Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
 
Meklēt:     Detalizēta meklēšana
Pārlūkot kategorijas:
Ziņa autoriem

Informācijai!

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007.gadā sākām veidot "Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi". Patreiz datu bāzē ievietotas vairāk kā 1100 vienības, bet ir doma to turpināt.
Tāpēc aicinām visus interesentus rakstīt un ieteikt vai sūtīt jau gatavu informāciju par potenciālajiem kultūrvēstures objektiem, kolektīviem un personībām, papildināt, labot un precizēt esošo informāciju, sūtīt interesantas fotogrāfijas.

Materiāla pārpublicēšanas gadījumā obligāta atsauce uz kultūrvēstures datu bāzi.

 

Z, Ž

Skatīts: 2009
Ievietots: 14 May, 2012
Admin A.
Atjaunots: 14 May, 2012
Admin A.
Zelči (Zeļči) – apdz. vieta daļēji Baltinavas, daļēji Šķilbēnu pag. Upītes kultūrvēst. novadā. Piemiņas zīme garīdzn., literāta, public. un sab. darb. Oduma Vyzuļa dzimto māju vietā (1991), piemiņas zīme Zelču skolas (pirmās skolas Upītes nov.) vietā, A/s Aldaris uzstādītā akmens zīme 57.paralēle (1999).

Zelčs Anatolijs (1964.14.IV.) – gleznotājs. Dzim. Tilžas pag. Pilskalnos. Pasniedzējs Rēzeknes mākslas koledžā. Personālizst. Rēzeknes muzejā (1992), Rēzeknes mākslas koledžā (1995), Balvos, Rīgā.  portretdarbi atrodas Aglonas bazilikā un Viļānu bazn.

Zelčs Jāzeps (1925) – lauksaimn. LPSR N.b.lauks.d. (1968). Apbalv. ar Ļeņina ord., Darba Sarkanā Karoga ord., un ord. Goda Zīme. Paraugsaimn.Baltinava direktors (1960-81).

Zelčs Vitālijs (1952.3.VII.) – ģeogrāfs. Dzim. Briežuciema pag. Abriņās. Ģeoloģijas doktors (1993). LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fak. Ģeogrāfijas nod. asociētais profesors ģeomorfoloģijā un kvartārģeoloģijā.

Zelču ciema krucifikss uzstādīts 19.gs.b. – 20.gs.s. Šķilbēnu pag. Upītes c. Zelčos. Atj. 90.g.b. Kr. ir metāla, 1 m augsts, kalts ar dekorat. veidotu skārda ietvaru, kurā ieviet. metāllēj. Jēzus figūra. Noviet. uz 2 m augstas divdaļ. granīta pamatnes.

Zibenis Jānis (1909-67) – tēlnieks, metālkalējs. Strād. zviedru kaparkaļa Ranara Mirsmedemsa darbn. sakarā ar Ljas Brīvības piem. celtniec. (1935) - pied. zvaigžņu kalš. Balvu raj. Lazdukalna pag. Garosilu kapsētā ir 2  veidoti kapu piem. – Sievietes-mātes tēli, uzstād. Podiņu un Krieviņu dzimtām (20.gs.30.g).

Ziemelis Pēteris Franča d. (1946.22.VII.) – pulkvedis. Dzim. Bērzpils pag. Solā. Beidzis Bēzpils v-sk. (1964), Ļ-gradas artilērijas kara skolu (1967), Ļ-gradas artilērijas akad.(1977). Dienējis Baltijas kara apgab., Aizbaikāla kara apgab., Afganistānā (1981-84). Strād. par Limbažu kara komisāru (1984-91), Ljas rep.aizsardz.spēkos par apmāc.un iekārtas dienesta pr-ku (1992), Nac. bruņoto spēku (NBS) štāba apmāc. pārv. (1994), NBS artilērijas insp. dien. vadītājs (1996). 1995 piešķirta LR NBS pulkveža pakāpe. Demobil. no arm. 1997, dzīvo Limbažos. Apbalvots ar personīgo ieroci.

Zīle (dzim.Deņisova) Ļubova (1928.28.I.) – polit. darbin. Dzim. Tilžas pag. LKP CK Partijas vēst. instit. direktore (1977), profesore (1982). LPSR AP deputāte (1980-89). Sarakst. grām. Sociālisma celtniecības vēsturiskais ceļš (1978 – krievu, 1980 – latv.), Sociālisma celtniecība Baltijas padomju republikās (1982). 1990 uzsāka cīņu par LKP atdalīšanos no PSKP, par ko tika izslēgta no PSKP biedru rindām.

Zodānu (Zodēnu, Jaunkantora, Lielais) purvs– dabas liegums Adzeles pacēl., Alūksnes un Balvu raj. Žīguru pag. ~ 4 km uz ZR no Žīguriem. Aizsardz. kopš 1999.15.VI. Plat. 1092 ha (Balvu raj. – 1064 ha, Alūksnes – 28 ha). Lielākais pārejas tipa purvs Ljā, labi dzērveņu augš. apst. Kopš 1977 izdalīts kā dzērvenāju lieg. Kūdras slāņa vid. dziļ. 0,8 m, liel. dziļ. 2,1 m. Kopējie kūdras krāj. 8,5 mlj. m3. Līdz 0,4 m kūdra maz, dziļāk vidēji un labi sadalījusies. Ar vaļējiem grāvjiem nosus. 752 ha, tie apauguši ar mežu. Ūdeņus no ∆ novada Bolupe un tās pietekas melnais rūcis un Šlapikova, Vjadas pieteka Virica un Liepnas pietekas posolnīca un Vorubka. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas terit.

Zondaks Valerijans (1908-86) – katoļu garīdzn. Dzim. Viļakas draudzē. Bīskaps (1972). Izglīt. darb. – Rīgas Garīgā semin. profesors, rektors. Apbed. Rīgā Sv. Franciska bazn. dārzā blakus Garīg. sem.

Zonne Osvalds (1928) – tiesību zinātn. Dzim. Bērzpils (tagad Lazdukalna) pag. Drudžu c. Jurid. zin. kand.(1967), docents (1970). Publ. ~ 50 zin. darbus.

Zujāne Biruta (1964.14.VIII.) – žurnāliste. Dzim. Balvos. Vecmāte Rīgas 1. klīn. slimn. (1985-87). Medmāsa Maskavas 5.resorpakļaut. klīnikā (1989-91). Izdota grām. – pārdomu pasaka Skriesim abi pasauli ķert (1997). Neatkarīgā Rīta Avīze korespondente Maskavā (1993-98). Gatavo publikāc. laikr. pielikumam Tālrāde.Tāldzirde un scenārijus TV raidīj. Vakara pasaciņa. (kopš 1998). Ljas radio speciālkoresp. Varšavā (2000).

Zujāns Andrejs. (1945-99) – pašvald. darbin. Balvu ciema TDP izpildkomit. priekšsēd.(1990-99). Vienlaikus Balvu raj. padomes izpilddirekt. (1994-97), Balvu raj. padomes priekšsēd. (1997-99).

Zvanu kalni (Zvonu kolni, Kalnmeži) – rombveidīgs glaciotektoniskas izcelsmes paugurmasīvs Adzeles pacēl. D daļā uz Z no Numernes vaļņa Balvu raj. Baltinavas pag. D daļā. Uz kopējas paceltas pamatnes vid. un sīki pauguri ar glaciotektoniska izspied. ieplakām. Gar. ZR – DA virz. ~ 2 km, plat. līdz 1,4 km, abs. augst. 148 m vjl., relat. augst. virs pieguļ. pārpurv. ieplakām ~ 40 m. ∆ pārsv .apaug. ar mežu, kultiv. tikai ZR, ZA nog. un Z stūris. Atrodas kulta vieta – nogrimušās baznīcas iedobe.

Zvejniece Rasma (1963) – žurnāliste. Balvu raj. laikraksta Vaduguns redaktore (kopš 1992), pirms tam – žurnāliste. Atmodas laikā veidoja LTF Balvu raj. laikr. Balvu Atmoda.

Žagata Jānis (1952.2.V.) – militārs darbin. Dzim. Tilžas pag. Kāpessilā. Beidzis Ļ-gradas augst. kara polit. skolu. Dien. padomju Bruņotajos spēkos (1970-1991). 36. Rēzeknes Zemessardzes bat. štāba pr-ks. Latgales novada Zemessardzes brig. štāba pr-ks (1991-1993). Zināš. papild. kursos Maršala Eiropas drošības pētīj. centrā Vācijā un Krīzes situāc. menedžmenta kursos Ljā. LR Zemessardzes 3.brig.komand. (kopš1993). Apbalv. ar NBS krūšu noz. Par centību militārajā dienestā.

Žīguri – Lauri – šaursliežu dzelzceļš izbūvēts 1927. Būvdarbus veica Ljas Tirdzniec. un Rūpniecības banka caur Liepnas un Viļakas mežniec. mežiem līdz Lauriem ar mērķi izvest meža mat. Celtniec. un meža izveš. darbus pārraudzīja bankas pilnvarnieks Fridrihs Zommers un uzņēmēji Pēteris Zeltiņš un Adalberts Pussels. Žīguru stac. kokmat. tika pārkrauti platceļu dzelzceļa vagonos un transport. uz Rīgu. Šaurls. dzelzc. pastāvēja līdz 1964, kad strauji attīst. autoceļi un mazin. dzelzc. nozīme.

Žīguru ambulance uzcelta 1954. 1955 ierīkota slimnīca ar 25 gultas v. 50-to g. b. slimnīcu likvid. un ēkā atkal atrodas ambulance. Pašlaik tur ir ārstes Aijas Šļakotas privātprakse.

Žīguri - etnogr. ans. dibināts 1997 Žīguru pag. Vad. Valentīna Igoveņa.

Žīguru līkā priede – dabas obj. Žīguru pag. pie mežniec. ēkas. Aizsardz. kopš 1990.05.II, apkārtm. – 3,05 m. Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Žīguru mežrūpniecības saimniecība, SIA – skat. Viļakas mežūpniecības saimnniecība.

Žīguru pagasta kultūras nams atrodas Žīguros, Viļakas ielā 25a. Izveid. 1992 uz Žīguru MRS kult. nama bāzes (dib.1968). 1969 pārdēvēts par Žīguru ciemata kult. namu. Direktors Vilis Bukšs (kopš 2001).

Žīguru pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā; pl. 111 km2; 1030 iedz. (2000). Adm. c. Žīguri; citas liel. apdz. v. Katleši. Z un ZA ∆ robežojas ar Krieviju, DA ar Vecumu, D ar Susāju, DR ar Vīksnas, R un ZR ar Liepnas pagastu. Reljefs – viegli viļnots. Augst. punkts – Posolnīcu kalns 137,8 m v.j.l. ∆ šķērso Daugavas – Veļikajas (Mudes) ūdensšķirtne. Pag. R mitrajos mežos sākas Bolupe. Tās pietekas Narica un Melnais rūcis. Z daļā – Liepna, pietekas Posolnīca un Gruzdauka. D šķērso Vēda (Vēde, Vjada), pieteka Virica tek caur Žīguru ciematu. Aizsarg. dabas terit. – Posolnīcu botāniskais lieg., Zodānu purvs, Liepnas upes ieleja. Dižkoki – Stārķu priede, Lielā kapu priede Katlešos, Simonskijs ozols Katlešos, Līkā priede. ∆ terit. atrodas Balvu Valsts virsmežniec.,VAS Latvijas Valsts Meži, Ziemeļlatg. mežsaimn. IV Žīguru iec., pagasta padome, pamatskola, 2 bibliot., pirmsk. bērnu iest. Lācītis, kult. nams, pasta nod., meža muzejs, doktorāts, frizētava, dzelzsceļa stacija (slēgta), 5 veikali, kafejnīca. Vēst. un arheoloģ. piem. – Sosnīcu senkapi, Cirnavas kara kapi, Brāļu kapi, Skaistais sils, Katlešu muiža, Katlešu dzirnavas, Kaķīšu ģimenes piem. vieta.

Žīguru pamatskola atrodas Žīguros, Parka ielā 9. Atvērta 1956.01.IX. Ēkas celtniec. uzsākta 1954. Pirmais direkt. Ilgvars Cīrulis. 1968 skolai uzcēla piebūvi. 2002 skolā mācās 127 skol., strādā 16 pedag. Direkt. Svetlana Romāne (kopš 1986).

Žīguru parastā priede – dabas obj. Žīguru pag. pie mežniec. ēkas. Aizsardz. kopš 1990. 05. II. Apkārtm.. – 2,35 m. Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Žīguru virsmežniecība
dibināta 1990, reorganizējot Žīguru mežrūpn. saimniec. Mežziņi: Ēriks Purviņš (1990-97), Aldis Bricis (kopš 1997). Ar 2000.01.I  reorg. par Balvu virsmežniecību.
Citi raksti šajā sadaļā
document A, Ā
document B
document C
document D
document E, Ē
document G
document H, I, J
document K, Ķ
document L, Ļ
document M
document N, Ņ
document O
document P
document R
document S
document Š
document T
document U, Ū
document V
document 1. Ievads



RSS