Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Š

Raksta ID: 946
Atjaunināts: 14 maijs, 2012
Šaicāne (dz. Vancāne) Irēna (1956.10.IV.) – skolotāja, vēsturniece. Mag. hist. (2000). Dzim. Balvu raj. Vecumu pag. c. Ezermala. Beigusi Viļakas vidussk. (1974), LVU Vēst.-filozofijas fak. (1979). Vēstures skolot. Balvu pils. ģimnāz (kopš 1979). Skolas muzeja dibin. un vadīt. (kopš 1988). Grām. Balvi jautājumos un atbildēs (1998), Tālim Matīsam – 90 (1994). Komercskola un ģimnāzija Balvos (2001) autore. LKF Spīdolas stipendiāte (1990). LR Izgl. un Zin. min-jas Goda dipl. par radošu un kvalit. pedag. darbību vispār. izglīt. (2001). Balvu raj. konkursa Gada skolotājs – 2001 laureāte.

Šaicāne (dz. Kozlovska) Mihalīna (1912) – tautasdz. teic. Dzīvo Balvu raj. Šķilbēnu pag. Ilziņciemā. Dziesmas mantojusi no mātes. Dzied otro balsi. No 1986 dziedājusi A.Krūmiņam. Dziedājums ieskaņots, uzņemta videolentē.

Šaicāne (dz. Bratuškina) Tekla (1912) – tautasdz. teic. Dzim. Viļakas pag. Keišos. Dzīvo Balvu raj. Šķilbēnu pag. Ilziņciemā. No 1986 dziedājusi A.Krūmiņam senos balsus. Dziedājums ieskaņots, uzņemta videolentē.

Šaicāns Ainis (1950.12.IV.) – skolot., treneris, sab. darbin. Dzim. Balvu raj. tag. Susāju pag. Birzniekos. BeidzisViļakas vidussk. (1968), LVFKI (1972). Sporta skolot. Viļakas vidussk. (1972-76). Rīgas riteņbraukš. sporta skola un Jelgavas BJSS (1976-77). Fizkult. skolot. Balvu 1.vidussk. (1977-88). Apbalv. ar krūšu noz. Teicamnieks tautas izglītības darbā (1988). Sporta b-bas Daugava, vēlāk Vārpa Balvu raj. pad.priekšsēd. (1988).Darbs raj.valsts dienesta pārvaldē (1991-92). Balvu raj. izpildkomit. priekšsēd (1992-94). Balvu pils. Domes speciālists kultūras, izglīt. un sporta jaut. (1997-2000). Balvu pils. Sporta centra direkt. (kopš 2001). Ans. Leijerkastnieki dibināt. un vad. (kopš 1988), daudzu dziesmu komponists un teksta aut. Ljas ZA reģiona futbola līgas vad. (kopš 2000).

Šakina (dz. Šaicāne) Margarita (1926.13.III.) – folkloras teicēja. Dzim. Viļakas Ilziņciemā. Dzīvoja Balvu raj. Šķilbēnu pag. Rekavā (kopš 1966). Patreiz dzīvo Ogrē (kopš 1986). Dziesmas mantojusi no mātes un vecāsmātes. Vadīja Rekavas etnogr. ans., kurā bija priekšdziedātāja. No 1986 melodijas pierakstījuši un ieskaņojuši A.Krūmiņš un Z. Sneibe. Dziedājums ieskaņots, uzņemta videolente. Vairākkārt piedalījās K.Barona dienu konferencēs. Ogrē dzied etnogr. ans. Artava. Folkloras lielās gada balvas stipendiāte (2001).

Šapals Jānis (1958) – fotogrāfs. Fotodarbi aplūk. gandrīz visu Balvu raj. muzeju ekspozīc. Public. preses izd. Vaduguns, Katoļu Dzeive, Solis, ceļv. par Balviem (1994,95). Kopā ar Balvu nov. muzeju veicis nov. kultūrvēst. obj. fotofiksāc., org. fotoizst. Balvu nov. muzejā. Strādā Balvu raj. Tilžas pag. zemn. saimn. Līči (kopš 1994).

Ščemeļinska (dz. Bukša) Anna (1925.17.II.) – tautasdz. teic. Dzim. un dzīvo Šķilbēnu pag. Plešovā. Dziesmas mantojusi no mātes. Dziedājusi 1986 A. Krūmiņam un 1989 M.Boiko. Galv. teicēja Rekavas etnogr. ans. (kopš 1986). Pied. Rodrigo Rikarda filmā Rūtoj saule, rūtoj bite.

Šedvils Eduards (1896-?) – virsseržants. Dzim. Rugāju pag. Dien. 2. Rīgas latv. strēln. pulkā. Ljas arm. iest. brīvprāt. 1919.01.VI. 29.X. pie Sileniekiem ar savu vadu izlauzās cauri ienaidn. aizsardz. līnijai, ieguva smago ložmetēju, ieņēma Kokorevu (Tilžu) un ieguva vēl vienu ložmetēju. 1919.08.XI. kritis gūstā, bet izbēdzis. Pēc kara dzīvojis Rugāju pag. 1937 pārcēlies uz Maltas pag. Bijis mežsargs. Par tālāko likteni ziņu nav. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.

Šķilbanu muiža atrodas Šķilbēnu pag. 19.gs. beigas. Saglab. muižas kungu māja, muižas parks. Tagad D. Ausekles privātīpaš. Viet. noz. arhitekt. piem.

Šķilbanu parks atrodas Šķilbēnu pag. pie Šķilbēnu muižas ēkas (tagad D.Ausekles privātīpaš.). Aizsardz. kopš 1987.01.IV., tā plat. 2,4 ha. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas terit.

Šķilbanu pareizticīgo baznīca atrodas Šķilbēnu pag. Šķilbēnos. Celta 1928-29. Arhitekt. Vladimira Šervinska proj. Viet. noz. arhitekt. piem.

Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1981 Šķilbēnu pag. Dib. un ilggad. vad. Emīlija Pužule. Patreiz. vad. Aina Slišāne (kopš 2002).

Šķilbēnu (Rekovas) katoļu baznīca iekārtota 1922, pārbūvējot bij. muižas klēti, atrodas Šķilbēnu pag. Rekavā, bagāta ar kokgriez. Viet. noz. arhitekt. piem.

Šķilbēnu pagasts atrodas Balvu raj. Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 97 km2; 1512 iedz. (2000). Adm. c. Rekava; citas liel. apdz. v. Šķilbāni, Upīte. Z ∆ robežojas ar Medņevas pagastu, ZA un A ar Krieviju, D ar Baltinavas un Briežuciema, R ar Lazdulejas pagastu.

Šķirmants Jānis (1906.1.X.-92.29.VIII.) – skolot., žurn., grāmatizdev. Dzim. Ludzas raj. Mērdzenes pag. Strād. Balvu raj. Priežukalna pamatsk. un Rekavas 6-kl. skolā. Pēc Otrā pas. kara emigr. uz ASV, dzīv. Čikāgā. Tur nodib. grām. izdevniec., izdevis grām. par Ljas vēsturi. Sarakst.grām.: Latgolas piļsātas (1978), Dievi un cilvēki (1979). Miris Napā Kalifornijā ASV.

Šļakota Kazimirs (1947) - inženieris mežkopis, tautsaimn. un valsts darb., politiķis. Meistars Viļakas mežrūpn. Oblig. karadien. (1972-73). Viļakas mežrūpsaimn. direktora vietn. (1974), direktors (1975). Balvu starpsaimn. meža komb. direkt.(1985). Ljas AP deput. (1990), meža ministrs (1990-93), Valsts meža ministrs (līdz 1995). Unibankas viceprezid. (kopš 1997).
Apbalv. ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000).

Šļakota Voldemārs (1949) – privātuzņēm. Galv. inž. pad. saimn. Medņeva (1971), direkt. pad. saimn. Vecumi (1972-90). PSRS Tautas deput. (1989). Balvu raj. TDP izpildkom. priekšs. (1990-92). Privātuzņēmējs (kopš 1992), SIA Skaidnis īpašnieks.

Šmite (dz. Stērniece) Marta (1919.12.X.) – folkloras teicēja. Dzim. Bērzpils Osā. Represēta – 13 gadus pavadīj. Noriļskā. Dziemas mantoj. no mātes. Dzīvo Lubānā, pied. Lubānas etnogr.ans.

Šmits Vilhelms (1893-1982) – skolot. Direkt. Balvu ģimnāz. (1941-44). Mācīja latīņu, latv., vācu val. Apbed. Rīgā, Meža kapos.

Šmugajs Eduards (1907-86) – skolotājs. Skolot. Baltinavas pag. Punduru pamatsk. (1929), vēlāk pārzinis Zeļču pamatsk. Mācījies LU Tautsaimn. fak.(1936-41). Kara laikā – grāmatv. Ljas Veselības depart. Iesaukts leģionā (1944), nokļ. gūstā, izbēdzis, izceļoj. uz Austrāliju (1947). Bijis Austrāl. latviešu katoļu b-bas Centr. valdes priekšsēd., Kult. fonda valdes priekšsēd.. Izd. atmiņu grām. Skolotājs Antons, No Rīgas līdz Putlosai, No Putlosas līdz Sidnejai.

Šnepers Arvīds
(1927.24.V.) – skolotājs, novadpētn. Dzim. Jaunlatgales apr. Balvu pag. Pelnupē. Balvu 1.vidussk. latv. val. un lit. skolot. (1951-88). Skolot. Rugāju vidussk. (1988-99). Tūrisma darba org. rajonā. Balvu novada muzeja zin. līdzstrādn. (1993-2000). Novada vēstures pētnieks. Balvu pils. Goda pilsonis(1998). Grām. Balvi (1994), Latgales partizānu pulkam – 80 (1999), Ziemeļlatgales iedzīvotāju izsūtīšana (1941-1949) (1999) autors.

Šperberga Mārīte (1958) – celtniec. inžen., žurnāliste. Balvu ARA Kapit. celtniec. priekšn. (1982). Žurnāliste Balvu raj. laikr. Vaduguns (1984-97) LKF Balvu kopas vadīt. (1988-97). Žurn. Kapitāls redaktore (1997), galv. redakt. (kopš 2000). Ljas Žurn. sav-bas biedrs (1987).

Štagars Ludvigs (1905.26.XI.-73.9.X.) – garīdzn. Ziemeļlatg. nac. partiz. sakarnieks un garīg. tēvs(1944-47). Dzim. Preiļu raj. Vārkavas pag. Divkārt represēts. Reabilitēts 1991. Apbed. Vārkavas kapsētā.

Štikunovas ciema krucifikss uzstādīts 1932 Briežuciema pag. Štikunovā pie Supes ģim. mājām par godu bij. mājas saimn. krusttēva Voičika (Voiceha) Supes (1909-63) iesvēt. par priesteri. Granīta krusts uzst. uz augstas 4-pakāpju granīta pamatnes.

Šulce Zelma (1924) – lopkopības pārz., sabiedr. darbiniece. Pašvald. darbin. Tilžas pag. Balvu raj. izpildkomit. vispār. daļas vad. (1950-57). Balvu pils. Tautas deput. pad. priekšsēd.(1957-60). Ierīkojusi pils. apgaismoj., organiz. pils. apzaļumoš. darbus, kapsētu sakopš., kapličas celtniec. Kopš 1960 – 90.g.s. strād. dažādos amatos tirdzniecībā. Rokdarbniece, kluba Mežģis dalībniece.
Raksta ID: 946
Atjaunināts: 14 maijs, 2012
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 1748
Ievietots:: 14 maijs, 2012 by Admin A.
Atjaunināts:: 14 maijs, 2012 by Admin A.

Citi raksti šajā sadaļā
b 1. Ievads
b A, Ā
b B
b C
b D
b E, Ē
b G
b H, I, J
b K, Ķ
b L, Ļ
b M
b N, Ņ
b O
b P
b R
b S
b T
b U, Ū
b V
b Z, Ž