Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1000 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

T

Skatīts: 559
Ievietots: 14 May, 2012
Admin A.
Atjaunots: 14 May, 2012
Admin A.
Tabīne Rozālija (Naaizmērstule) (1890-1965) –skolotāja, rakstniece. Bērnu lit. latgalisko tradīc. iedibināt. Sarakst. grām. Par bārnu audzinōšonu (1920), stāstu kr. Lauku zīdi (1934), Dīva dōrza pučeites (1943).

Tabors Bonifacijs (1930) – ekonomists. LPSR N.b.ekon.(1985), doc., ekon. zin. kandid. Vissav. zinātn. un metod. centra Ljas fil. direkt.  sarakst. > 60 zinātn. un metod. darbus. Grām. Darba zinātniskās organizācijas pamati (1979) līdzaut.

Tarbunass Ādolfs
(1903.7.XII.-76.2.XII.) – katoļu garīdzn. Dzim. Rēzeknes raj. Vikārs Bērzpilī (1932-34), viceprāv, pēc tam prāv. Bērzpilī (1934-68), Baltinavā (1968-76). Rakstn. un žurn. Sauleite redakt. (1938-40). Apbed. Baltinavas pag. Merkuzīnes kapsētā.

Tepenīcas ezers atrodas Adzeles pacēl., 108,8 m vjl. Susāju pag. Pl. 30,9 ha, gar. 1,25 km (DR _ ZA). Liel. plat. 0,5 km, liel. dziļ. 3 m. Līčaina ezerdobe, krasti nolaideni. Ir 2 salas ar kokiem. Cauri tek Vjada, ez. D galā tā izveid. deltas pussalu. ZA iztek no smaila līča.

Tepenīcas viduslaiku kapsēta atrodas Susāju pag. Tepenīcā pie karjera. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Teterupe – Balupes kr. pieteka sākas Naudiševas purva novadgr. sist. Bas. atrodas Adzeles pacēl. Gar. 23 km, bas. 52 km2, krit. 20 m ∆ gultne visā gar. regulēta. Tā pārsvarā atgād. 8 m platu grāvi. Krastos galvenok. lauks. izmant. zemes. Ūdens līm. palu laikā atkar. no līm. Aiviekstē. ∆ augštecē šķērso Balvu – Rēzeknes, lejtecē – Gulbenes – Rēzeknes šos.

Tēvzemei un Brīvībai – piemineklis par Lju kritušajiem Tilžas partiz. 1919-20 Tilžas pag. Kāpessila kapsētā. Autors Žanis Felbergs. Atkl. 1939.24.IX. Līdzekļus piem. celtniec. ziedoja Tilžas ev. lut. dr-dze, viet. sabiedr., valsts prezid. K.Ulmanis u.c.

Tilža (Kokoreva) – apdz. vieta pie Tilžas upes. 31 km attāl. no Kārsavas, 18 km no Rugājiem, 17 km no Baltinavas, 38 km no Balviem, 260 km no Rīgas. Iedz. sk. 2000.g.- 924.  darbojas vidussk., internātpamatsk., bērnudārzs, Tautas nams, bibl., pagasttiesa, novada muzejs, pasta nod., mežniec., doktorāts, kafejnīca, 5 veikali, aptieka, 3 kooperatīvi, 3 kokapstr. ražotnes, 3 baznīcas (Romas katoļu, Ev.lut., pareiztic.), baptistu lūgš. nams, 3 kapsētas (Ūdrenes, Kāpessila, Tilžas).
Valsts noz. arhitekt. piem. – Romas katoļu bazn. Viet. noz. arhitekt. piem. - Ev. lut. un pareiztic. bazn., vecais luter. lūgšanu nams. Viet.noz.arheoloģ.piem. – Doņikavas, Ķeibenieku, Jaunlemesnieku senkapi (Kara kapi).

Tilža – Ičas labā pieteka sākas Ploskenas purvā ZR malā. Bas. augšdaļai piekļ.arī Lutinānu un Orlovas purvi. Bas. atrodas Adzeles pacēl. Gar. 40 km, bas. 239 km2, krit. 30 m. ∆ tek cauri Vectilžas ez. Augštece un daži lejteces posmi regulēti. Posmā, kur ∆ tek līdztekus Rugāju – Ruskolovas lielc., kā arī Tilžas apdz. vietā, upe līkumo pa seklu ieleju. Lejtecē agrāk bijušas Krišjāņu ūdensdzirn. Liel. pietekas: lab. – Vakša (7 km), kr. – Raicene (15 km), Dūkšupe (16 km).

Tilžas aptieka dib. 1922, atrodas Tilžas pag. Tilžā, Brīvības ielā 55. Ilggad. aptiekari – Pēteris Noviks (1881-1961) un Lūcija Novika (1902-80). Vadīt. Indra Studente.

Tilžas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1987 Tilžas pag. Vad. Linda Vītola (1987-98), Daiga Jēkabsone (kopš 1998).
Tilžas baptistu draudzes lūgšanu nams atrodas Balvu raj. Tilžas pag. Tilžā, Pārupes ielā 13. Celts 20.gs.sāk., atjaun. 1996-98,

Tilžas baptistu draudzes skola atvērta 1927 kā privātā 4-klas. pamatsk. Skolas dibināt. un skolot. Osvalds Blūmītis. 1928  piešķirtas 6-klas. pamatsk. tiesības. Skola slēgta 1940.

Tilžas internātskola atrodas Tilžas pag. Tilžā, Pārupes ielā 4. Atvērta 1960. Direkt. Antons Mačāns.

Tilžas katoļu baznīca atrodas Tilžas pag. Tilžā. Celta 1921-26, proj. aut. F.Pavlovs. Viena no lielākajām koka bazn. Ljā. Trīs koka altāri celti pēc kapucīnu Tēva Toma (K.Gumpenberga) proj. Valsts noz. arhitekt. piem.

Tilžas luterāņu baznīca atrodas Tilžas pag. Tilžā. Celta 1926-27, iesvēt. 1930. Viet. noz. arhitekt. piem. Blakus atrodas vecais draudzes nams, kurš līdz 1930 darbojās kā baznīca – arī viet. noz. arhitekt. piem.

Tilžas novada muzejs atklāts 1995 uz Tilžas vidussk. novadpētniec. muzeja bāzes (dib.1967), kura dibināt. un ilggad. vadītāja bija skolot. V. Silauniece. Atrodas Tilžas pag. Tilžā, Raiņa ielā 15. Vadīt. Rutta Silauniece (kopš 2000).

Tilžas pagasta jauktais koris dibināts 1890, pirmais diriģ. Aleksandrs Vīcups. Viens no vecākajiem koriem Latg.  pied. dziesmu svētkos D-pilī (1929), Rēzeknē (1938), Balvos (1954) ieguva 1.vietu (diriģ. Amālija Menca). Ilgstoši kora diriģ. bija Alīna Matīsa, Regīna Čudarāne, pēd. gados Velga Smoļaka.

Tilžas pagasta kultūras nams izveidots 1992 uz Tilžas kultūras nama bāzes (dib. 1939). Atrodas Tilžā, Brīvības ielā 5. Vadīt. Anda Laicāne (kopš 1988).

Tilžas pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 104 km2; 1307 iedz. (2000). Adm. c. Tilža. Z ∆ robežojas ar Vectilžas un Lazdulejas, ZA ar Briežuciema, A ar Baltinavas, DA ar Salsnavas, D ar Krišjāņu, R ar Bērzpils un Lazdukalna pagastu. Lielākās apdzīv. vietas Eglīši, Mežarijas, Petrovka, Siltene. Caur  tek upes Tilža un Keiba.  ir 2 ezeri – Raicenes (21 ha) un Ūdrenes (8 ha), 4 purvi – Lutenānu (1590 ha), Grīvas (435 ha), Purmaļu (100 ha), Jauju (95 ha).

Tilžas pareizticīgo baznīca atrodas Tilžas pag. Tilžā. Celta 1895-97, sākotnēji kā skola. Proj. aut. inž. Mihails Gortalovs. Viet. noz. arhitekt. piem.

Tilžas Vēstis – Tilžas pagasta pašvald. informat. izdevums. Iznāk reizi ceturksnī (kopš 2000).

Tilžas vidusskola atvērta 1951./52.māc.g. uz Tilžas 7-gad. skolas bāzes. Atrodas Tilžas pag. Tilžā, Raiņa ielā 15. Direkt. Voldemārs Čeksis (kopš 1990).

Tjunītis Andris (1963) – ārsts, dzejnieks. Ārsts Balvu raj. slimn. (kopš 1988). Aizraujas ar fotogr., ūdenstūr., raksta dzeju, īsprozu. Aktīvs Balvu Tautas teātra dalībn. Bijušas fotodarbu personālizst. Balvos, Alūksnē, Cēsīs, Gulbenē, Koknesē. Izd. grām. Rītdiena pagaidīs (1997), Liesma pa vidu (1998).

Trupovnieks Jānis (1961.04.V.) – inženieris, pašvald. darb. Dzim. Balvos. Beidz. Balvu vidussk. (1979), RPI Inženierceltniec. fak. Autoceļu būvniec. spec. (1984). Inženieris CRBP-13 (1984-89). Raj. pat. b-bas IPPTA direktors (1989-94). A/S Latvijas Unibanka Balvu fil. pārvaldn. (1994-2001). Balvu pils. Domes piekšsēd. (kopš 2001).

Tukišs Pōvuls, pseid. Pōvuls Vōrguļs (1878-1919) – katoļu garīdzn., rakstnieks, tautas audzināt. Prāvests Bēržu draudzē (1908-17). Latg. atmodas darbin. Nodib. Tautskolas Ludzas apr. Domopoles pag. Skujetniekos un Tabakovā (1912), pirmās Brīvprāt. ugunsdzēs. un patērētāju b-bas (1909), Mašīnu koplietoš. punktu (1913). Sarakst. un izd. Lūgšanu un dziesmu grāmata (1904), Gudra saimniekošana (1918).
Citi raksti šajā sadaļā
document A, Ā
document B
document C
document D
document E, Ē
document G
document H, I, J
document K, Ķ
document L, Ļ
document M
document N, Ņ
document O
document P
document R
document S
document Š
document U, Ū
document V
document Z, Ž
document 1. Ievads



RSS