Latvijas neatkarības cīņu (1919.-1920.) vēsturē Latgales partizānu pulks, kura šūpulis kārts Balvu rajona teritorijā, izveidojās no “zaļo” pulciņiem jau 1918. gada beigās. Tajos pulcējās Balvu apkārtnes vīri, lai cīnītos pret lielinieku laupīšanām, varmācībām un garīdznieku vajāšanām. 1919. gada maijā visu partizānu pulciņu vadību savās rokās ņēma Balvu pulciņa virsleitnants Jānis Vīndedzis. Jūnijā, vēl pirms pārējo Latvijas armijas vienību pienākšanas, Balvu partizāni sargāja noteiktu fronti no Lubānas ezera līdz Liepnai, cīnoties ar ienaidnieka sirojošajām vienībām un paši izdarot izlūkošanas uzbrukumus. Jūlijā visas partizānu vienības apvienoja Latgales partizānu pulkā ar komandieri Jāni Vīndedzi priekšgalā. 1920. gada janvāris bija Latgales atbrīvošanas laiks, kurā Latgales partizāniem palīgā nāca Latvijas armijas Kurzemes un Latgales divīzijas, arī vācu zemessargi. Karam beidzoties, pēc armijas pārorganizēšanas, izformējas arī Latgales partizānu pulks. Par varonību kaujās 53 pulka karavīri saņēma augstāko valdības apbalvojumu Lāčplēša Kara ordeni. Tiem apmēram 200 partizānu pulka cīnītājiem, kuri Latgales atbrīvošanas cīņās krita, tauta cēla pieminekli. Pieminekļa celšana ierosināta 1927.gadā, un tad arī tam piešķirta zeme blakus Balvu pilsētas parkam. Tūlīt arī vākti ziedojumi, un 1933.gadā varēja uzcelt pieminekļa pakāji.
Pirmo reizi pieminekli atklāja 1938. gada 14. augustā, piedaloties ģenerālim Jānim Balodim. Iesvētīja armijas mācītājs P. Apkalns, asistējot mācītājiem Grivānam un Knapem. Svinības noslēdza ar plašu brīvdabas izrādi, uzvedot V.Zonberga “Degošās sirdis”.

“Sargājošā partizāna” tēlu veidoja tēlnieks Kārlis Jansons, bet trīs tonnas smago bronzas skulptūru izgatavoja Somijas vara lietuvē. Pieminekļa augstums ir 9 metri.

 1941.gads. 5. aprīlī Abrenes apriņķa izpildkomiteja uzdeva Balvu pilsētas izpildkomitejai līdz 15.aprīlim nojaukt Balvos partizānu pieminekli kā «neatbilstošu tagadējam laikmetam».

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941.gada oktobrī pieminekli novietoja atpakaļ, tikai bez pamatnes, uz neliela zemes uzkalniņa. Vēlāk, 1943.gada vasarā piemineklis tika uzlikts uz nelielas pamatnes.

Pēc otrreizējās padomju okupācijas pieminekli nogāza otrreiz, aizveda un iznīcināja. Precīzs laiks nav zināms, bet pēc nostāstiem tas varētu būt 1945.gada rudens.

1992.gads. 20.augustā Balvu pilsētas un Balvu rajona valde pieņēma lēmumu atjaunot pieminekli. Bronzas skulptūra tika izgatavota no jauna, šoreiz Igaunijā, Ars Monumental darbnīcās Tallinā. Atjaunotā pieminekļa pamatni cēla Balvu rajona komunālās celtniecības uzņēmums direktora Jāņa Ziedoņa vadībā, bet galvenie nopelni ir Naudaskalna akmeņkalim Pēterim Kravalim.

Uz pamatnes vienā pusē redzams krusts, uz tā uzraksts «Latgales partizāņu pulka kritušajiem karavīriem. 1919.-1920.gads». Krusta daļā izmantots no Karēlijas vests akmens, bet pārējie akmeņi pamatnei sameklēti Balvu apkārtnes laukos. Pieminekļa otrā pusē rakstīts, ka to atjaunojis Andrejs Jansons un Indulis Folkmanis 1993.gadā.

Pieminekļa uzstādīšanas darbi notika 1993.gada rudenī, bet atjaunotā pieminekļa atklāšana 1993.gada 11.novembrī.

2020.gada 15.decembrī Staņislavs devās karantīnā, lai varētu uzsākt tā atjaunošanu, bet 2021.gada 28.septembrī tas nostājās savā vietā jau ceturto reizi.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto: A.Ripa un D.Teilāne