Prancāns Uldis

Literāts, žurnālists, pedagogs
Dzimis 1964.gada 23.aprīlī Balvos. Tēvs gāja bojā, kad Uldim bija tikai seši gadi, tāpēc māte abus dēlus izaudzināja viena. "Viņa joprojām man ir godīguma (ja Latvijas varas vīri tādi būtu, mēs sen dzīvotu vecās Eiropas labklājībā...), čakluma (piemājas dārzā pat nieka nezālīti neatrast...) un veselīga nacionālisma paraugs" - tā Uldis saka par savu māti.
Pirmie neapzinātie mēģinājumi kaut ko uzskribelēt datējami ar 1972.gadu. Pēc Alberta Kronenberga grāmatiņas „Sprunguļmuižā gadatirgus” izlasīšanas, Uldis iekārtoja burtnīcu un sāka pierakstīt dzejoļu atskaņas. Mazliet vēlāk radās doma arī pašam sacerēt skanīgus pantus. Par tālāko literāro ievirzi viņš ir pateicīgs latviešu valodas un literatūras skolotājai Jevgēnijai Cunskai. Sestdienās skolotāja dažkārt atļāva noskatīties raidījumu „Ciemos pie pasakas”. Pēc tam, protams, tika uzdots domraksts par redzēto pasaku filmu. Nereti skolotāja Cunska iedvesmoja uzrakstīt arī radošus darbus: dzejoļus, pasakas, tēlojumus un stāstus. Tā jau skolas gados sakrājās vairākas dzejoļu klades, par kuru eksistenci nenojauta pat mamma un brālis.  
1982.gadā Uldis Prancāns absolvēja Balvu 1.vidusskolu un iestājās LU Vēstures un filozofijas fakultātē. Pēc pirmā mācību gada sekoja divi gadi padomju armijā, kurus pavadīja Baltkrievijā. Turpinot mācības, Uldis izmantoja iespēju viesoties pie žurnāla „Liesma” literārās konsultantes Māras Zālītes. Kādā atzinības reizē viņa jauniņo autoru pārsteidza, sakot, ka vēlētos būt par dzejas krustmāti. Pamazām Uldis Prancāns sāka burzīties radošā vidē, iepazinās ar Māri Melgalvu, Edvīnu Raupu, Arvīdu Skalbi, Jāni Rokpelni, Irēnu Auziņu, Eduardu Aivaru (Eipuru), Jāni Rambu (Elsbergu) un citiem. Parādījās pirmās publikācijas LU studentu avīzē, „Liesmā”, „Literatūrā un Mākslā”, „Karogā”, „Sievietē”, „Santā”, „Vadugunī”, „Dienā”, „Neatkarīgajā”, „Dadzī” un citos preses izdevumos.
Septiņpadsmit gadus Uldis Prancāns bijis pedagogs, pasniedzis vēsturi, kultūras vēsturi, ģeogrāfiju, latviešu un krievu valodu, fizkultūru, zīmēšanu, civilzinības, politiku. Strādājis Tomē, Zaubē, bet visilgāk - 15 gadus Taurupē. Šobrīd viņa darba vieta ir Ogres rajona laikrakstā „Ogres Vēstis”. Brīvbrīžos lasa (pārsvarā dzeju, vēsturisko un populārzinātnisko literatūru), ieklausās klasiskajā mūzikā, uzzīmē pa kādam portretam, mētā basketbola trejačus, vēl un vēlreiz apciemo mežu, kā arī bauda radniecīgo ūdens stihiju septiņus mēnešus gadā.
1994.gadā iznāca dzejoļu krājums „Vēja saknes”. Īstenībā dzejoļu un īsprozas viņam ir sarakstīts daudz, pietiktu trim – četriem krājumiem. Publikācijas bijušas arī "Kultūras Forumā", Tāvu zemes kalendārā, "Olūtā", Ogres novada dzejnieku kopkrājumā "Pie Daugavas dzimis vārds", Ogres novada autoru radoši literārārās apvienības "Sirdsdoma" jaunrades brošūrās, kuras tagad tiek izdotas katru mēnesi. Pamazām Uldis gatavo savu otro dzejoļu (un arī īsprozas) krājumu.
Precējies, ir divi dēli - Alvis un Reinis. Dzīvo Ogres rajona Taurupes pagastā

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē


Foto no U.Prancāna personīgā arhīva: U.Prancāns 2009.gadā



Raksta ID: 619
Atjaunināts: 27 decembris, 2021
Atjauninājumu skaits:: 3
Personības -> Literāti -> Prancāns Uldis
http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=619