Mākslinieks, tēlnieks
Dzimis 1922.gada 14.oktobrī Aleksandra un Vincentīnas ģimenē Balvu rajona Rugāju pagastā. No 1941. līdz 1944.gadam studējis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā, bet Otrā pasaules kara beigās dodas bēgļu gaitās pāri jūrai uz Zviedriju. Līdz 1970.gadiem vairāk pazīstams kā gleznotājs un grafiķis, bet studijas Stokholmas Mākslas akadēmijā (1960-1961) jau saistās ar tēlniecību. 1962.gadā mākslinieks pārceļas uz dzīvi Upsalā. Te viņš tiek uzņemts Upsalas mākslinieku klubā. Briedītis turpina mākslas zinātnes studijas Upsalas Universitātē. 1977.gadā iegūst grādu mākslas zinātnē. Ir saņēmis Zviedrijas Valsts lielo darba stipendiju (1977), Upsalas pilsētas lielo darba stipendiju un 1978.gadā Sundbībergas kultūras stipendiju (1978).
1965.gadā Janis-Briedītis (uzvārdam viņš pievieno savu otro vārdu, lai svešām mēlēm vieglāk) piedalās konkursā par tēlu pie jaunceļamā ledus stadiona Stokholmā un iegūst tiesības izveidot savu monumentu "Riņķu rotaļas". Tam seko daudzi konkursi un uzvaras, un tagad Zviedrijas pilsētainavā kādās 13 vietās stāv ap 20 monumentālu metāla skulptūru: "Lielais dzīvnieks" Upsalā (1967), "Vilnis" Okselēsundā (1975), "Nīke" Jenčēpingā (1986), "Bura" Kalmārā (1990), "Spārnu Vēziens" Gimo (1991) un citas. Tēlnieks ir piedalījies daudzās izstādēs un konkursos Zviedrijā, citās Ziemeļvalstīs, Eiropā un pasaulē, gūdams tik izcilus panākumus kā sudraba medaļas Romā un Londonā (1971; 1972), zelta medaļa Romā (1973).
Briedīša iemīļotākais tēlnieciskais materiāls ir nerūsošais tērauds, formu valoda -galēji lakoniska, konstruktīvi skaidra. Viņš ņem dabas motīvu, noloba itin visu nejaušo, lieko, atstāj tikai būtisko - strukturējumu un vispārinātu plastiku. Darbu virsmas ir liektas, spoguļgludas un raisa bagātas, sarežģītas saspēles ar zemi un debesi, gaisa un gaismas vidi.
Leo Jāņa Briedīša personālizstāde Latvijā bija skatāma 1997.gadā Latvijas Mākslas muzejā. Savā dzimtajā pusē Rugājos ciemojies 1988.gadā, lai apmeklētu vecāku un vecvecāku atdusas vietas un tiktos ar māsām.
Miris 85 gadu vecumā 2007.gada 24.novembrī, apglabāts Upsalas vecajā kapsētā. Zviedrijā dzīvo tēlnieka bērni - meita Mona Lisa Briedītis ir stikla māksliniece, interjera dizainere; meita Katarīna Briedītis - tekstilmāksliniece; dēls Anders Briedītis strādā par tiltu inženieri.
1965.gadā Janis-Briedītis (uzvārdam viņš pievieno savu otro vārdu, lai svešām mēlēm vieglāk) piedalās konkursā par tēlu pie jaunceļamā ledus stadiona Stokholmā un iegūst tiesības izveidot savu monumentu "Riņķu rotaļas". Tam seko daudzi konkursi un uzvaras, un tagad Zviedrijas pilsētainavā kādās 13 vietās stāv ap 20 monumentālu metāla skulptūru: "Lielais dzīvnieks" Upsalā (1967), "Vilnis" Okselēsundā (1975), "Nīke" Jenčēpingā (1986), "Bura" Kalmārā (1990), "Spārnu Vēziens" Gimo (1991) un citas. Tēlnieks ir piedalījies daudzās izstādēs un konkursos Zviedrijā, citās Ziemeļvalstīs, Eiropā un pasaulē, gūdams tik izcilus panākumus kā sudraba medaļas Romā un Londonā (1971; 1972), zelta medaļa Romā (1973).
Briedīša iemīļotākais tēlnieciskais materiāls ir nerūsošais tērauds, formu valoda -galēji lakoniska, konstruktīvi skaidra. Viņš ņem dabas motīvu, noloba itin visu nejaušo, lieko, atstāj tikai būtisko - strukturējumu un vispārinātu plastiku. Darbu virsmas ir liektas, spoguļgludas un raisa bagātas, sarežģītas saspēles ar zemi un debesi, gaisa un gaismas vidi.
Leo Jāņa Briedīša personālizstāde Latvijā bija skatāma 1997.gadā Latvijas Mākslas muzejā. Savā dzimtajā pusē Rugājos ciemojies 1988.gadā, lai apmeklētu vecāku un vecvecāku atdusas vietas un tiktos ar māsām.
Miris 85 gadu vecumā 2007.gada 24.novembrī, apglabāts Upsalas vecajā kapsētā. Zviedrijā dzīvo tēlnieka bērni - meita Mona Lisa Briedītis ir stikla māksliniece, interjera dizainere; meita Katarīna Briedītis - tekstilmāksliniece; dēls Anders Briedītis strādā par tiltu inženieri.
2022.gada novembrī Balvu novada muzejā tika atklāta Leo Jaņa Briedīša darbu un dzimtas fotogrāfiju izstāde, ko bija sarūpējusi mākslinieka māsas meita Anita Holma ar ģimeni. Tēva veidoto skulptūru "Katedrāle" bērni - meitas Mona Lisa, Katarīna un dēls Anders uzdāvināja Balviem.
))
))
))
))