Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

V

Skatīts: 2551
Ievietots: 14 May, 2012
Admin A.
Atjaunots: 14 May, 2012
Admin A.
VADUGUNS – laikraksts dibināts 1950. Pirmais nosauk. Balvu Taisnība, nomain. ar  1962. LKP Balvu RK un Balvu TDP izd. (1950-91).Balvu raj. pašvald. org. (1992-95). Izdevējs SIA Balvu Vaduguns (kopš 1996). Redaktore Rasma Zvejniece (kopš 1992).

Vaivods Alfons (1892-1973) – katoļu garīdzn. Dzim. Preiļu draudzē. Latv. strēlnieks I Pasaules kara gados (Tīreļpurvs, Ložmetējkalns). Apbalv. ar Sv.Jura krustu. Iesvēt. par priesteri (1929). Dekāns Viļakas dekanātā (1933-42). Darbojies kā jaunatnes izglīt. atbalstīt. Pārcelts par dekānu Dagdā (1942- 64). Slimības dēļ dzīv. pie Sv. Alberta bazn. Rīgā. Apbed. Kristus Karaļa kapos Sarkandaugavā, klātesot 2 bīskapiem un 96 prāvestiem.

Vārenes kalns – senkapi Bērzpils pag. pie Bērzpils vidussk. Viduslaiku (17.-18.gs) apbedīj., atrastas monētas, senlietas. Kalna virsējās daļas izmēri, kur atrodas senkapi, 40x25 m. Iespējams, ka apbedīj. atrodas arī kalna nogāzēs. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Varnas Vitauts (1944) – polit. darbin. LKP darbā kopš 1977. LKP Balvu raj. komit. 1.sekretārs (1983-90). LPSR AP deputāts (1985), LKP CK loc. kandid. (1986). 1990 pācēlies uz dzīvi Rīgā.

Vārniene (Vārniena, Vārnene) – Balupes kr. krasta pieteka tek pa raj. centr. daļu no ZA uz DR. Gar. 50 km, bas. 371 km2, krit. 36 m. Augštece un vidustece ir Austrumlatv. zem. Adzeles pacēl., lejtece – Lubāna līdz. ∆ dažviet regulēta, īpaši lejtecē un kļust līdzīga novadgr. ∆ bas. vair. purvi un daži nelieli ezeriņi. Pietekas: lab. - Robežupe (11 km), Cimpīte; kr. - Kārnīte (14 km), Sudarbe (22 km), Pakratiņa (Pokratiņa) (14 km). Pie ietekas Bolupē ∆ kr. krastā ierīk. Kapūnes polders. ∆ augštecē šķērso Balvu – Baltinavas un Balvu – Kārsavas ceļi, lejtecē – Balvu – Rēzeknes un Gulbenes – Rēzeknes ceļi.

Vasariņa Elza (1907-99) – skolotāja. Strād. Viļakas valsts ģimnāz. no dibināš. sāk – 1931-44. Brīvajā laikā pasniedza dejas un labu uzved. 1944 devās bēgļu gaitās, dzīvoja Toronto. Savu bibliotēku novēlējusi Viļakas ģimnāzijai.

Vaskinovičs Juris (1927) – skolotājs, sportists, sporta veterāns. Fizkult. skolot. Bērzpils vidussk. (1951-92). Apbalv. ar Triju Zvaigžņu ord. Zelta Goda zīmi (1998).

Vecā Balvu aptieka dibināta 1898. Pirmais aptiekārs Pāvels Lavrinovičs ∆ vadīja līdz Pirmā pas. kara laikam. 1928 ∆ atradās Rīgas ielā 8 un piederēja apt. palīgam Viktoram Hodackim.
1936 pils. pašvald. ierīkoja Pilsētas aptieku Rīgas ielā 6, pārvaldnieki bija farmāc. kandidāti Zelma Stuķēna un Eduards Krakops. 1940 aptiekas tika nacionalizētas un pakļ. GAP. 1943 ∆ turpin. vadīt V. Hodackis. Pēc Otrā pas. kara pils. palika viena aptieka, kam piešķ. 224., bet no 1952 – 18. kārtas num. Pārvaldnieki bija: Boriss Štāls (1945-47), Pēteris Grīnbergs (1947-49), Joaniki Suks (1949-56), Anna Jančevska (1955-75), Margarita Sleža (1975-97). 1974 aptieka pārcelta no Partizānu 19 uz jaunām telpām Bērzpils 12. Kopš 1997 ∆ pārveidota par SIA Balvu aptieka. Tās vadīt. Rita Pennere (1997-99), bet kopš 1999 Margarita Sleža.

Vecais parks atrodas Kubulu pag., Balvu ezera kr. Izveidots 1968, palt. 2,7 ha. Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas terit.

Vecpededze – Aiviekstes labā kr. pieteka, Madonas un Balvu raj. robežupe. Būvējot Lubāna hidrotehn.sist., Pededzes lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) ievad. Aiviekstē ~ 6 km lejpus agrākās ietekas. Atlikušo Pededzes lejteces posmu sauc par Vecpededzi. Tās gar. 5 km, bas. 34 km2. No Jaunpededzes ∆ pilnīgi norobežo dambis, bet tā joprojām ir saist. ar Bolupes lejteci.

Vecpils ciema krucifikss atjaunots 1991 Bērzpils pag. Vecpilī sena kr. vietā, kurš šeit atradies 1934-63. Agrāk uz šo kr. gājusi procesija no netālās Bēržu katoļu baznīcas. Uzkalniņš, uz kura uzst. kr., tiek saukts par Starasteņas (Starazenkas) kalnu, jo uz to muižas laikos veduši pērt nepaklausīgos.. Kr. ir jumtiņš, pie tā soli dievlūdz.

Vectilžas pagasts
atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 91 km2; 572 iedz. (2000). Adm. c. Vectilža; citas liel. apdz. v. Sudarbe. Z ∆ robežojas ar Bērzkalnes, ZA un A ar Lazdulejas, D ar Tilžas un Lazdukalna, R ar Rugāju pagastu.

Vecumu pagasts atrodas Balvu raj. Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā; pl. 125 km2; 903 iedz. (2000). Adm. c. Vecumi; citas liel. apdz. v. Borisova, Sleipači. A ∆ robežojas ar Krieviju, D ar Medņevas pagastu, R ar Viļakas pilsētu un Susāju pagastu, ZR ar Žīguru pagastu. Dzc. st. Vecumi (slēgta 2001) ; muitas punkts Vientuļi.  šķērso 3 upes – Ķira, Vijada, Niedrupe. Dzelzc. līn. Rīga – Vecumi slēgta 2001. Darboj. Mežvidu pamatsk., Tautas nams, bibliotēka, 3 SIA, 6 ind. uzņēm.  terit. ir Rejevas un Jaškovas kapsētas. Arheoloģ. piem. Lavošnieku viduslaiku kapsēta. Pag. pad. priekšsēd. Ģeorgijs Logins (kopš 1986).

Vēdeniešu pamatskola atvērta 1906 Viļakas pag. Vēdeniešu c. Līdz 1921 saukta par Vjadogoras skolu, vēlāk – Vēdeniešu pamatsk. Slēgta 1956.

Vēdeniešu viduslaiku kapsēta atrodas Susāju pag. Vēdeniešos, Vedas upes kr. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Vēžu senkapi atrodas Rugāju pag. pie Vēžiem. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Viduču liepa – dabas obj. Medņevas pag. Semenovā. Aizsardz. kopš 1987.01.IV. Apkārtm. – 4,1 m, augst. – 30 m. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Viduču ozols – dabas obj. Medņevas pag. Semenovā. Aizsardz. kopš 1987.01.IV. Apkārtm. – 5,8 m, augst. – 28 m. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Viduču trīsžuburu liepa
– dabas obj. Medņevas pag. Semenovā pie Viduču sk. Aizsardz. kopš 1979. 15. IX . Apkārtm. 2,2, 2,3, 2,3 m, augst. 35 m Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

VIETĒJĀ AVĪZE [Balviem] (1933-34) – laikraksts, neatkar. no koruptantiem. Izn. 2 reixes mēn. Redaktors A.Teikmanis. Viet. ziņu nod. red. J.Bērziņš, Vispār. nod. red. K.Ruks.

Vietējā Dzīve [Balviem] (1933-34) – neatkarīgs laikraksts. Iznāca reizi ned. Iespiests Pļaviņās. Red. nod. Balvos. Redaktors J.Tomiņš.

Vīksnas pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 122 km2; 978 iedz. (2000). Adm. c. Vīksna; citas liel. apdz. v. Makšinava, Miezāji. Z ∆ robežojas ar Mālupes un Liepnas, A ar Susāju un Kupravas, DA ar Bērzkalnes, DR un R ar Kubuļu pagastu.

Vīksnas pareizticīgo baznīca atrodas Vīksnas pag. Vīksnā. Celta 20.gs. sāk. Viet. noz. arhitekt. piem.

Vilkovas ciema krucifikss uzstādīts 20.gs. 20.-30.g. Šķilbēnu pag. Vilkovā, izgat. Jānis Pužulis. Atj. 90.g.s., izgat. Ludvigs Slišāns. Kr. ir sena (19.gs.b.) kokgriez. 52 cm augsta Jēzus figūra.

Viļaka – pilsēta Balvu raj., atrodas Ljas A pierobežā (8 km līdz Ljas – Krievijas robežai), Viļakas ez.DR krastā. Robeža ar Susāju, Medņevas, Vecumu pag. Pilsētas ties. kopš 1945. 13.gs. ∆ bija latgaļu Adzeles zemes Purnovas nov. centrs. 1293 ∆ ez. salā uzcēla nostipr. klosteri Marienhaus, no kura šī vieta ieguva nosauk. Marienhauzene. 16.gs. klosteris pārbūvēts par nociet. mūra pili., kuru Pētera I karapulki nopostīja. Livonijas kara laikā ∆ tika nopostīta. 1582 ∆ kļuva par Inflantijas stārastijas centru. 1802 nonāca Vitebskas gub. Ludzas apr. 1925-45 ietilpa Jaunlatgales apr., 1945-49 bija apriņķa centrs, bet 1950-59 Abrenes rajona centrs. Pilsētas platība ir 6,3 km2, iedzīvot. sk. 1857 (2001). Darbojas 3 baznīcas, valsts ģimnāzija, vidusskola, mūzikas skola, pirmskolas iest., pilsētas un bērnu bibliot., kultūras nams, novadpētniec. muzejs, poliklīnika, slimnīca. Ir brīvdabas estrāde, stadions, slēgtais sporta kompl.

Viļakas aptieka atrodas Abrenes ielā 3. Dibināta 1894, dibinājis provizors Ignācijs Rahunkovičs (1830-1917). Vecākā aptieka novadā. Vadīt. Anna Circene (kopš 1997).

Viļakas āra bērzs – dabas obj. Viļakas pils. pie pareiztic. bazn. Aizsardz. kopš 1992.15.XII. Apkārtm. – 2,7 m, augst. - 35 m. Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Viļakas baltais vītols
– dabas obj. Viļakas pils. Aizsardz. kopš 1992.15.XII. Apkārtm. – 2,8 m, augst. – 17 m. Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Viļakas ebreju masu kapi – piemiņas vieta Medņevas pag. Pitalovas (Abrenes) ceļa malā. Apglabāti 1941.VIII. nacistu nošautie 520 Viļakas ebreju taut. iedzīvot. Uzstādīts obelisks. Par  izveidoš. un uzturēšanu rūpējas Viļakas pils. Dome.

Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zem. Adzeles pacēl., 87,4 m vjl., Viļakas ZA daļā. Pl. 1,376 km2 (kopā ar salu 1,394 km2), gar. 2 km (Z –D). Liel. plat. 1 km, vid. dziļ. 3,3 m, liel. dziļ. 5 m, bas. 18,2 km2 (Veļikajas bas.). ∆ izveid.starpmorēnu iepl. Krasti līdzeni, zemi, D malā stāvāki. Ez. vidū ir sala (pl. 1,8 ha), uz tās pilsdrupas. No abām pusēm pussalas, kas kopā ar salu dala ez. 2 daļās. ∆ dib. līdz., dūņains, ietek upīte un grāvji. DA daļā notece uz Kiru. Aizaug. neliels, A un D piekr. peldvietas. ∆ D aizņem apbvūve, lauks. izm. zemes, ZA pusē mežs.

Viļakas katoļu baznīca atrodas Viļakā, Baznīcas ielā 56. Celta 1884-90 par Marienhauzenas muižas īpašnieces Alinas Lippe – Lipskas līdzekļiem. Proj. aut. inž. F.Viganovskis (Vigovskis). Gotikas stils, divi 46 m augsti torņi. Trīs ozolkoka altāri, 2 biktssoli, kancele, ērģeles, logu stikli ar krās. vitrāžām. Kokgriez. darbus veicis Jāzeps Jankovskis, iekārta dat. 1911.  dārzā grāfu Lippe – Lipsku – Zabello kapenes, bet baznīcas priekštelpā uzstād. 3 marmora piemiņas plāksnes. Valsts noz. arhitekt. piem. Netālu atrodas senā katoļu draudzes mācītājmāja (19.gs) – viet. noz. arhitekt. piem.

Viļakas katoļu draudzes māja atrodas Baznīcas 54. Celta 1890. 1916-1918 tajā atradās bēgļu bērnu patversme – skola. Viet. noz. koka arhitekt. piem.

Viļakas laukos kritušie Latvijas atbrīvotāji – piemineklis Ziemeļlatg. atbrīvoš. cīņās kritušajiem Ljas arm. un igauņu karav. (1920) Vecumu pag. Jaškovā. Savācot un pārapbed. 28 karavīru mirst. atliekas, izveid. Brāļu kapi (1929). 1933.22.IX atklāja tēln. K.Zemdegas veid. granīta piem. 20.gs. 60.gados pieminekli sagrāva, bet 1990.11.XI no saglab. detaļām atjaunoja.

Viļakas luterāņu baznīca atrodas Viļakā, Abrenes ielā 15 senkapu uzkalniņā. Celta 1928. Pie bazn. piem. plāksne celtniec. org. Kārlim Jozuusam (1992) un piem. akm. Somugru senkapi (1993). Viet. noz. arhitekt. piem.

Viļakas mežrūpniecības saimniecība (MRS) dibināta 1945.05.V, reorg. Viļakas mežsaimn. Atradās Viļakā. Ar 1950.01.I  centrs – Žīguri. Ar 1975.30.X. pārveidota par Žīguru mežrūpniecības saimniecību (MRS). 1990 Žīguru MRS reorg. un izveid. Žīguru MRS un Žīguru virsmežniecība. Kopš 1995 – SIA Žīguru MRS. Direktori: Komarovs, Valters Ķūrēns, Kristaps Vanags, Kazimirs Šļakota, Aivars Vanags, Ivars Kleinbergs. Direktors Ēvalds Macāns (kopš 1990).

Viļakas muiža – skat. Marienhauzenas muiža.

Viļakas mūzikas skola atrodas Viļakas pamatsk. telpās Pils ielā 11. Dibināta 1957, dibināt. un pirmā direkt. Inta Blūme (1957-64). Darbojas klavieru, vijoles, tautas instrum. un pūšamo instrum. nodaļas.  mācās 120 audz., strādā 10 skolot. Direkt. Gaļina Harlamova (kopš 1964).

Viļakas pamatskola atrodas Viļakā, Eržepoles ielā 63. Dib. 1866 kā pirmā pašvaldības skola Viļakā. Pastāvēja līdz 1954. Patreiz šajā ēkā atrodas Viļakas Valsts ģimnāz. internāts.

Viļakas pareizticīgo baznīca atrodas Viļakā, Eržepoles ielā 61. Celta 1868-71, 1964.g. nodega, uz vecajiem pam. atj. 1991. Pie bazn. ir mācīt. apbedīj. un kapsēta. Valsts noz. arhitekt. piem.

Viļakas pilsētas kultūras nams
atrodas Viļakā, Pils ielā 13. Izveid. 1990 uz Viļakas kult. nama bāzes (dib. 1934). Direktore Akvelina Jevstigņejeva (kopš 1993).

Viļakas senkapi atrodas Viļakā, Abrenes ielā 17. Vēlais dzelzs laikm. Reljefā neizceļas. 1926., ceļot luterāņu baznīcu, atrasti cilvēku kauli un senlietas. Arī netālu esošās mājas dārzā atrasti vairāki apbedīj. ar senlietām (1934). Pie bazn. kalniņā uzstād. piem. akmens Somugru senkapi (1993). Valsts noz arheoloģ. piem.

Viļakas slimnīca atrodas Parka ielā 2. Darbojas kopš 1891. Senu koka un mūra ēku kompl. blakus katoļu bazn.  morgs – viet. noz .arhitekt. piem. Galv. ārste Valda Buzijana (kopš 1986).

Viļakas Valsts ģimnāzija atrodas Pils ielā 11. Dibināta 1931, pastāvēja līdz 1944, kad tika pārveidota par vidussk. Atjaunota 1996.  atrodas skolas novadpēniec. muzejs (vad. L. Maksimova). Ēka ir viet. noz. arhitekt. piem. Direkt. Ilze Strapcāne (kopš 1996).

Viļakas viduslaiku pilsdrupas – skat. Marienhauzenas viduslaiku pilsdrupas.

Vjada (Veda) – Veļikajas kreisā pieteka Balvu raj. Nelielā posmā ∆ ir Ljas un Krievijas robežupe. Gar. 87 km (Ljā 40 km). Bas. Ljā 610 km2, krit. 49 m. Iztek no Stompaku purva kā neliels meža grāvis. Bas. augšd. atrodas Adzeles pacēl., lejd. – Abrenes nolaid. ∆ tek cauri Nastrovas un Tepenīcas ez. Liel. pietekas: kr. – Virica (7 km), Liepna (47 km), Voroža, Opočka; lab.- Kira (23 km),. Augšt. ∆ šķērso Balvu – Viļakas ceļš, uz A no Žīguriem – Rīgas – Vecumu dzelzc. līn.

Vizulis Izidors (1918) – jurists. Profesors ASV augstskolās. Ljas vēstures pētnieks. Izdevis 5 zin. grām. par Ljas vēsturi.

Vizulis Leontijs, pseid. Bruno Vilks (1936.6.XI) – ekonom., sab. darbin., dzejn. Dzim. Baltinavas (tagad Šķilbēnu) pag. Prečzinis Ogres patērēt. b-bā (1959-63). Ekonomists Balvu raj. pad. saimn. Bolupe (1964-92). Vīzu inspekt. PID Balvu nod. (1992-96). Aktīvs Tautas Frontes dalībn., Abreniešu apv-bas priekšsēd. (kopš 1995). Izd. grām. Atmodas šūpoles (1996), Abrenes biķeris (1997).

Vizuļs Henriks (1889-1975) – sab. un valsts darb. Latg. atmodas darb. Pēterpilī. Aktīvs Ljas valsts celtniec. un saimn. vadības darb., vienīgais latgalietis, kurš nostr. Ljas valdībā par ministru līdz 1940.g. Publicists.

Vyzuļs Odums (Ādams Vizuļs) (1891.20.V.-1970.22.IV.) – garīdzn., sab. darb., dzejn. Public. antoloģ. Kūkle (1914). Darboj. avīzēs Dryva un Latgolas Vōrds. Dib. pirmo kori Baltinavā. Vad. D-pils latg. Romas katoļu kult. veic. b-bu Saule, vēlāk siev. mājtur. skolas Saule direkt. Nodib. muz. b-bu Lira. Strād. D-pils konservat. Dibin. un vadīja katoļu bazn. ērģelnieku skolu (1929-35). Represēts. Reabilitēts 1992. Apbed. Balvu raj. Baltinavas pag. Merkuzīnes kapsētā. Uzstād. piemiņas plāksne Balvu raj. Baltinavas pag. Zeļčos (1991), izgat. koktēln. A.Rancāns, uzstād. A.Slišāns.
Citi raksti šajā sadaļā
document A, Ā
document B
document C
document D
document E, Ē
document G
document H, I, J
document K, Ķ
document L, Ļ
document M
document N, Ņ
document O
document P
document R
document S
document Š
document T
document U, Ū
document Z, Ž
document 1. Ievads



RSS