no jaunākajiem kr. novadā.

Rekovas Dzintars – folkl. kopa dibināta 1995 Šķilbēnu pag. Vad. Dzintars Čerbakovs.

Rekovas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1980 Šķilbēnu pag. Rekavā. Dibinātājs Antons Slišāns, vad. Margarita Šakina(1980-90), Stefānija Matisāne (kopš 1990).

Rēvelis Paulis (1903.8.I.) – būvinženieris. Dzim. Balvu pag. Ljas FM jūrniec. departam. vec. būvinžen. Projekt. aizsprostus Slīkšņu krācēs, Gaujā, Bārtā. Pied. Braslas un Amatas spēkstac. būves proj. izstrādē. Pārraudz. Skultes, Tūjas ostu izbūvi. Zin. d.: Materialwander a. d. lett. Kuste. Lt. Zinātne tēvzemei.

Rijnieku senkapi (Kara kapi) atrodas Kubulu pag. Pērkonē Pērkones ezera Z krastā. Agro metālu laikm., viduslaiki. Akmens krāvumu senkapi. 40-20 m liels uzkalniņš, tā augst. ~ 1,5 m, virspusē lieli akmeņi. 1964 veikti izrak. S.Laula un J.Graudoņa vad., konstat. 19 apbedīj. akmens šķirstos un 5 vēlāka laika skeletapbedīj. Akmens šķirstu izmēri 1,5-2,2 m gari un 0,4-1 m plati. Senākie apbedīj.datējami ar 1.g.t.b.p.m.ē. Četri vēlākie skeletkapi un savrupatradumi – ar 13.-14.gs, viens ar 17.gs. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Rika – Kokavas (Kuhvas) kr. pieteka. Gar. 32 km, bas. 124 km2, krit. 48 m. ∆ iztek no Orlovas ez., kas atrodas Adzeles pacēl. A daļā Orlovas purva liegumā, un tek pa Mudavas zemieni uz A, dažos posmos mainot virz. Bas. daudz purvu un nelielu ez. (to kopsk. – 72). Liel. pietekas: lab. krastā Stiglava (10 km), kr. krastā Moseika (8 km). ∆ tek cauri purv. mežiem, vidustecē – pa dziļu gravu. Stipri līkumaina, vid. aizaugusi ar nabadz. ihtiofaunu, vietām plašas palienes. Maz pārveid. ainava.

Rimovičs Antons (1865.28.X.-1933.6.VII.) – katoļu garīdzn., koktēln. Dzim. Lietuvā. Priesteris Balvu draudzē (1897-1914). Daudz darījis bazn. atjaunoš. un sakārtoš. Brīvajā laikā veidojis reliģ. satura koka skulpt.  bijusi 14 krusta ceļa skulptūru grupa. Kokgriez. saglab. Šauļu muzejā., Rundālē, Balvu katoļu bazn. un Bikavas bazn. Apbed. Jēkabpils raj. Rubenes bazn. dārzā.

Roskošs Andrejs (1911.25.III.-49.21.XI.) – latv. nacionālais partizāns. Kaprālis Ljas armijā. Aiziet vācu arm. brīvprāt. iesaukumā (1941). Cīn. Volhovas purvā pie Opočkas un Veļikije Luki. Atkāpjoties org. nacion. partiz. vien. Tilžas pag. Darbojās ar segv. Lielais. Partiz. apmešanās vieta – Balvu raj. Grīvu mežs. Krita Lielgrīvu mežā 1942. 21.XI.

Roskošs Jāzeps (1891-1960.28.VII.) – sabiedr. darbin. Dzim. Bērzpils (tagad Lazdukalna) pag. Rūbānos. Sevišķu uzdev. ierēdn. Ljas Valsts informāc. birojā (1920), sekret. Latgales lietās Iekšlietu min.(līdz 1922 rud.). Ievēlēts Saeimā (1922) ieņēma Valsts zemes bankas padomes, Ljas bankas diskonta komit. un Valsts zemju fonda paplašināš. komis. locekļa amatus. Ljas Iekšlietu min. Latgales lietu nod. vadīt. Laikr. Zemnīka Bolss atb. redakt. Miris Anglijā.

Ruberts Jānis (1930.1.III.-84.13.VIII.) – vēstures zin. kandid. Dzim. Viļakā. Pētījis 1905-07 g. revolūc. un Ljas skolu vēsturi. Vairāku grām. autors un līdzaut.

Rudzeits Pēteris (1998-1968) – garīdzn. Prāvests un dekāns Viļakā (1956-60). Viņa laikā likvidēja baznīcai Otrā pas. kara laikā nodar. postīj., veicot lielu remontu. Iegādāja Krustaceļa staciju attēlus un solus. Apbed. Lauces kapsētā.

Rugāju aptieka dib.1923, atrodas Rugājos. Vadīt. Vera Bleidere (kopš 1997).

Rugāju katoļu baznīca atrodas Rugājos. Celta 1938-41. Ēkas 2. st. kora telpas ar harmoniju.

Rugāju pagasts atrodas
Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 318 km2; 1947 iedz. (2000). Adm. c. Rugāji; citas liel. apdz. v. Medņi, Pokrota, Stradi, Tikaiņi. Z ∆ robežojas ar Kubuļu un Balvu, ZA ar Bērzkalnes, A ar Vectilžas, DA un D ar Lazdukalna, DR ar Indrānu, R ar Daukstu un Stradu, ZR ar Litenes pagastu.

Rugāju pareizticīgo baznīca atrodas Rugājos, blakus atrodas kapsēta. Celta 1913. Viet. noz. arhitekt. piem.

Rugāju Valsts 2-gadīgā lauksaimniecības skola pārcelta no Abrenes apr. Bērzpils uz Rugājiem 1938, darbojās līdz 1945.  pārzinis J.Zariņš, kurš  nekā 20 gadus vadīja lauks. skolas Latgalē: Višķos, Bērzpilī, Rugājos.

Rugāju vidusskola dibināta 1944 uz 6-klasīgās pamatsk. bāzes (dib.1921). Pirms tam – Rugāju tautskola, atkl. 1903/04.māc.g. Atrodas Balvu raj. Rugāju pag. Rugājos, Kurmenes ielā 87. Direktors Juris Ločmelis (kopš 1988). Pie  ēkas atklāta piemiņas plāksne kritušajiem 22 Latg. partiz. pulka cīnītājiem (1937), piedaloties Balvu ev. lut. mācīt. Grīvānam un pareiztic. virspriest. A.Mazuram. Atjaunota 1992.02.IX.

Ruka Inta (1958.3.VI.) – fotomāksl. Dzim. Rīgā, bet dzimtas saknes Balvu pag. Dizaineru Sav-bas biedre (1990). 80.gados, vasaras pavadot Balvu raj. Silamalā, fotografēja apkārt. ļaudis. 1999 šī kolekc. apkopota grām. Mani lauku ļaudis. Izstādēs pied. kopš 1985. Stažējusies Ārlietu m-jas komunikāc. depatam. Parīzē (1992). Pied. M.E.Markas (ASV) radoš. darbnīcā Gēteborgā (1994). Personālizstādes: Minsterē (1992), Slovākijā un Francijā (1995), Bostonā (1997), Stokholmā (1999). Kopā ar A.Zabiļevsku un O.Pētersonu pied. 48. Venēcijas biennālē (1999). LKF Spīdolas balvas laureāte (1999).

Rundzāns Valerjans (1930) – dzejnieks, publicists. Dzim. Viļakas (tag. Vecumu) pag. Ūlasos, dzīvo Viļakā. Darbi: Mani Ūlasi vēl dzīvo (1995), dzej. krāj. Manas emocijas Viļakā (1997), Emociju gūstā dzimtā novadā (1999). Darbi publ. arī krāj. Abrenes biķeris, Tāvu zemes kalendars uc.
Citi raksti šajā sadaļā
document A, Ā
document B
document C
document D
document E, Ē
document G
document H, I, J
document K, Ķ
document L, Ļ
document M
document N, Ņ
document O
document P
document S
document Š
document T
document U, Ū
document V
document Z, Ž
document 1. Ievads



RSS