| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Babāns Valdis (1947.19.III.) – sportists. 8-kārtējs Ljas čempions riteņbraukš. Pied. pasaules kausa izcīņā grupas brauc. veterāniem ASV (1990) - 3.vieta, Austrijā (1991,92) – 7.vieta. Labākais diennakts brauc. rezult. - 833 km (1989).
Badnovas purvs - dabas liegums Vecumu pag. Aizsardz. kopš 1999.15.VI. Plat. 98 ha. Pārejas tipa purvs, labi dzērveņu augš. apst. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas terit.
Balkanu kalni – dabas parks Šķilbēnu pag ~ 3-3,5 km no Rekavas un Šķilbēniem. Izveid. 1996, plat. ~ 32 ha Terit. izceļas ar savu pauguraino reljefu, kas nav raksturīgs raj. kopumā, piemērota atpūtai. Pauguri apaug. ar skuju koku mežu, daudz simtgadīgu egļu. augstākā virsotne 142 m v.j.l. Viet. Noz. īpaši aizsarg. dabas terit.
Balodis Augusts (1884-1954.10.III.) – skolotājs. Dzim. Patkules Zemniekos. Beidz. Tērbatas univers. Fiz. mat. fak. dabaszin. nod. un pedagoģ. kursus ģimnāz. skolot. sagatavošanā. Direkt. Balvu ģimnāz. (1936-40). Pirms tam strād. Jelgavā, Cēsīs, Varakļanos. Sarakst. grām.: Āreiropas un Eiropas ģeogrāfijas kurss, Neorganiskā un organiskā ķīmija, Tehnoloģija, Cilvēka anatomija un fizioloģija pamatskolām, Materiāli Latvijas ziedu kalendāram uc. Apbalv. ar Triju Zvaigžņu ord. 4.pakāpi. Pad. varai nodibinoties, no direktora amata atbrīvots (1940.15.IX.). Apbed. Balvu luter. kapsētā.
Balodis Vilis (1899 – 1955.3.IX.) – Latg. partiz. pulka kareivis. Dzim. Tilžas pag. Apbalv. Ar III šķ. Lāčplēša ord. Brīvprāt. iest. Latgales partizānu pulkā (1919. 10. VI), paaugst. par dižkareivi. 1919.22.X. pie Kokorevas (Tilžas) ar dažiem kareivjiem ienaidn. aizmug. aizsprost. atkāpš. ceļu, sekmēja Tilžas atbrīv. Atvaļin. no arm. 1921. 30. XI. Zemkopis Balvu raj. Tilžas pag. Emigrējis. Miris ASV.
Baltais krusts – piemiņas vieta Balvos, pilsētas parkā. Atkl. 1990 kara hospit. mirušo vācu karav. apbedīj. vietā.
Baltinava (Baļtinova) – apdz. vieta Baltinavas pag. Supenkas upes krastos. 36 km no Balviem, 22 km no Kārsavas. Pagasta centrs, 768 iedz.(2000). Vidussk., kristīgā spec. sk., mūz. sk., bibliot., kult. nams, pirmsskolas izglīt. iest. muzejs, pagasttiesa, VND Balvu centra sektors, pasta nod., mežniec., Romas katoļu un pareiztic.baznīcas, 7 veikali, 2 aptiekas, doktorāts. Otrā pas. kara padomju brāļu kapi. Tradic. gadatirgi – 15.apr., 15.okt.
Baltinava – padomju saimn., vēlāk paraugsaimn. Balvu raj., dibināta 1960 uz k-zu Uzvara, Dzintars, Oktobra 31.gadadiena un Kaļiņina v. n. k-za bāzes. 1977 pievienots k-zs Novij Putj. Specializācija piena un gaļas ražoš. Direktors J.Zelčs (1960-81), Dz.Meščanovs (1981-93). 1991 pārveid. par SIA Baltinava, pastāvēja līdz 1993.
Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1978 Baltinavas pag. Vad. Antoņina Logina.
Baltinavas Kristīgā speciālā internātskola (kopš 1997.07.IV) atrodas. Baltinavā, Kārsavas ielā 24. Pirms tam – internātpalīgskola (1969). Direktors Henrihs Logins-Slišāns(kopš 1997).
Baltinavas mežniecība. (Balvu virsmežniec. Baltinavas mežniecība) dibināta 1992. Plat. 15 833,5 ha Baltinavas, Briežuciema, Lazdulejas pag. ~ 600 meža īpašn. (2001). 4 apgaitas.- Briežuciema, Grīvu, Pazlaugas, Lazdulejas. Mežzinis K.Boldāns (kopš 2000).
Baltinavas muižas parks (19.gs. 2.pusē) – vietējās noz. arhitekt. piem. un īpaši aizsarg. dabas terit. (kopš 1968.08.II). Brīvdabas estrāde (1990), uz kuras notikuši rajona un pagasta Dziesmu un deju sv., folkl. festivāla Baltica koncerti, notiek ikgadējais mūziķu saiets Osvalds (kopš 1996).
Baltinavas mūzikas skola atrodas Baltinavā, Kārsavas ielā 16. Balvu mūz. sk. filiāle (1994). Patstāvīga (kopš 1997). Direkt. Marija Bukša (kopš 1997).
Baltinavas pagasta kultūras nams atrodas Baltinavā, Kārsavas ielā 16. Izveid. 1992 uz Baltinavas kultūras nama bāzes (dib. 1971). Vadīt. Ilga Ločmele (kopš 1995).
Baltinavas pagasta muzejs. atrodas Baltinavā. Dib. 1997. Vadītāja Antra Keiša (kopš 1997).
Baltinavas pagasta tiesas nams atrodas Baltinavā, Tilžas ielā 5. Dib. 1934. Patreiz ēku izm. Baltinavas vidussk. Viet. noz. arhitekt. piem.
Baltinavas (Baļtinovas) pagasts – atrodas Balvu raj. DA daļā. Robež. ar Briežuciema, Šķilbēnu, Tilžas, Salnavas pag. un KF. Plat. 185 km2 . Iedzīvot. sk. 1781 (2000). Lielākās apdz. v.- Baltinava (Baļtinova) – pag. centrs, Sloboda, Čudarīne, Obeļova, Demerova, Danski, Žeikari, Pliešova, Dziervīne, Kaši. atrodas vidussk., Kristīgā spec. internātsk., pirmsk. izglīt. iest., bibliot., tautas nams, doktorāts, 2 feldšeru-vecmāšu p., 3 pasta nod., 9 veikali, 2 aptiekas, muzejs. 8 katoļu kapsētas (Merkuzīnes, Brieksīnes, Dansku, Dziervīnes, Pliešovas, Slobodas, Svātūnes, Zubku), 1 pareiztic. (Gubas), 1 luterāņu (Čudarīnes), II pas. kara pad. karavīru brāļu kapi. Valsts un viet. noz. dabas aizardz. objekti 3, arheoloģ.piem. 5, arhitekt. piem. 6.
Baltinavas pareizticīgo baznīca atrodas Baltinavā, Tirgus ielā 11. Celta 1901. Valsts noz. arhitekt. piem.
Baltinavas (Baļtinovas) Romas katoļu baznīca atrodas Baltinavā. Pirmā koka bazn. celta 1769, pārveidota 1888-93. Patreiz. celta 1909-1920, iesvētīta 1931, proj. aut. F.Lemans. Trīs altāri, ērģeles, sv. apustuļu kokā griezti tēli. Valsts noz. arhitekt. piem. Uzstād. piemiņas plāksne P.Apšinīkam (1995).
Baltinavas Vēstis – Baltinavas pag. pašvald. inform. izdev. Iznāk reizi mēnesī (kopš 1996).
Baltinavas vidusskola atrodas Baltinavā, Kārsavas ielā 22 (kopš 1959). Dib. 1951/52.māc.g. uz Baltinavas 7-gad. sk. bāzes. Direkt. Imants Slišāns (kopš 2002).
Balupe (Bolupe, Balvupe), lejtecē no Vārnienes ietekas – Pērdeja (Pērde, Perdeja). Gar. 82 km. Tek caur Pokuļevas, Pērkonu un Balvu ez. Pietekas: Šļapikova, Ašasila, Makšinova, Aknupe, Čāgupe, Pelnupe, Kurna, Raganiņa, Kalnīte, Ladzīte, Melnaisrūcis, Žaugupe, Dūrupe, Teterupe, Vārniene. Pie ietekas Pērdeja sazarojas 2 zaros: labais – Sūriņš, jeb Sūre ietek Vecpededzē, kreisais – Posms ietek Aiviekstē.
BALVA - LNJS Balvu nod. 4-gades pastāvēš. svētku piemiņas žurnāls, dib. 1925. Izd. Balvos. Izd. red. kolēģijas loc. H.Polfanders, O.Matīss, E.Ozola.
Balvi – pilsēta, Balvu raj. centrs atrodas Ljas ZA daļā, Pērkonu un Balvu ez. kr., 220 km no Rīgas. Koordin. – 57,35 Z pl. un 27,16 A gar. grādos. ∆ augst. vieta – 122,9 m vjl. Pirms krustnešu iebr. ∆ bija Adzeles nov. Purnovas zemē. Rakst. avotos ∆ vārds minēts 1224. 16.gs. ∆ minēti kā viens no Viļakas stārastijas centriem. 18. gs. b. pie Balvu ez izveid. muiža, tika uzcelta muižas pils (tag. sākumskola). Ciema tiesības piešķ. 1865. Ljas Brīvības cīņu laikā (1919-20) ∆ nodib. Ljas partiz. pulks. Miesta tiesības iegūst 1926, bet pilsētas tiesības 1928. 20.gs.30.g. ∆ bija saimniec. un kultūras dzīves centrs ar tipisku Latgales mazpilsētas koka apbūvi. Otrā pas. kara laikā, vācu karasp. atkāpjoties ∆ gandrīz pilnībā nodedzināja.1949.31.XII. pils. kļuva par rajona centru. 60.-70.g. pilsētai raksturīga paātrināta attīstība, dzīvoj. un sabiedr. ēku, ražoš. uzņēm. celtniec.
Pilsētas plat. 508,7 ha, ielu kopgar. 30,6 km, iedzīvot. sk. 8428 (2000). Darb. 7 izglīt. iest. – ģimnāz., vidussk., amatniec. vidussk., sākumsk., mākslas, mūzikas, sporta skolas, DPU fil., 2 pirmsskolas iest. Atrodas Kult. un stpūtas centrs, bērnu un jauniešu centrs, pils. bērnu bibliot., raj. centrālā bibliot., novada muzejs. Lielākie ražotājuzņēm. – kokapstr. uzņ. Balvi - Holm un Balvu maiznieks. Ir slimnīca, poliklīn., vair. aptiekas, viesnīca, pasts, dažādi veikali, tirgus. ∆ ir vairākas vēst. piem. vietas un pieminekļi, 4 kapsētas (katoļu dr., luterāņu dr., pareiztic. dr., Začu), 2 valsts noz. arhitekt. piem. - katoļu bazn. un luterāņu bazn., 3 viet. noz. arhitekt. piem. – sabiedr. ēka Teātra 2, Balvu muižas apbūve un klēts Balvu muižā. Atpūtas vietas – pils. parks ar estrādi, Lāča dārzs, centrālais skvērs.
BALVI – pūtēju orķestris, uzsācis darbu 1956 Balvu rajona kultūras namā. Pirmais vadīt. – profesionāls trompetists Staņislavs Kravalis. Īslaicīgi vadīja Jānis Vītols, Jāzeps Kozurs, Viktors Strapcāns (1965-67). Kolektīvs panākumus gūst, kad vadību uzņemas LPSR N. b. kult. darb., diriģents Vitolds Dreimanis (1969-83). 1977 orķestrim piešķirts Tautas kolektīva nosauk. 1983. diriģenta pienāk. uzņemas Samuils Šors, pēc tam Benedikts Paršovs (1985-87). Patreiz vada diriģents Egons Salmanis (kopš 1987), kolektīvs piedalās visos orķestru salidojumos, regulāri gūst godalgotas vietas.
Balvi – Holm. SIA. Ljas – Zviedrijas kopuzņ. dibināts 1992. Nodarbojas ar mežistrādes darbiem (kopš 1993), zāģmat. ražoš. (kopš 1994). Uzceltas kaltes zāģmat. žāvēš. (1996 un 98), uzstād. Šķeldas šķirotājs (1997), šķūnis žāvētā mat. uzglab. (1998). ∆ ražo skujkoku, lapu koku zāģmat., apgādā ar kurināmo Steķentavas, centra katlu mājas, pārdod malku un atgriez. Strādā ~ 100 darbin. Zāģmat. eksportē uz Zviedriju, Lietuvu, Beļģiju, Poliju, Igauniju, Holandi, Dāniju, Angliju, Ēģipti. Ģenerāldirektors Johansson Bernt (kopš 2001).
Balvu amatniecības vidusskola atrodas Vidzemes ielā 26. Atklāta 1991 kā 9-gadīgā skola, bet no 1992 kā , Skolēni apgūst drēbnieka amatu (modelēt., piegriez., šuvējas), galdniecību un dekorat. kokapstrādi. Pēc diplomdarba aizstāvēš. saņem Ljas amatniec. kameras Zeļļa diplomu. Direkt.: Ināra Ņikuļina (1991-2001), Sarmīte Cunska (kopš 2001).
Balvu aptieka skat. Vecā Balvu aptieka
BALVU ATMODA – laikraksts dibināts 1989. VIII. LTF Balvu raj. nod. un LLS raj. b-bas inform. biļetens. No 1991 LTF Balvu raj. laikr. Redakt. V.Šļakota, K.Šļakota, J.Annuškāns. No 1992 iznāk neregulāri, atbild. par izd. L.Vizulis. Pēd. 100. num. izdots 1996.
Balvu Brāļu kapu memoriālais ansamblis atrodas Balvos uz Bērzpils ielas pie luterāņu kapsētas. Atklāts 1979.28.VII. Arhit. Karina Davjate, tēln. Inese Krūmiņa un Arta Dumpe. apglabāti 1318 sarkanarm. karavīri, pārapbedīti no dažādām Balvu raj. vietām.
Balvu ezers atrodas Balvu pilsētas un Kubulu pagasta terit. Plat.167,9 ha. Cauri tek Balupe.
Balvu gaļas kombināts dibināts 1961. Ražoja gaļas un desu izstrād., pusfabrikātus, pelmeņus Produkc. realiz. Ljā un eksportēja uz ārzemēm. Darbojās putnu, desu un gaļas pārstrādes cehi, tehnisko fabrikātu cehs, kautuve. Darbin. sk 566. Ilggad. direkt. Oļģerts Broks (1961-80). Vēlākie direkt. Genādijs Matvejevs, Anatolijs Aņisimovs. ∆ likvidēts 1997.
Balvu ģimnāzija atradās bij. muižas ēkā Parka ielā 2. Darbojās 1930-44, sākumā pilsētas ģimn., no 1932 – valsts ģimn. Celta uz bij. Balvu muižas kņazienes Annas Ščerbatovas pils drupām. Mācības par maksu – iestāš. maksa 4 Ls , māc. maksa pirmajā gadā pils. iedz. 60 Ls, pārējiem 80 Ls gadā, vēlāk – 100 Ls gadā. Māc. ilgums 4 gadi, pēc 1934 – 5 gadi. Pirmais izlaid. 1933, pavisam 11 izlaid., ∆ beidza 236 audz. Pirmais direkt. Aleksandrs Vīksne (1930-32), vēlāk Gustavs Rāmnieks (1933-35), Fridrihs Obšteins (1935), Augusts Balodis (1936-40). 1940 līdz ar pad. varas nodib. tika pārdēvēta par B. vidusskolu, bet par direkt. iecelts Ciprijans Apšenieks, bet vācu okupāc. gados (1941-44) Vilhelms Šmits. 1944 vācieši, atkāpjoties, ēku nodedz. Pēc pad. varas atjaunoš. skolas ēkā turpin. darb. B. vidussk., bet no 1965 B. pilsētas sākumskola, tagad pamatskola (no 2001.g.)
Balvu katoļu baznīca atrodas Balvos, Baznīcas ielā 3.Celta 1797-1804. Trīs kokgriez. altāri, ērģeles, Antona Rimoviča (1855-1914) kokgriez. darbi. Valsts noz. arhitekt. piem.
Balvu kinodirekcija nodota ekspluatācijā 1954. ∆ atradās raj. kult. nod. pārziņā. Kopš 1963 darboj. kā patstāv. iest. ∆ pakļautībā bija vair. kinoteātri – Aurora Balvos, 17.Jūnijs Viļakā, arī Kupravā, Žīguros, 24 stac. iekārtas un 3 pārviet. iekārtas. K-t. Aurora filmas demonstrēja katru dienu, skatīt. vietu sk. 205. Direktori: Jānis Stira (1963-67), Aloizs Logins (1967-91). ∆ likvidēta deviņdesmito gadu sāk.
Balvu komercskola darbojās 1921-27. Izveid. uz B. tirdzniecības skolas bāzes (dib.1917). atradās Steķentavas pusmuižā (Ludzas apr. Balvu pag. Balvos). Direkt. Aleksandrs Silovs. Māc. latv. val., māc. ilgums – 4 gadi. - pirmā vid. māc. iest. Ludzas (kopš 1925 Jaunlatgales) apriņķī., kurā 4 izlaidumos vid. izglīt. ieguva 51 audzēknis. 1927 skolu aprūpē pārņēma valsts, tā tika pārcelta uz Rēzekni un pārdēv. par Rēzeknes valsts komercskolu.
Balvu komunālo uzņēmumu kombināts (KUK) dibināts 1964. Darbojās nozares: sanit. attīrīš., ūdensvada saimniec., apzalumoš. saimniec., akmeņkaļu darbn., celtniec., siltumnīcas, ielu sanit. uzkopš., apbedīš. birojs. Ilggad. direkt. Aloizs Pundurs (194-89). Ar 1994 ∆ pievienoja SIA SAN-TEX.
Balvu luterāņu baznīca atrodas Balvos, Bērzpils ielā 17. Celta 1914-1915. Celtniec. darbus org. prāv. Kārlis Irbe (1855-1966), ir uzst. piemiņas plāksne. Ērģeles, altāris ar J.Strazdiņa gleznu Kristus svētī ļaudis. Valsts noz. arhitekt. piem.
Balvu maiznieks. A/S. Pirmā ceptuve iekārt. 1952, darbin. sk. 12-15. 1963 uzcēla jaunu ceptuvi Ezera ielā, strādāja 45-50 darbin. Pirmā vadīt. J.Sokolova, no 1967 N.Volkovs. 70-os gados ar maizi sāka apgādāt visu rajonu, darbin. sk. 90. 1983 ekspluatāc.nodeva jauno maizes kombinātu Liepu 15. Ilggad. kombināta vadīt. Aija Feodorova (1983-98). 1999 izveid. A/S ∆. Gada laikā cep ~ 20-24 nosauk. maizes izstrād., 45-50 veidu kondit. izstrād., salmiņus. Produkc. realizē Balvu raj., kā arī Rīgā, Ādažos, Cēsīs uc. Direkt.: A.Dokāne (1999-2001), A.Brizgo (kopš 2002).
Balvu mākslas skola atrodas Brīvības 48 (līdz 1996.1.IX. atradās Bērzpils 2a). Dibināta 1994.1.IX. dibināt. un direkt. Elita Teilāne (kopš 1994). īsteno profes. ievirzes izglīt. Darbojas 1.-4.kl., 2 pašapmaksas. kl. un studija Zivs. 2001./02. māc.g. strādā 5 pedag., mācās 144 audz.
Balvu muiža atrodas Balvu pils. tagadēj. Brīvības ielā 43, 45, 46, 47, Raiņa ielā 28. 19.gs.1.puse. Saglab. parks, bij. augļu dārzs (tagad Lāča dārzs), bij. muižas kalpotāju dzīvoj. ēka, bij. muižas stallis ar uzbrauktuvi. Pils 1920 nodegusi. Atjaunojot, pārbūvēta, piemēroj. skolas vajadz. (tagad Balvu sākumskola). Pārbūv. arī muižas laikos celtā pienotavas ēka. Muižas klētij (Brīvības 46) uzsākti atjaunoš. darbi. Viet. noz. arhitekt. piem.
Balvu muižas parks izveid.19.gs.1.pusē. Sākotnēji parka ainavā iekļauti vairāki dīķīši, tagad izzuduši. Patreiz - Balvu pilsētas parks.Valdošās koku sugas – liepas, kļavas, ozoli. Atrodas starp B. ezeru un Brīvības ielu, pie bij. muižas (tagad sākumskolas) ēkas. Plat. 5,5 ha. Parkā uzcelta estrāde un tas kļuvis par iecien. atpūtas vietu. Kopš 1968.08.II. viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.
Balvu mūzikas skola atrodas Partizānu ielā 18 (kopš 1992). Dibināta 1959, skolas dibināt. un ilggad. direkt. Ilmārs Sležis(1959-97). Pirmajā māc. g. tikai 2 skolot.: pianiste Ērika Barkāne un trompetists Staņislavs Kravalis. Pirmais izlaid. akordeona kl. 1964. 2001./02.māc. g. darbojas klavieru, vijoles, pūšamo un tautas instr. klases. Strādā 23 pedagogi, mācās 237 audzēkņi. Direkt. Egons Salmanis (kopš 1997).
Balvu novada muzejs atrodas Brīvības ielā 48 (kopš 1997). Dibināts 1989. Lielākās ir numism., mākslas un etnogr. priekšm., fotogr., dokum. un rakst. mat. kolekcijas. Past. ekspozīc. Balvu novada vēstures lappuses. Direkt.: Imants Zeltiņš (1989), Maruta Paidere (1989-2000), Iveta Supe (kopš 2000).
Balvu pagasta pamatskola izveidota kā Balvu 1. latv. 6-klasīgā pamatsk. (1920), apvienojot B. tautskolu (Narodnoje učiļišče) (dib.1872) un privāto bēgļu sk. (dib.1916), kuru vadīja baznīck. Benedikts Skrinda. Pirmā skolas pārz. Olga Skrinda, tad Anna Dirvans. Kopš 1929 – Balvu pagasta 6-klas. pamatsk. Skolas pārzinis Antons Salenieks (30-tajos g.). Darbojās līdz 1944, kad vācieši, atkāpjoties no Balviem, skolas ēku nodedz.
Balvu pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 83 km2; 828 iedz. (2000). Adm. c. Naudaskalns. Z ∆ robežojas ar Balvu pilsētu, ZA un A ar Bērzkalnes, D un DR ar Rugāju, R un ZR ar Kubulu pagastu.
Balvu parastais ozols – dabas obj. Balvu pils. pie Lāča dārza. Aizasrdz. kopš 1992. 15. XII. Apkārtm. 4,3 m, augst. 24 m. Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.
Balvu pareizticīgo draudzes lūgšanu nams atrodas Brīvības ielā 49. Iekārt. 20.gs. 90.g. otrā pusē pēc draudzes īpaš. atgūš.
Balvu pilsētas bērnu bibliotēka atrodas Brīvības ielā 50. Izveid. 1999 uz Balvu rajona bērnu bibliot. bāzes (dib.1952). Pirmā organizēt. un vadīt. Jeļena Filatova. Ilggad. vadītājas Inta Uskāne (1958-68), Nellija Sīle (1968-73), Cirēnija Pipcāne (1974-94). darb. abonem. un lasītava. Grām. fonds univers., apjoms 14 576 vien., lietot. sk. 1151 (2000). Vadīt. Ligita Pušpure (kopš 1994).
Balvu pilsētas ģimnāzija atrodas Dārza ielā 2. Atvērta 1997 uz Balvu 1.vidussk. bāzes (1977-97). Skolai atjaunots vēsturiskais nosauk. saistībā ar Balvu ģimnāziju, jo seko pēctecība ģimnāz. izlaidumos – 1999/2000.māc. g. – 66. izlaidums. ∆ piedāvā 5 izglīt. progr.: 2. pak. pamatizgl. progr., vid. izgl. humanit. un soc. virz. progr., vispār. vid. izgl. matem., dabaszin. un tehnikas virz. progr., visp. vid. izgl. vispārizglīt. virz. progr., prof. orient. māc. progr. ar spoprta un transpotrlīdz. vadīt. iemaņu padziļ. apguvi. ∆ 2001/02 māc. g. strādā 51 ped. darb., mācās 621 skolēns. Skola akredit. līdz 2006.30.XII. Direkt.: Leonards Silovs (1977-94), Dominiks Svarinskis (1994-98), Viktors Šļuncevs (kopš 1998).
Balvu pilsētas kultūras un atpūtas centrs atrodas Brīvības ielā 61. Izveid. 1999 uz Balvu kultūras nama bāzes (dib.1954). Direktors Agris Grāmatiņš (kopš 1999).
Balvu pilsētas sākumskola atrodas Brīvības ielā 47. Darbojas kopš 1965, līdz 1965 darbojās kā Balvu vidussk (tad vēlāk 1. vidussk.). ∆ sākumā divplūsmu skola, bet kopš 1998 apmāc. latv. valodā. Kopš 2001 ∆ darb. kā Balvu pilsētas pamatskola. Direkt.: Konstantīns Ļeskovs (1965-83), Lidija Celitāne (1983-85), Māra Pimanova (kopš 1986).
Balvu rajona bērnu un jauniešu centrs atrodas Teātra ielā 2 (ēka – viet. noz. arhitekt. piem.). Izveid. 2000 uz Balvu rajona Pionieru nama bāzes (1971-90). deva iespēju izkopt intereses, talantus, padziļināti izglītoties, veicina prof. izvēli un brīvā laika saturīgu izmantoš. Kopš 2002 Balvu rajona interešu izglītības metodiskais centrs. Direkt.: Līvija Kivkucāne (1971-73), Antoņina Budeviča (1973-84), Olga Jeremejeva (1985-90), Anna Plauča (1990-97), Ilona Naļivaiko (kopš 1997).
Balvu rajona bēnu un jaunatnes sporta skola atrodas Balvos, Alejas 2. Dibināta 1961. Direktori: Ulriks Pozņaks (1961-62), Gunārs Strasdiņš, Gunārs Ozoliņš, Pēteris Kniksts, Rita Mača (1975-81), Valdis Sērmūkšs, Anita Grāmatiņa, Ludmila Beļikova (kopš 1991.1.III.), kura ir laikr. Lauku Avīze konkursa Radošā sieviete laukos laureāte (2001).
Balvu rajona centrālā bibliotēka atrodas Partizānu ielā 18. Izveid. 1979 uz Balvu rajona bibl. bāzes (dib.1947). Pirmais bibliot. Zigfrīds Začs. Pirmā vadīt. Broņislava Gagarina (1951-58), direktores - Eugēnija Annuškāne (1958-1984), Ruta Cibule (1985-89), Rūta Baranova (kopš 1990). Apkalpo Balvu pils. un raj. iedz. darb. abonem., lasītava, sabiedr. interneta pieejas punkts, Eiropas Savienības informāc. punkts, metod. darba un komplektēš. nod. Grām. fonds univers., apjoms 37 925 vien., lietot. sk. 2245 (2000). Bagāts novadp. mat. klāsts, izveid. neliela novadp. lasītava.
Balvu rajona Latgaliešu Kultūras biedrība dibināta 1989, veicina novada kultūras mantoj. saglabāš., novada kultūras un sabiedr. darbinieku apzināš. un piemiņas iemūžināšanu. valdes priekšsēd. Antons Slišāns (kopš 1989).
Balvu rajons – atrodas Ljas ZA daļā. Dib. 1950, atdalot daļu no Abrenes raj. 1959 pievieno atlikušo Abrenes raj. daļu. Plat. 2 380,5 km2. ir 2 pilsētas: Balvi, Viļaka, 19 pagasti: Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubulu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas, Žīguru. Iedzīvot. sk. 29 900 (2000).
Balvu rajona vadītāji: Arnolds Boks, Pēteris Vaivods, Herberts Freimanis, Ivans Krutiks, Jaroslavs Bočarovs, Jānis Vīksna, Jānis Dūda (1966-90), Jānis Gagainis (1990-91), Juris Salmanis (1992), Ainis Šaicāns (1992-94), Andris Kazinovskis (1994-97), Andrejs Zujāns (1997-99), Valda Iļjanova (1999-2001), Regīna Kuļša (kopš 2001).
ir 74 arheoloģ. piem. (7 pilsk., 7 apmetnes, 3 kulta v., 1 vidusl. pils v., 56 senkapi un vidusl. kaps.), t.sk. 40 valsts noz.; 56 arhitekt. piem., t.sk.10 valsts noz.; 10 valsts noz. mākslas piem.; vairāk kā 60 vēst. piem. vietas un pieminekļi; 110 kapsētas, 10 karavīru kaps., 3 fašisma terora upuru (ebreju) kaps., 1 grāfu kapenes, 6 garīdzn. apbedīj. vietas pie bazn. darbojas 22 dievnami (11 Romas katoļu dr., 7 pareiztic., 3 luterāņu, 1 baptistu); 83 lūgšanu vietas – krucifiksi. Raj. terit. 18.gs-20.gs. sāk. (pēc toreiz. admin. iedal.) bijušas muižas un pusmuižas (foļvarkas): Aleksandropoles, Augustovas, Baltinavas, Balvu, Beņislavas, Bēržu (Vecpils), Bokovas, Bonifacovas, Borisovas, Centramuižas, Cūkupes, Domopoles, Katlešu, Krišjāņu, Ļudvinovas, Mūrmuižas, Obulderu, Ozolnieku (Ozolaines), Pilsmeža (Pilsmuiža), Pokratas, Puļinovas, Raču, Ruskulovas, Semenovas, Skubinovas, Starofonkas Strūžānu, Šķilbēnu, Tikaiņu, Vecdaudzenes, Viļakas (Marienhauzenas), Viškuļu, Zosuļu.
Balvu sadzīves pakalpojumu kombināts izveidots 1962. Darbojās šūšanas ateljē, frizētava, galdniec., aušanas, trikotāžas cehi, apavu remontdarbn. uc. Vadīt.: Sorokins, I.Šors, V.Zabarovskis, V. Škerba, N. Aleksejevs.
Balvu slimnīca atrodas Vidzemes 2. Pirmā ∆ (ambulance) atr. Kalna ielā 7, darbojās ārsts Perepļotkins, feldšeris Garais, vecmāte Maziļevska. 1927. ∆ ierīkoja Vidzemes ielā, strādāja ārsti Perepļotkins, Rubļevskis, Abramskis. Pēc Otrā pas. kara ∆ atradās Alejas ielā, vēlāk pārcelta uz Brīvības ielu. Ārsti – A.Aišpurs, L.Cunskis, M.Sproģe. 1952 uzcēla jaunu Balvu centrālās slimnīcas ēku (kādreiz šai vietā bija Balvu muižas fermu kompl.), galv. ārsts bija Dāvids Gogadze. 1972. blakus, Vidzemes 2a, darbu uzsāka Balvu poliklīnika. 1989. kā piebūvi atklāja ķirurģijas nodaļas ēku. PBU Balvu slimnīca darbin.sk. - 220 (2002). T.sk. 27 ārsti , 138 vid. med. pers., 49 jaun. med. pers. Viss personāls sertificēts. Stac. daļā 143 gultas. Direktore Irēna Sprudzāne (kopš 1994).
BALVU TAISNĪBA – skat. Vaduguns.
Balvu teātris dibināts 1905. Pirmā izrāde – N.Gogoļa Precības. Īpaši aktīvi darbojās ar 1955, kad atvēra KN. Balvēnieši vēl šodien atceras režisorus Jāzepu Turku, Aleksandru Freimani, Jāni Blāķi, Annu Arnicāni. Ilggad. režisore Vaira Resne (kopš 1972).Piešķirts Tautas kol. nosauk. 1986.23.VI. Ilggad. dekorators Zigfrīds Buliņš (1957-2000).
Balvu vakara (maiņu) vidusskola atrodas Teātra ielā 2 (kopš 1992). Dibināta 1952 kā B. strādnieku jaunatnes vakara vidussk. 2000./01.māc. g. ∆ mācās 230 skol., ir 11 klašu kompl., strādā 20 pedag. Direkt.: Skaidrīte Šnepere, Zinaīda Laicāne, Emma Melgaile, Ženija Kaļva, Līvija Kivkucāne, Anna Kudrjavceva, Biruta Rutkaste, Franciska Bitte, Valentīna Čakāne, Ņina Lazdiņa (kopš 1995).
Balvu valsts pamatskola atradās Rīgas ielā 42. Izveid. no Balvu pareiztic. draudzes grāmatnieku skolas, kura dib. 1897. Nodib. pareiztic. draudzes priesteris Nikolajs Lielmežs. Otrs sk. pārz. Pēteris Boksberģis (1900-01). 1901 pārdēvēja par B. pareiztic. draudzes skolu, bet 1903 paralēli atvēra B. pareiztic. draudzes meiteņu skolu. 1920 zēnu un meiteņu skolas apvienoja, izveid. 2. latv. 6-klasīgo pamatsk. 1928 Balvi ieguva pils. tiesības un skolu pārdēv. par B. pils. latv. 6-klasīgo pamatsk. 1934 skolu uzturēš. pārņēma valsts, nosaucot par B. valsts pamatskolu. 1935 pievienoja Balvu valsts ģimnāz. Ilggadējs pārzinis Ernests Puķītis (1901-35).
Balvu vidusskola atrodas Partizānu 16. Sākotnēji Balvu 2.vidussk., kas izveid. uz B. 7-gad. sk. bāzes (1955). Pirmais direkt. Konstantīns Ļeskovs, kurš kopš 1948 bija arī 7-gad. sk. direkt. No 1963-64 direkt. Vladimirs Milovs. 1965 skola pārcēlās uz jaunām telpām Partizānu 16, apvienojot Balvu 1. un 2. v-skolas. Sākumā divplūsmu skola. Direkt. Leonards Silovs (1965-77). 1977 atdalās latviešu plūsma, skolas nosauk. atkal ir B. 2. vidussk., bet pēc B. 1.vidussk. sākotnējā nos. – (B. pilsētas ģimnāzija) atgūšanas, skolai piešķirts patreiz. nosauk. Apmāc. valoda šobrīd – krievu. Direkt.: Jevgenija Gusakova (1977-83), Villi Birjukovs (1984-85), Ņina Semjonova (1986-99), Ņina Ļeļe (kopš 1999).
Balvu žīdu (ebreju) pamatskola dibināta 1921. Sākotnēji 4-klasīgā, bet kopš 1923./24.māc. g. 6-klasīgā pamatsk. Skolas pārziņi: Dora Drujans, Bašava Davidova, Jānis Ēvels (kopš 1930). Darbojās līdz 1944, kad vācieši, atkāpjoties, sk. ēku nodedzināja.
Baranovskis Staņislavs (1929.20.X.) – ērģelnieks. Dzim. Bērzpils (tagad Lazdukalna) pag. Pilsnieku ciemā. Dzīvo Gulbenē. Spēlējis Augustovas, Rugāju, Balvu bazn.(1053-59), Gulbenē (1959-64), Dvietē (1964-74) u.c. Viļakas katoļu bazn. spēlē kopš 1989. Komponē laicīgā un garīgā satura mūz.
Bārda Jānis (1957.21.V.) – tēlnieks. Dzim. Balvos Beidzis LMA (1990), diplomd. Eņģeļi (vad. A.Terpilovskis). Īpašu uzmanību velt. sakrālajai mākslai – krucifiksi dāvāti pāvestam Jānim Pāvilam II, Aglonas bazilikai un Saeimas namam. Izst. Barselonā (1992), Krakovā (1993), Maskavā (1999). Dzīvo Jūrmalā.
Barkovskis Jānis (1927.14.VII) – izlūks – sakarnieks. Darbojies Ziemeļlatgales nacion. partiz. grupā, kuru vadīja A.Roskošs (1944). 1945 kopā ar partiz. grupu pārcēlās uz Stompaku partiz. nometni pie komand. P.Supes, piedal. daudzās kaujās, arī uzbruk. Bērzpils un Tilžas izpildkom. Legalizējās 1949. 23.IX. Atmodas gados bija Madonas aizsargu organizāc. vadītājs. Grām. Zaļo cietokšņu varoņu piemiņai (2002) autors. Patreiz dzīvo Balvos. Apbalv. ar L-jas Aisargu krūšu noz. (1991.17.IV), Barikāžu dalībn. piem. noz. (1996.16.VIII).
Bēliņu ciema krucifikss atjaunots 1994. Briežuciema pag. Bēliņos senā kr. vietā pēc Apšenieku ģim. inic. Kr. ir senā kokgriez. Jēzus figūra, jumtiņš.
Beļausku ciema krucifikss atjaunots 1994 Bērzpils pag. Beļauskos senā kr. vietā. Saglab. senā māksliniec. nozīmīga Jēzus figūra (19.gs). 2000 pēc dabas postīj. atjaun. otrreiz, pārceļot tuvāk mājām.
Beļausku senkapi atrodas Bērzpils pag. pie bij. Beļausku fermas. Viet. noz. arheoloģ. piem.
Beņislavas etnogrāfiskais ansamblis (1987) – darbojas Lazdukalna pag. Vad. Regīna Čudarāne.
Beņislavas koris - viens no pirmajiem koriem Latg. Dib. 1875 Cimzes semin. beigušā skolot. Andreja Lesnieka vadībā. No 1884 kora vadību pārņem skolot. J.Kalniņš. Δ ar panāk. pārstāv Latg. II Vispār.Dziesmu svētkos. Ar pārtrauk. Δ darbojās līdz 20.gs. 80-jiem gadiem. Ilggad. diriģente bija skolot. Alīna Matīsa (no 1946). Pēdējā diriģente – Regīna Čudarāne. Uz kora bāzes veidojies Beņislavas etnogr. ans. (1987).
Berzīnes pilskalns (Starij Zamok) (10.-13.gs.) atrodas Bērzpils pag. Bērzpils kapsētā. Pazīst. jau 19.gs 2.pusē. Visā ierīkota kapsēta (1894), līdz ar to kultūras slānis stipri nopost. Rokot kapus, esot atrastas senlietas, atraktas mūra velves. Teikas vēsta, ka kalnā esot nogr. baznīca, cietoksnis, krustnešu pils un tml. Kalna augst. 15 m, plakums 75x25 m. Valsts noz. arheoloģ. piem.
Bērnu Draudzības Saite (1932-34) – skat. Draudzības Saite
Bērzkalnes pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 103 km2; 685 iedz. (2000). Adm. c. Bērzkalne; citas liel. apdz. v. Rubeņi. ZA un A ∆ robežojas ar Susāju, A ar Medņevas, DA ar Lazdulejas, D ar Vectilžas un Rugāju, R ar Balvu un Kubuļu, ZR ar Vīksnas pagastu.
Bērzpils (Domopoles) 2-gadīgā lauksaimniecības skola atradās bij. Domopoles muižas centrā. Dib. 1922 pēc lauks. b-bas Nākotne ierosmes. Pirmā pārzine Leontīne Grauduma. Pirmajā izlaidumā bija 6 absolventi (1924).1938 audzēkņu trūkuma dēļ pārcēla uz Rugājiem.
Bērzpils pagasta bibliotēka atrodas Bērzpils pag. Bērzpilī. Dib. 1946. Grām. fonds univers., apjoms – 9168 vien., lietot.sk. 276 (2000). Vadīt. Anna Griestiņa (kopš 1979).
Bērzpils pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā; pl. 128 km2; 1122 iedz. (2000). Adm. c. Bērzpils; citas liel. apdz. v. Beļauski, Domopole, Vecpils. Z ∆ robežojas ar Lazdukalna, ZA ar Tilžas, A un DA ar Krišjāņu, D ar Gaigalavas, R ar Ošupes un Indrānu pagastu.
Bērzpils purvs – dabas liegums. Bērzpils un Lazdukalna pag. Aizsardz. kopš 1999.15.VI. Lielākais purvs starp Aiviekstes pietekām Piestiņu un Iču. Centr. daļu aizņem augstais purvs, ko ietver pārejas un zemais purvs. Ligzdo kuitala, melnā puskuitala, lauka lija, lielā čakste u.c. retas putnu sugas. Ornitoloģ. noz. purvs, Lubānas purvu kompl. daļa. Nav pieļauj. nosus., kūdras ieg., apkārt. meža joslas izcirš. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas terit.
Bērzpils vidusskola atrodas Bērzpils pag. Dibināta 1948 uz Bērzpils 6-gad. pamatsk. bāzes, kura dib. 1938. Direkt. Iveta Tiltiņa (kopš 1998). Skolas ēka – viet. noz. arhitekt. piem.
Bēržu kapu kapliča celta 1791 kā Zosuļu muižas bazn., cēlis Teofils Beņislavskis. Pārvesta uz Bēržu dr. kapsētu 19.gs.b.-20.gs.s. ir koka guļbūves celtne (10 x 6 x 2,5 m). Saglab. senais altāris ar Sv. Staņislava gleznu, biktssols. pārstāvēja Balvu raj. Eiropas kult. mantojuma dienās Koka mantojums Latvijā (1995). Valsts noz. arhitekt. piem.
Bēržu (Bērzpils) katoļu baznīca atrodas Bērzpils pag. Bēržos. Celta 1851-1852. Trīs altāri, ērģeles, pie bazn. prāv. apbedīj. Patstāvīga draudze no 1788. Valsts noz. arhitekt. piem.
Blūmītis Osvalds (1903.25.XII.-1971.23.V.) – baptistu dr. māc. Dzim. Rugāju pag. Ziemeļlatg. dib. un vad. bāreņu patversmi un pamatsk. Tilžā. Tilžas baptistu dr. un dievnama celtn. org (20.gs.s.). Izdevis žurn. Latvijas Jaunatnes Draugs, Draudzības Saites, Pasta Vēstnesis. Miris ASV.
Boldāns Antons (1930.20.IX.) – garīdznieks. Dzim. Briežuciema pag. Prāvests Balvu raj. Bēržu dr-dzē (1954-56), Varakļānu dr-dzes prāv. un dekanāta dekāns (1956-57), Kupravas un Liepnas dr-dzēs (1957-59), Ruskulovas (1959-61), Kārsavas (1961-74), Ludzas (1974-80), Varakļānu dr-dzē (kopš 1980).
Boldāns Jāzeps (1921.30.V.-2000.26.VI.) – tautas muzikants, mūzikas instrumentu meistars. Dzim. Baltinavas pag. Briežusalā. Dzīvojis Balvu raj. Briežuciema pag. Viņa mūz. instrum. pūrs - dūru cītars, lielā un mazā kokle, akordeons, fleksatons, klabatas, saksofons, bungas un šķīvji. Apbed. Baltinavas pag. Plešovas kapsētā.
Bolid – uzņēmums, SIA, dibināts 1995. Veic automaš. tehn. apkopi, pārvadā kravas pa Lju, arī uz Maskavu, Sanktpēterb. Darbojas kā apsardzes firma Rēzeknē. Balvos darbība izvērsta mazāk – vajadz. gadīj. apsargā atsev. fiz. pers. Strādājošo sk. ~ 20. Direkt. Juris Boldāns, tehn. direkt. Džeralds Šaicāns.
Bolvu Balss – ilustr. mēn. laikr. (žurn.). izd. Balvos 1924-25. Balvu evanģ. lut. draudžu izd.
Bonifacovas muiža (19.gs. vidus) atrodas Bērzpils pag. Saglab. muižas kungu māja, kurā dzīvojis pirmais latg. kalend. izd. Gustavs Manteifels (1832-1916). Viet. noz. arhitekt. piem.
Bonifacovas senkapi (Priežu saliņa) atrodas Bērzpils pag. Salā. 8.-14.gs. latgaļu līdzenais skeletu kapulauks. Vairākk. lielā skaitā atrakti senkapi un senlietas (1897, 1916, 1924). Valsts noz. arheoloģ. piem.
Borisovas pusmuiža (foļvarka) – Marienhauzenas muižas filiāle Kiras upes kr., tagad Vecumu pag. centrs. Saglab. pārvaldnieka māja, celta ~ 1730, daļēji pārbūv., klēts, siernīca (tag. dzīvoj. māja), kūts kompl. mūri. Daļēji arī parks, kurā atrodas brīvdabas estrāde. Minētās ēkas tagad ir privātīpš.
Brasla Antoņina (1928) – nacion. partizānu sakarniece. Dzim. Krišjāņu pag. Darbojās Tilžas-Nautrēnu grupā, kuru vadīja Augusts Kudrenickis (1944). Segvārds Ausma Lazdiņa. Arestēta 1949.
Breikšs Nikolajs (1911.10.I.-72.1.VIII.) – gleznotājs. Dzim. Mogiļovā. LPSR T. māksl. (1971). LVMA pedag. (1945), docents (1952), prof. (1971). Pied. izst. no 1935. Izcili panāk. klusās dabas žanrā. Gleznojis arī tehn. kompozīc., akvareļus, ilustr. grām. Ar ģimeni dzīvoja Viļakā, Liepnas ielā 8 (1921-42). Miris Rīgā.
Brente Hugo (1897-1949) – kareivis. Dzim. Balvos. Dien. D-pils kara apgab. štābā. Ljas arm. iest. 1919.23.V. 1920.22.V. ar dažiem kareivjiem iegājis ienaidn. aizmug. pie Baraskovas sādžas, saņemot gūstekņus un iegūstot ložmet., ko tūlīt izmant. kaujā. Pēc atvaļināš. bijis jaunsaimn. Balvu pag. Esmeraldovā. Pēc Otrā pas. kara apciet. Ljā atgriezies 1948, dzīvojis Dalbē. Apbedīts Dalbes kapsētā. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.
Briedītis Imants (1932) – cirka mākslin., iluzionists. A.Sokola vadītās ilūz. atrakc. Brīnumi bez brīnumiem dalībn.(1953). Strād. Rjazaņas filharm. Uzstājies Āfrikā, Jemenā, Somijā. Starptaut. festiv. laureāts par progr. Miera kosmoss (1986, Čehosl.).
Briedītis Leo – Jānis (1922.14.X.) – mākslinieks, tēlnieks. Dzim. Rugāju pag. Stud. LMA (1941-44). Izbr. uz Zviedriju (1945), dzīv. Stokholmā, vēlāk Upsalā. Darbi monumentālajā tēlniec. Izst. Igauņu un latviešu māksla Stokholmā (1946). Personālizst. Zviedrijā, Vācijā, Spānijā, Norvēģijā, Somijā, ASV (kopš 1947), Valsts Mākslas muzejā Rīgā (1997).
Brieksīnes kalns – paugurs (128 m vjl) Baltinavas pag., 5,5 km no Baltinavas. Atrodas Brieksīnes kapi ar kapliču. ZR atrodas senkapi. Nostāsti vēsta par nogrimušu baznīcu kalna ieplakā DR daļā.
Brieksīnes kapu kapliča atrodas Baltinavas pag. Brieksīnē. Celta 1929, plēstu akmeņu mūra celtne ar nelielu tornīti, ir altāris. 1999 veikti atjaunoš. remontdarbi. Viet. noz. arhitekt. piem.
Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1978 Briežuciema pag. Dib. Benedikta Mežale, ilggad. vad. Valentīna Ozoliņa (1978-92). Vad. Anita Pakalnīte (kopš 1992).
Briežuciema pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 84 km2; 760 iedz. (2000). Adm. c. Briežuciems. Z ∆ robežojas ar Šķilbēnu, A un DA ar Baltinavas, DR ar Tilžas, R ar Lazdulejas pagastu.
Briežuciema pamatskola atvērta 1910 Baltinavas pag. Briežusalā, kur atradās līdz 1924. Vairākkārt pārcelta, bet no 1947-97 atradās. Briežuciema pag. Pūšļevā. 1997 bij. p/s Briežuciems kantoris pielāgots skolas vajadz., uzcelta piebūve un skola pārcelta uz pagasta centru. Direkt. Valentīna Ločmele (kopš 1997).
Broka (dzim. Jurjāne) Valija (1939) – filoloģe. Dzim. Vecumu pag. Vecumu c. Filoloģ. zin. kand.(1969), docente (1976). Strādājusi D-pils PI, kopš 1964 LU Svešval. fak. Angļu filoloģ. katedrā. Izstrād. māc. līdz. studentiem vispār. valodniec.
Brokāne (dzim. Locāne) Regīna (1950) – agronome. Dzim. Medņevas ciemā. P/s Medņeva agronome (1977), direktore (1978), vadīja līdz sovhozu likvidāc. Nodib. savu zemn. saimn. Robežnieki. Ievēlēta par Viļakas pils. Domes priekšsēdētāju (kopš 2001).
Brokāne (dzim. Orlovska) Stefānija (1923) – tautasdz. teicēja no Susāju pag. Ilziņiem.
Broks Staņislavs (1926-77) – pedagogs, diriģents. LPSR N.b.m.d. (1958). Balvu raj. dziesmu sv. virsdiriģ. (1960-77). Daugavpils mūz. v-sk. direktors (1958-77). Kora Daugava dibin. un diriģents
Brontu viduslaiku kapsēta atrodas Medņevas pag. Brontos. Viet. noz. arheoloģ. piem.
Brunov-Brants Alfrēds (?-?) – skolot. Viļakas pag. 6-klasīgas p-skolas pārz. (1920-44). Bija plaši pazīst. sabiedr. darb. 1944 vas. kopā ar ģim. evakuējies uz Vāciju. Turpmāku ziņu nav.
Budže Alberts (1930.26.I.) – garīdznieks, publicists. Dzim. Rīgā. Prāvests Tilžas, Rugāju, Baltinavas, Šķilbēnu dr-dzēs (kopš 1991). Ljas katoļu baznīcu vēstures pētnieks. Latg. PI Reliģ. sekc. vadīt. Grām. Latvijas Romas katoļu baznīcas (1995) līdzautors.
Bukāts Jānis (1893-1931) – kaprālis. Dzim. Balvu pag. Dien. 2. Rīgas latv. strēln. batalj. Ljas arm. brīvprātīgi iest. 1919.17.V. pats noorg. partizānu rotu, tajā pild. virsnieka pienāk. Paaugt. seržanta pakāpē. 1920.11.I. ar savu vadu iegāja ienaidn. aizmug. un ieņēma Stulpiņu sādžu, sagūst. vairākus sarkanarm. Pēc kara dzīvoja Balvu raj. Apbedīts Bērzkalnes pag. Lemešavas (Priedaines) kapsētā. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.
Bukša (dzim. Skangele) Janina (1913.24.XI.-97.22.VI.) – bibliotekāre, sab. darbin. Dzim. Rēzeknes raj. Bērzgales pag. Pūrmalēs. Dzīv. Zviedrijā (kopš 1944). M.Bukša atstātā lit. mantoj. popularizēt. Latvijā. Organizēja Zviedrijā humāno palīdz. Latg. daudzbērnu ģimenēm. Mirusi Rīgā Ljas apmekl. laikā, apbed. Stokholmā.
Bukšs Aloizs (1931.2.II.) – tautasdz. teicējs Šķilbēnu pag. Dziesmas mantojis no mātes. Kopā ar māsu Annu Ščemeļinsku dziedājis M.Boiko senos balsus (1989).
Bukšs Miķelis (1912.1.VI.-77.8.VI.) – Latgales zinātn. un kultūrvēst. pētn. Rēzeknes valsts ģimnāz. vadīt. (1942). Dzīv. Zviedrijā (kopš 1944). Uzrakst. 17 zinātn. grām.: Latgaļu literatūras vēsture (1957), Latgaļu gramatika (1973), Latgaļu atmūda (1976) u.c. Uzstād. piemiņas plāksne Šķilbēnu pag. Plešovā (1992), veid. māksl. J.Čiževskis pēc P.Gleizdāna meta un piemiņas akmens – skulptūra Klusā koklētāja Rēzeknē (1990), tēln. B.Buls. Apbed. Stokholmā.
Buliņš Staņislavs (1898-1945) – kareivis. Dzim. Balvu pag. Dien. 2. Rīgas latv. strēln. pulkā. Ljas arm. brīvprāt. iest. 1919.V. 1920.12.III. ar 6 kareivjiem iegājis ienaidn. aizmug. un sekmējis Batalovas sādžas ieņemš. Pēc atvaļināš. strād. Gulbenē dzelzc. dienestā, vēlāk dzīvoja Rīgā. 1944. rud. apcietināts, 1945. III. notiesāts uz 10 gadiem. Miris Ustvjatlagā 1945.07.X. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.
Buliņš Zigfrīds (1927.28.I.-2000.26.X.) – māklinieks – noformētājs, dekorators. Dzim. Balvu pag. Centramuižā. Izsūtīts uz Sibīriju (1945-56). Māksl. – noformēt. Balvu kult. namā (1957-79) un rajona centrālajā b-kā (1979-93). Saimn. pārzinis b-kā (1993-96). Saimn. daļas vad. Balvu bērnu mūzikas skolā (1996-99). Paral. dekorators Balvu teātrī (1957-99). Izgatavotas dekorāc. ~ 70 izrādēm. Aktīvs pašdarbn. – spēlēja lauku kapellā un pūtēju orķestrī. Apbed. Salmaņu kaps.
Burmeistars Jānis (1885.5.IV.-1942.13.V.) –leitnants. Dzim. Baltinavas pag. Dien. 22. atsev. smagās artilēr. divizionā. Ljas armijā brīvprāt. iest. 1919.10.VI., bijis rotas komand. Latgales partiz. pulkā. Vēlāk dien. robežsardzē, uzraugs D-pils prefekt. Arestēts 1941., miris Jeņisejas cietumā. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.
Bušs Henriks (1918.7.XII.-1992.31.I.) – Dr. filozof. zin. Dzim. Balvu pag. Māc. Balvu pamatsk., Balvu valsts ģimnāz. Dien. vācu arm. 672. inžnierceltniec. bat. Pēc kara atr.filtrāc.nom., notieāts uz 10 gadiem. Atr.izsūtīj. Karagandā, Noriļskā, Magadanā. Atbrīv. 1955. Stud. Kijevas univers. Filozofiju. Strād. par zin. līdzstrādn. Juškarolas inst. Filozof. zin. kand. grāds Kijevā 1980, vēlāk zin.dokt. grāds. 1983 pārcēlies dzīvot uz Rīgu. Izdota grām. krievu val. Dialogika i tvorčestvo (1985). Apbed. Rīgā Meža kapos.
Bušs Valdis (1924.25.VII.) – gleznotājs - ainavists. Dzim. Susāju pag. Pokševas ciemā. Ljas Māksl. sav. b. (1973). Māc. LMA pie prof. L.Svempa (1945-50). Aktīvi pied. izst. no 1970. Dzīvo Jūrmalā.
Buža Agnese (1932) – žurnāliste. Laikraksta Vaduguns redaktore (1984-91). Šajos gados laikr. sasniedzis rekordtirāžu – 12 667 eks. un kļuvis par rajona laikrakstu. atbalstīja Atmodas laika idejas un ļāva četriem žurnālistiem paralēli veidot LTF izdev. Balvu Atmoda.
Bžezinska Amālija (1880-1919) – sabiedr. darbiniece. Poļu virsnieka Bžezinska meita, dzim.Viļakā. Mācoties Pēterburgā, cieši saist. ar latgaļu stud. un inteliģ., aktīvi pied. sab. darbā: teātra izr. rīkoš., loteriju org., skolu jaun. pulcināš., koru org., teātra ans. izbrauk. uz dzimto Latgali, t.sk. Viļaku. Pati laba skat. mākslin. Darbojās laikr. Dryva aprindās. Mirusi D-pilī 39 g. vecumā.
Badnovas purvs - dabas liegums Vecumu pag. Aizsardz. kopš 1999.15.VI. Plat. 98 ha. Pārejas tipa purvs, labi dzērveņu augš. apst. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas terit.
Balkanu kalni – dabas parks Šķilbēnu pag ~ 3-3,5 km no Rekavas un Šķilbēniem. Izveid. 1996, plat. ~ 32 ha Terit. izceļas ar savu pauguraino reljefu, kas nav raksturīgs raj. kopumā, piemērota atpūtai. Pauguri apaug. ar skuju koku mežu, daudz simtgadīgu egļu. augstākā virsotne 142 m v.j.l. Viet. Noz. īpaši aizsarg. dabas terit.
Balodis Augusts (1884-1954.10.III.) – skolotājs. Dzim. Patkules Zemniekos. Beidz. Tērbatas univers. Fiz. mat. fak. dabaszin. nod. un pedagoģ. kursus ģimnāz. skolot. sagatavošanā. Direkt. Balvu ģimnāz. (1936-40). Pirms tam strād. Jelgavā, Cēsīs, Varakļanos. Sarakst. grām.: Āreiropas un Eiropas ģeogrāfijas kurss, Neorganiskā un organiskā ķīmija, Tehnoloģija, Cilvēka anatomija un fizioloģija pamatskolām, Materiāli Latvijas ziedu kalendāram uc. Apbalv. ar Triju Zvaigžņu ord. 4.pakāpi. Pad. varai nodibinoties, no direktora amata atbrīvots (1940.15.IX.). Apbed. Balvu luter. kapsētā.
Balodis Vilis (1899 – 1955.3.IX.) – Latg. partiz. pulka kareivis. Dzim. Tilžas pag. Apbalv. Ar III šķ. Lāčplēša ord. Brīvprāt. iest. Latgales partizānu pulkā (1919. 10. VI), paaugst. par dižkareivi. 1919.22.X. pie Kokorevas (Tilžas) ar dažiem kareivjiem ienaidn. aizmug. aizsprost. atkāpš. ceļu, sekmēja Tilžas atbrīv. Atvaļin. no arm. 1921. 30. XI. Zemkopis Balvu raj. Tilžas pag. Emigrējis. Miris ASV.
Baltais krusts – piemiņas vieta Balvos, pilsētas parkā. Atkl. 1990 kara hospit. mirušo vācu karav. apbedīj. vietā.
Baltinava (Baļtinova) – apdz. vieta Baltinavas pag. Supenkas upes krastos. 36 km no Balviem, 22 km no Kārsavas. Pagasta centrs, 768 iedz.(2000). Vidussk., kristīgā spec. sk., mūz. sk., bibliot., kult. nams, pirmsskolas izglīt. iest. muzejs, pagasttiesa, VND Balvu centra sektors, pasta nod., mežniec., Romas katoļu un pareiztic.baznīcas, 7 veikali, 2 aptiekas, doktorāts. Otrā pas. kara padomju brāļu kapi. Tradic. gadatirgi – 15.apr., 15.okt.
Baltinava – padomju saimn., vēlāk paraugsaimn. Balvu raj., dibināta 1960 uz k-zu Uzvara, Dzintars, Oktobra 31.gadadiena un Kaļiņina v. n. k-za bāzes. 1977 pievienots k-zs Novij Putj. Specializācija piena un gaļas ražoš. Direktors J.Zelčs (1960-81), Dz.Meščanovs (1981-93). 1991 pārveid. par SIA Baltinava, pastāvēja līdz 1993.
Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1978 Baltinavas pag. Vad. Antoņina Logina.
Baltinavas Kristīgā speciālā internātskola (kopš 1997.07.IV) atrodas. Baltinavā, Kārsavas ielā 24. Pirms tam – internātpalīgskola (1969). Direktors Henrihs Logins-Slišāns(kopš 1997).
Baltinavas mežniecība. (Balvu virsmežniec. Baltinavas mežniecība) dibināta 1992. Plat. 15 833,5 ha Baltinavas, Briežuciema, Lazdulejas pag. ~ 600 meža īpašn. (2001). 4 apgaitas.- Briežuciema, Grīvu, Pazlaugas, Lazdulejas. Mežzinis K.Boldāns (kopš 2000).
Baltinavas muižas parks (19.gs. 2.pusē) – vietējās noz. arhitekt. piem. un īpaši aizsarg. dabas terit. (kopš 1968.08.II). Brīvdabas estrāde (1990), uz kuras notikuši rajona un pagasta Dziesmu un deju sv., folkl. festivāla Baltica koncerti, notiek ikgadējais mūziķu saiets Osvalds (kopš 1996).
Baltinavas mūzikas skola atrodas Baltinavā, Kārsavas ielā 16. Balvu mūz. sk. filiāle (1994). Patstāvīga (kopš 1997). Direkt. Marija Bukša (kopš 1997).
Baltinavas pagasta kultūras nams atrodas Baltinavā, Kārsavas ielā 16. Izveid. 1992 uz Baltinavas kultūras nama bāzes (dib. 1971). Vadīt. Ilga Ločmele (kopš 1995).
Baltinavas pagasta muzejs. atrodas Baltinavā. Dib. 1997. Vadītāja Antra Keiša (kopš 1997).
Baltinavas pagasta tiesas nams atrodas Baltinavā, Tilžas ielā 5. Dib. 1934. Patreiz ēku izm. Baltinavas vidussk. Viet. noz. arhitekt. piem.
Baltinavas (Baļtinovas) pagasts – atrodas Balvu raj. DA daļā. Robež. ar Briežuciema, Šķilbēnu, Tilžas, Salnavas pag. un KF. Plat. 185 km2 . Iedzīvot. sk. 1781 (2000). Lielākās apdz. v.- Baltinava (Baļtinova) – pag. centrs, Sloboda, Čudarīne, Obeļova, Demerova, Danski, Žeikari, Pliešova, Dziervīne, Kaši. atrodas vidussk., Kristīgā spec. internātsk., pirmsk. izglīt. iest., bibliot., tautas nams, doktorāts, 2 feldšeru-vecmāšu p., 3 pasta nod., 9 veikali, 2 aptiekas, muzejs. 8 katoļu kapsētas (Merkuzīnes, Brieksīnes, Dansku, Dziervīnes, Pliešovas, Slobodas, Svātūnes, Zubku), 1 pareiztic. (Gubas), 1 luterāņu (Čudarīnes), II pas. kara pad. karavīru brāļu kapi. Valsts un viet. noz. dabas aizardz. objekti 3, arheoloģ.piem. 5, arhitekt. piem. 6.
Baltinavas pareizticīgo baznīca atrodas Baltinavā, Tirgus ielā 11. Celta 1901. Valsts noz. arhitekt. piem.
Baltinavas (Baļtinovas) Romas katoļu baznīca atrodas Baltinavā. Pirmā koka bazn. celta 1769, pārveidota 1888-93. Patreiz. celta 1909-1920, iesvētīta 1931, proj. aut. F.Lemans. Trīs altāri, ērģeles, sv. apustuļu kokā griezti tēli. Valsts noz. arhitekt. piem. Uzstād. piemiņas plāksne P.Apšinīkam (1995).
Baltinavas Vēstis – Baltinavas pag. pašvald. inform. izdev. Iznāk reizi mēnesī (kopš 1996).
Baltinavas vidusskola atrodas Baltinavā, Kārsavas ielā 22 (kopš 1959). Dib. 1951/52.māc.g. uz Baltinavas 7-gad. sk. bāzes. Direkt. Imants Slišāns (kopš 2002).
Balupe (Bolupe, Balvupe), lejtecē no Vārnienes ietekas – Pērdeja (Pērde, Perdeja). Gar. 82 km. Tek caur Pokuļevas, Pērkonu un Balvu ez. Pietekas: Šļapikova, Ašasila, Makšinova, Aknupe, Čāgupe, Pelnupe, Kurna, Raganiņa, Kalnīte, Ladzīte, Melnaisrūcis, Žaugupe, Dūrupe, Teterupe, Vārniene. Pie ietekas Pērdeja sazarojas 2 zaros: labais – Sūriņš, jeb Sūre ietek Vecpededzē, kreisais – Posms ietek Aiviekstē.
BALVA - LNJS Balvu nod. 4-gades pastāvēš. svētku piemiņas žurnāls, dib. 1925. Izd. Balvos. Izd. red. kolēģijas loc. H.Polfanders, O.Matīss, E.Ozola.
Balvi – pilsēta, Balvu raj. centrs atrodas Ljas ZA daļā, Pērkonu un Balvu ez. kr., 220 km no Rīgas. Koordin. – 57,35 Z pl. un 27,16 A gar. grādos. ∆ augst. vieta – 122,9 m vjl. Pirms krustnešu iebr. ∆ bija Adzeles nov. Purnovas zemē. Rakst. avotos ∆ vārds minēts 1224. 16.gs. ∆ minēti kā viens no Viļakas stārastijas centriem. 18. gs. b. pie Balvu ez izveid. muiža, tika uzcelta muižas pils (tag. sākumskola). Ciema tiesības piešķ. 1865. Ljas Brīvības cīņu laikā (1919-20) ∆ nodib. Ljas partiz. pulks. Miesta tiesības iegūst 1926, bet pilsētas tiesības 1928. 20.gs.30.g. ∆ bija saimniec. un kultūras dzīves centrs ar tipisku Latgales mazpilsētas koka apbūvi. Otrā pas. kara laikā, vācu karasp. atkāpjoties ∆ gandrīz pilnībā nodedzināja.1949.31.XII. pils. kļuva par rajona centru. 60.-70.g. pilsētai raksturīga paātrināta attīstība, dzīvoj. un sabiedr. ēku, ražoš. uzņēm. celtniec.
Pilsētas plat. 508,7 ha, ielu kopgar. 30,6 km, iedzīvot. sk. 8428 (2000). Darb. 7 izglīt. iest. – ģimnāz., vidussk., amatniec. vidussk., sākumsk., mākslas, mūzikas, sporta skolas, DPU fil., 2 pirmsskolas iest. Atrodas Kult. un stpūtas centrs, bērnu un jauniešu centrs, pils. bērnu bibliot., raj. centrālā bibliot., novada muzejs. Lielākie ražotājuzņēm. – kokapstr. uzņ. Balvi - Holm un Balvu maiznieks. Ir slimnīca, poliklīn., vair. aptiekas, viesnīca, pasts, dažādi veikali, tirgus. ∆ ir vairākas vēst. piem. vietas un pieminekļi, 4 kapsētas (katoļu dr., luterāņu dr., pareiztic. dr., Začu), 2 valsts noz. arhitekt. piem. - katoļu bazn. un luterāņu bazn., 3 viet. noz. arhitekt. piem. – sabiedr. ēka Teātra 2, Balvu muižas apbūve un klēts Balvu muižā. Atpūtas vietas – pils. parks ar estrādi, Lāča dārzs, centrālais skvērs.
BALVI – pūtēju orķestris, uzsācis darbu 1956 Balvu rajona kultūras namā. Pirmais vadīt. – profesionāls trompetists Staņislavs Kravalis. Īslaicīgi vadīja Jānis Vītols, Jāzeps Kozurs, Viktors Strapcāns (1965-67). Kolektīvs panākumus gūst, kad vadību uzņemas LPSR N. b. kult. darb., diriģents Vitolds Dreimanis (1969-83). 1977 orķestrim piešķirts Tautas kolektīva nosauk. 1983. diriģenta pienāk. uzņemas Samuils Šors, pēc tam Benedikts Paršovs (1985-87). Patreiz vada diriģents Egons Salmanis (kopš 1987), kolektīvs piedalās visos orķestru salidojumos, regulāri gūst godalgotas vietas.
Balvi – Holm. SIA. Ljas – Zviedrijas kopuzņ. dibināts 1992. Nodarbojas ar mežistrādes darbiem (kopš 1993), zāģmat. ražoš. (kopš 1994). Uzceltas kaltes zāģmat. žāvēš. (1996 un 98), uzstād. Šķeldas šķirotājs (1997), šķūnis žāvētā mat. uzglab. (1998). ∆ ražo skujkoku, lapu koku zāģmat., apgādā ar kurināmo Steķentavas, centra katlu mājas, pārdod malku un atgriez. Strādā ~ 100 darbin. Zāģmat. eksportē uz Zviedriju, Lietuvu, Beļģiju, Poliju, Igauniju, Holandi, Dāniju, Angliju, Ēģipti. Ģenerāldirektors Johansson Bernt (kopš 2001).
Balvu amatniecības vidusskola atrodas Vidzemes ielā 26. Atklāta 1991 kā 9-gadīgā skola, bet no 1992 kā , Skolēni apgūst drēbnieka amatu (modelēt., piegriez., šuvējas), galdniecību un dekorat. kokapstrādi. Pēc diplomdarba aizstāvēš. saņem Ljas amatniec. kameras Zeļļa diplomu. Direkt.: Ināra Ņikuļina (1991-2001), Sarmīte Cunska (kopš 2001).
Balvu aptieka skat. Vecā Balvu aptieka
BALVU ATMODA – laikraksts dibināts 1989. VIII. LTF Balvu raj. nod. un LLS raj. b-bas inform. biļetens. No 1991 LTF Balvu raj. laikr. Redakt. V.Šļakota, K.Šļakota, J.Annuškāns. No 1992 iznāk neregulāri, atbild. par izd. L.Vizulis. Pēd. 100. num. izdots 1996.
Balvu Brāļu kapu memoriālais ansamblis atrodas Balvos uz Bērzpils ielas pie luterāņu kapsētas. Atklāts 1979.28.VII. Arhit. Karina Davjate, tēln. Inese Krūmiņa un Arta Dumpe. apglabāti 1318 sarkanarm. karavīri, pārapbedīti no dažādām Balvu raj. vietām.
Balvu ezers atrodas Balvu pilsētas un Kubulu pagasta terit. Plat.167,9 ha. Cauri tek Balupe.
Balvu gaļas kombināts dibināts 1961. Ražoja gaļas un desu izstrād., pusfabrikātus, pelmeņus Produkc. realiz. Ljā un eksportēja uz ārzemēm. Darbojās putnu, desu un gaļas pārstrādes cehi, tehnisko fabrikātu cehs, kautuve. Darbin. sk 566. Ilggad. direkt. Oļģerts Broks (1961-80). Vēlākie direkt. Genādijs Matvejevs, Anatolijs Aņisimovs. ∆ likvidēts 1997.
Balvu ģimnāzija atradās bij. muižas ēkā Parka ielā 2. Darbojās 1930-44, sākumā pilsētas ģimn., no 1932 – valsts ģimn. Celta uz bij. Balvu muižas kņazienes Annas Ščerbatovas pils drupām. Mācības par maksu – iestāš. maksa 4 Ls , māc. maksa pirmajā gadā pils. iedz. 60 Ls, pārējiem 80 Ls gadā, vēlāk – 100 Ls gadā. Māc. ilgums 4 gadi, pēc 1934 – 5 gadi. Pirmais izlaid. 1933, pavisam 11 izlaid., ∆ beidza 236 audz. Pirmais direkt. Aleksandrs Vīksne (1930-32), vēlāk Gustavs Rāmnieks (1933-35), Fridrihs Obšteins (1935), Augusts Balodis (1936-40). 1940 līdz ar pad. varas nodib. tika pārdēvēta par B. vidusskolu, bet par direkt. iecelts Ciprijans Apšenieks, bet vācu okupāc. gados (1941-44) Vilhelms Šmits. 1944 vācieši, atkāpjoties, ēku nodedz. Pēc pad. varas atjaunoš. skolas ēkā turpin. darb. B. vidussk., bet no 1965 B. pilsētas sākumskola, tagad pamatskola (no 2001.g.)
Balvu katoļu baznīca atrodas Balvos, Baznīcas ielā 3.Celta 1797-1804. Trīs kokgriez. altāri, ērģeles, Antona Rimoviča (1855-1914) kokgriez. darbi. Valsts noz. arhitekt. piem.
Balvu kinodirekcija nodota ekspluatācijā 1954. ∆ atradās raj. kult. nod. pārziņā. Kopš 1963 darboj. kā patstāv. iest. ∆ pakļautībā bija vair. kinoteātri – Aurora Balvos, 17.Jūnijs Viļakā, arī Kupravā, Žīguros, 24 stac. iekārtas un 3 pārviet. iekārtas. K-t. Aurora filmas demonstrēja katru dienu, skatīt. vietu sk. 205. Direktori: Jānis Stira (1963-67), Aloizs Logins (1967-91). ∆ likvidēta deviņdesmito gadu sāk.
Balvu komercskola darbojās 1921-27. Izveid. uz B. tirdzniecības skolas bāzes (dib.1917). atradās Steķentavas pusmuižā (Ludzas apr. Balvu pag. Balvos). Direkt. Aleksandrs Silovs. Māc. latv. val., māc. ilgums – 4 gadi. - pirmā vid. māc. iest. Ludzas (kopš 1925 Jaunlatgales) apriņķī., kurā 4 izlaidumos vid. izglīt. ieguva 51 audzēknis. 1927 skolu aprūpē pārņēma valsts, tā tika pārcelta uz Rēzekni un pārdēv. par Rēzeknes valsts komercskolu.
Balvu komunālo uzņēmumu kombināts (KUK) dibināts 1964. Darbojās nozares: sanit. attīrīš., ūdensvada saimniec., apzalumoš. saimniec., akmeņkaļu darbn., celtniec., siltumnīcas, ielu sanit. uzkopš., apbedīš. birojs. Ilggad. direkt. Aloizs Pundurs (194-89). Ar 1994 ∆ pievienoja SIA SAN-TEX.
Balvu luterāņu baznīca atrodas Balvos, Bērzpils ielā 17. Celta 1914-1915. Celtniec. darbus org. prāv. Kārlis Irbe (1855-1966), ir uzst. piemiņas plāksne. Ērģeles, altāris ar J.Strazdiņa gleznu Kristus svētī ļaudis. Valsts noz. arhitekt. piem.
Balvu maiznieks. A/S. Pirmā ceptuve iekārt. 1952, darbin. sk. 12-15. 1963 uzcēla jaunu ceptuvi Ezera ielā, strādāja 45-50 darbin. Pirmā vadīt. J.Sokolova, no 1967 N.Volkovs. 70-os gados ar maizi sāka apgādāt visu rajonu, darbin. sk. 90. 1983 ekspluatāc.nodeva jauno maizes kombinātu Liepu 15. Ilggad. kombināta vadīt. Aija Feodorova (1983-98). 1999 izveid. A/S ∆. Gada laikā cep ~ 20-24 nosauk. maizes izstrād., 45-50 veidu kondit. izstrād., salmiņus. Produkc. realizē Balvu raj., kā arī Rīgā, Ādažos, Cēsīs uc. Direkt.: A.Dokāne (1999-2001), A.Brizgo (kopš 2002).
Balvu mākslas skola atrodas Brīvības 48 (līdz 1996.1.IX. atradās Bērzpils 2a). Dibināta 1994.1.IX. dibināt. un direkt. Elita Teilāne (kopš 1994). īsteno profes. ievirzes izglīt. Darbojas 1.-4.kl., 2 pašapmaksas. kl. un studija Zivs. 2001./02. māc.g. strādā 5 pedag., mācās 144 audz.
Balvu muiža atrodas Balvu pils. tagadēj. Brīvības ielā 43, 45, 46, 47, Raiņa ielā 28. 19.gs.1.puse. Saglab. parks, bij. augļu dārzs (tagad Lāča dārzs), bij. muižas kalpotāju dzīvoj. ēka, bij. muižas stallis ar uzbrauktuvi. Pils 1920 nodegusi. Atjaunojot, pārbūvēta, piemēroj. skolas vajadz. (tagad Balvu sākumskola). Pārbūv. arī muižas laikos celtā pienotavas ēka. Muižas klētij (Brīvības 46) uzsākti atjaunoš. darbi. Viet. noz. arhitekt. piem.
Balvu muižas parks izveid.19.gs.1.pusē. Sākotnēji parka ainavā iekļauti vairāki dīķīši, tagad izzuduši. Patreiz - Balvu pilsētas parks.Valdošās koku sugas – liepas, kļavas, ozoli. Atrodas starp B. ezeru un Brīvības ielu, pie bij. muižas (tagad sākumskolas) ēkas. Plat. 5,5 ha. Parkā uzcelta estrāde un tas kļuvis par iecien. atpūtas vietu. Kopš 1968.08.II. viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.
Balvu mūzikas skola atrodas Partizānu ielā 18 (kopš 1992). Dibināta 1959, skolas dibināt. un ilggad. direkt. Ilmārs Sležis(1959-97). Pirmajā māc. g. tikai 2 skolot.: pianiste Ērika Barkāne un trompetists Staņislavs Kravalis. Pirmais izlaid. akordeona kl. 1964. 2001./02.māc. g. darbojas klavieru, vijoles, pūšamo un tautas instr. klases. Strādā 23 pedagogi, mācās 237 audzēkņi. Direkt. Egons Salmanis (kopš 1997).
Balvu novada muzejs atrodas Brīvības ielā 48 (kopš 1997). Dibināts 1989. Lielākās ir numism., mākslas un etnogr. priekšm., fotogr., dokum. un rakst. mat. kolekcijas. Past. ekspozīc. Balvu novada vēstures lappuses. Direkt.: Imants Zeltiņš (1989), Maruta Paidere (1989-2000), Iveta Supe (kopš 2000).
Balvu pagasta pamatskola izveidota kā Balvu 1. latv. 6-klasīgā pamatsk. (1920), apvienojot B. tautskolu (Narodnoje učiļišče) (dib.1872) un privāto bēgļu sk. (dib.1916), kuru vadīja baznīck. Benedikts Skrinda. Pirmā skolas pārz. Olga Skrinda, tad Anna Dirvans. Kopš 1929 – Balvu pagasta 6-klas. pamatsk. Skolas pārzinis Antons Salenieks (30-tajos g.). Darbojās līdz 1944, kad vācieši, atkāpjoties no Balviem, skolas ēku nodedz.
Balvu pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 83 km2; 828 iedz. (2000). Adm. c. Naudaskalns. Z ∆ robežojas ar Balvu pilsētu, ZA un A ar Bērzkalnes, D un DR ar Rugāju, R un ZR ar Kubulu pagastu.
Balvu parastais ozols – dabas obj. Balvu pils. pie Lāča dārza. Aizasrdz. kopš 1992. 15. XII. Apkārtm. 4,3 m, augst. 24 m. Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.
Balvu pareizticīgo draudzes lūgšanu nams atrodas Brīvības ielā 49. Iekārt. 20.gs. 90.g. otrā pusē pēc draudzes īpaš. atgūš.
Balvu pilsētas bērnu bibliotēka atrodas Brīvības ielā 50. Izveid. 1999 uz Balvu rajona bērnu bibliot. bāzes (dib.1952). Pirmā organizēt. un vadīt. Jeļena Filatova. Ilggad. vadītājas Inta Uskāne (1958-68), Nellija Sīle (1968-73), Cirēnija Pipcāne (1974-94). darb. abonem. un lasītava. Grām. fonds univers., apjoms 14 576 vien., lietot. sk. 1151 (2000). Vadīt. Ligita Pušpure (kopš 1994).
Balvu pilsētas ģimnāzija atrodas Dārza ielā 2. Atvērta 1997 uz Balvu 1.vidussk. bāzes (1977-97). Skolai atjaunots vēsturiskais nosauk. saistībā ar Balvu ģimnāziju, jo seko pēctecība ģimnāz. izlaidumos – 1999/2000.māc. g. – 66. izlaidums. ∆ piedāvā 5 izglīt. progr.: 2. pak. pamatizgl. progr., vid. izgl. humanit. un soc. virz. progr., vispār. vid. izgl. matem., dabaszin. un tehnikas virz. progr., visp. vid. izgl. vispārizglīt. virz. progr., prof. orient. māc. progr. ar spoprta un transpotrlīdz. vadīt. iemaņu padziļ. apguvi. ∆ 2001/02 māc. g. strādā 51 ped. darb., mācās 621 skolēns. Skola akredit. līdz 2006.30.XII. Direkt.: Leonards Silovs (1977-94), Dominiks Svarinskis (1994-98), Viktors Šļuncevs (kopš 1998).
Balvu pilsētas kultūras un atpūtas centrs atrodas Brīvības ielā 61. Izveid. 1999 uz Balvu kultūras nama bāzes (dib.1954). Direktors Agris Grāmatiņš (kopš 1999).
Balvu pilsētas sākumskola atrodas Brīvības ielā 47. Darbojas kopš 1965, līdz 1965 darbojās kā Balvu vidussk (tad vēlāk 1. vidussk.). ∆ sākumā divplūsmu skola, bet kopš 1998 apmāc. latv. valodā. Kopš 2001 ∆ darb. kā Balvu pilsētas pamatskola. Direkt.: Konstantīns Ļeskovs (1965-83), Lidija Celitāne (1983-85), Māra Pimanova (kopš 1986).
Balvu rajona bērnu un jauniešu centrs atrodas Teātra ielā 2 (ēka – viet. noz. arhitekt. piem.). Izveid. 2000 uz Balvu rajona Pionieru nama bāzes (1971-90). deva iespēju izkopt intereses, talantus, padziļināti izglītoties, veicina prof. izvēli un brīvā laika saturīgu izmantoš. Kopš 2002 Balvu rajona interešu izglītības metodiskais centrs. Direkt.: Līvija Kivkucāne (1971-73), Antoņina Budeviča (1973-84), Olga Jeremejeva (1985-90), Anna Plauča (1990-97), Ilona Naļivaiko (kopš 1997).
Balvu rajona bēnu un jaunatnes sporta skola atrodas Balvos, Alejas 2. Dibināta 1961. Direktori: Ulriks Pozņaks (1961-62), Gunārs Strasdiņš, Gunārs Ozoliņš, Pēteris Kniksts, Rita Mača (1975-81), Valdis Sērmūkšs, Anita Grāmatiņa, Ludmila Beļikova (kopš 1991.1.III.), kura ir laikr. Lauku Avīze konkursa Radošā sieviete laukos laureāte (2001).
Balvu rajona centrālā bibliotēka atrodas Partizānu ielā 18. Izveid. 1979 uz Balvu rajona bibl. bāzes (dib.1947). Pirmais bibliot. Zigfrīds Začs. Pirmā vadīt. Broņislava Gagarina (1951-58), direktores - Eugēnija Annuškāne (1958-1984), Ruta Cibule (1985-89), Rūta Baranova (kopš 1990). Apkalpo Balvu pils. un raj. iedz. darb. abonem., lasītava, sabiedr. interneta pieejas punkts, Eiropas Savienības informāc. punkts, metod. darba un komplektēš. nod. Grām. fonds univers., apjoms 37 925 vien., lietot. sk. 2245 (2000). Bagāts novadp. mat. klāsts, izveid. neliela novadp. lasītava.
Balvu rajona Latgaliešu Kultūras biedrība dibināta 1989, veicina novada kultūras mantoj. saglabāš., novada kultūras un sabiedr. darbinieku apzināš. un piemiņas iemūžināšanu. valdes priekšsēd. Antons Slišāns (kopš 1989).
Balvu rajons – atrodas Ljas ZA daļā. Dib. 1950, atdalot daļu no Abrenes raj. 1959 pievieno atlikušo Abrenes raj. daļu. Plat. 2 380,5 km2. ir 2 pilsētas: Balvi, Viļaka, 19 pagasti: Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubulu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas, Žīguru. Iedzīvot. sk. 29 900 (2000).
Balvu rajona vadītāji: Arnolds Boks, Pēteris Vaivods, Herberts Freimanis, Ivans Krutiks, Jaroslavs Bočarovs, Jānis Vīksna, Jānis Dūda (1966-90), Jānis Gagainis (1990-91), Juris Salmanis (1992), Ainis Šaicāns (1992-94), Andris Kazinovskis (1994-97), Andrejs Zujāns (1997-99), Valda Iļjanova (1999-2001), Regīna Kuļša (kopš 2001).
ir 74 arheoloģ. piem. (7 pilsk., 7 apmetnes, 3 kulta v., 1 vidusl. pils v., 56 senkapi un vidusl. kaps.), t.sk. 40 valsts noz.; 56 arhitekt. piem., t.sk.10 valsts noz.; 10 valsts noz. mākslas piem.; vairāk kā 60 vēst. piem. vietas un pieminekļi; 110 kapsētas, 10 karavīru kaps., 3 fašisma terora upuru (ebreju) kaps., 1 grāfu kapenes, 6 garīdzn. apbedīj. vietas pie bazn. darbojas 22 dievnami (11 Romas katoļu dr., 7 pareiztic., 3 luterāņu, 1 baptistu); 83 lūgšanu vietas – krucifiksi. Raj. terit. 18.gs-20.gs. sāk. (pēc toreiz. admin. iedal.) bijušas muižas un pusmuižas (foļvarkas): Aleksandropoles, Augustovas, Baltinavas, Balvu, Beņislavas, Bēržu (Vecpils), Bokovas, Bonifacovas, Borisovas, Centramuižas, Cūkupes, Domopoles, Katlešu, Krišjāņu, Ļudvinovas, Mūrmuižas, Obulderu, Ozolnieku (Ozolaines), Pilsmeža (Pilsmuiža), Pokratas, Puļinovas, Raču, Ruskulovas, Semenovas, Skubinovas, Starofonkas Strūžānu, Šķilbēnu, Tikaiņu, Vecdaudzenes, Viļakas (Marienhauzenas), Viškuļu, Zosuļu.
Balvu sadzīves pakalpojumu kombināts izveidots 1962. Darbojās šūšanas ateljē, frizētava, galdniec., aušanas, trikotāžas cehi, apavu remontdarbn. uc. Vadīt.: Sorokins, I.Šors, V.Zabarovskis, V. Škerba, N. Aleksejevs.
Balvu slimnīca atrodas Vidzemes 2. Pirmā ∆ (ambulance) atr. Kalna ielā 7, darbojās ārsts Perepļotkins, feldšeris Garais, vecmāte Maziļevska. 1927. ∆ ierīkoja Vidzemes ielā, strādāja ārsti Perepļotkins, Rubļevskis, Abramskis. Pēc Otrā pas. kara ∆ atradās Alejas ielā, vēlāk pārcelta uz Brīvības ielu. Ārsti – A.Aišpurs, L.Cunskis, M.Sproģe. 1952 uzcēla jaunu Balvu centrālās slimnīcas ēku (kādreiz šai vietā bija Balvu muižas fermu kompl.), galv. ārsts bija Dāvids Gogadze. 1972. blakus, Vidzemes 2a, darbu uzsāka Balvu poliklīnika. 1989. kā piebūvi atklāja ķirurģijas nodaļas ēku. PBU Balvu slimnīca darbin.sk. - 220 (2002). T.sk. 27 ārsti , 138 vid. med. pers., 49 jaun. med. pers. Viss personāls sertificēts. Stac. daļā 143 gultas. Direktore Irēna Sprudzāne (kopš 1994).
BALVU TAISNĪBA – skat. Vaduguns.
Balvu teātris dibināts 1905. Pirmā izrāde – N.Gogoļa Precības. Īpaši aktīvi darbojās ar 1955, kad atvēra KN. Balvēnieši vēl šodien atceras režisorus Jāzepu Turku, Aleksandru Freimani, Jāni Blāķi, Annu Arnicāni. Ilggad. režisore Vaira Resne (kopš 1972).Piešķirts Tautas kol. nosauk. 1986.23.VI. Ilggad. dekorators Zigfrīds Buliņš (1957-2000).
Balvu vakara (maiņu) vidusskola atrodas Teātra ielā 2 (kopš 1992). Dibināta 1952 kā B. strādnieku jaunatnes vakara vidussk. 2000./01.māc. g. ∆ mācās 230 skol., ir 11 klašu kompl., strādā 20 pedag. Direkt.: Skaidrīte Šnepere, Zinaīda Laicāne, Emma Melgaile, Ženija Kaļva, Līvija Kivkucāne, Anna Kudrjavceva, Biruta Rutkaste, Franciska Bitte, Valentīna Čakāne, Ņina Lazdiņa (kopš 1995).
Balvu valsts pamatskola atradās Rīgas ielā 42. Izveid. no Balvu pareiztic. draudzes grāmatnieku skolas, kura dib. 1897. Nodib. pareiztic. draudzes priesteris Nikolajs Lielmežs. Otrs sk. pārz. Pēteris Boksberģis (1900-01). 1901 pārdēvēja par B. pareiztic. draudzes skolu, bet 1903 paralēli atvēra B. pareiztic. draudzes meiteņu skolu. 1920 zēnu un meiteņu skolas apvienoja, izveid. 2. latv. 6-klasīgo pamatsk. 1928 Balvi ieguva pils. tiesības un skolu pārdēv. par B. pils. latv. 6-klasīgo pamatsk. 1934 skolu uzturēš. pārņēma valsts, nosaucot par B. valsts pamatskolu. 1935 pievienoja Balvu valsts ģimnāz. Ilggadējs pārzinis Ernests Puķītis (1901-35).
Balvu vidusskola atrodas Partizānu 16. Sākotnēji Balvu 2.vidussk., kas izveid. uz B. 7-gad. sk. bāzes (1955). Pirmais direkt. Konstantīns Ļeskovs, kurš kopš 1948 bija arī 7-gad. sk. direkt. No 1963-64 direkt. Vladimirs Milovs. 1965 skola pārcēlās uz jaunām telpām Partizānu 16, apvienojot Balvu 1. un 2. v-skolas. Sākumā divplūsmu skola. Direkt. Leonards Silovs (1965-77). 1977 atdalās latviešu plūsma, skolas nosauk. atkal ir B. 2. vidussk., bet pēc B. 1.vidussk. sākotnējā nos. – (B. pilsētas ģimnāzija) atgūšanas, skolai piešķirts patreiz. nosauk. Apmāc. valoda šobrīd – krievu. Direkt.: Jevgenija Gusakova (1977-83), Villi Birjukovs (1984-85), Ņina Semjonova (1986-99), Ņina Ļeļe (kopš 1999).
Balvu žīdu (ebreju) pamatskola dibināta 1921. Sākotnēji 4-klasīgā, bet kopš 1923./24.māc. g. 6-klasīgā pamatsk. Skolas pārziņi: Dora Drujans, Bašava Davidova, Jānis Ēvels (kopš 1930). Darbojās līdz 1944, kad vācieši, atkāpjoties, sk. ēku nodedzināja.
Baranovskis Staņislavs (1929.20.X.) – ērģelnieks. Dzim. Bērzpils (tagad Lazdukalna) pag. Pilsnieku ciemā. Dzīvo Gulbenē. Spēlējis Augustovas, Rugāju, Balvu bazn.(1053-59), Gulbenē (1959-64), Dvietē (1964-74) u.c. Viļakas katoļu bazn. spēlē kopš 1989. Komponē laicīgā un garīgā satura mūz.
Bārda Jānis (1957.21.V.) – tēlnieks. Dzim. Balvos Beidzis LMA (1990), diplomd. Eņģeļi (vad. A.Terpilovskis). Īpašu uzmanību velt. sakrālajai mākslai – krucifiksi dāvāti pāvestam Jānim Pāvilam II, Aglonas bazilikai un Saeimas namam. Izst. Barselonā (1992), Krakovā (1993), Maskavā (1999). Dzīvo Jūrmalā.
Barkovskis Jānis (1927.14.VII) – izlūks – sakarnieks. Darbojies Ziemeļlatgales nacion. partiz. grupā, kuru vadīja A.Roskošs (1944). 1945 kopā ar partiz. grupu pārcēlās uz Stompaku partiz. nometni pie komand. P.Supes, piedal. daudzās kaujās, arī uzbruk. Bērzpils un Tilžas izpildkom. Legalizējās 1949. 23.IX. Atmodas gados bija Madonas aizsargu organizāc. vadītājs. Grām. Zaļo cietokšņu varoņu piemiņai (2002) autors. Patreiz dzīvo Balvos. Apbalv. ar L-jas Aisargu krūšu noz. (1991.17.IV), Barikāžu dalībn. piem. noz. (1996.16.VIII).
Bēliņu ciema krucifikss atjaunots 1994. Briežuciema pag. Bēliņos senā kr. vietā pēc Apšenieku ģim. inic. Kr. ir senā kokgriez. Jēzus figūra, jumtiņš.
Beļausku ciema krucifikss atjaunots 1994 Bērzpils pag. Beļauskos senā kr. vietā. Saglab. senā māksliniec. nozīmīga Jēzus figūra (19.gs). 2000 pēc dabas postīj. atjaun. otrreiz, pārceļot tuvāk mājām.
Beļausku senkapi atrodas Bērzpils pag. pie bij. Beļausku fermas. Viet. noz. arheoloģ. piem.
Beņislavas etnogrāfiskais ansamblis (1987) – darbojas Lazdukalna pag. Vad. Regīna Čudarāne.
Beņislavas koris - viens no pirmajiem koriem Latg. Dib. 1875 Cimzes semin. beigušā skolot. Andreja Lesnieka vadībā. No 1884 kora vadību pārņem skolot. J.Kalniņš. Δ ar panāk. pārstāv Latg. II Vispār.Dziesmu svētkos. Ar pārtrauk. Δ darbojās līdz 20.gs. 80-jiem gadiem. Ilggad. diriģente bija skolot. Alīna Matīsa (no 1946). Pēdējā diriģente – Regīna Čudarāne. Uz kora bāzes veidojies Beņislavas etnogr. ans. (1987).
Berzīnes pilskalns (Starij Zamok) (10.-13.gs.) atrodas Bērzpils pag. Bērzpils kapsētā. Pazīst. jau 19.gs 2.pusē. Visā ierīkota kapsēta (1894), līdz ar to kultūras slānis stipri nopost. Rokot kapus, esot atrastas senlietas, atraktas mūra velves. Teikas vēsta, ka kalnā esot nogr. baznīca, cietoksnis, krustnešu pils un tml. Kalna augst. 15 m, plakums 75x25 m. Valsts noz. arheoloģ. piem.
Bērnu Draudzības Saite (1932-34) – skat. Draudzības Saite
Bērzkalnes pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 103 km2; 685 iedz. (2000). Adm. c. Bērzkalne; citas liel. apdz. v. Rubeņi. ZA un A ∆ robežojas ar Susāju, A ar Medņevas, DA ar Lazdulejas, D ar Vectilžas un Rugāju, R ar Balvu un Kubuļu, ZR ar Vīksnas pagastu.
Bērzpils (Domopoles) 2-gadīgā lauksaimniecības skola atradās bij. Domopoles muižas centrā. Dib. 1922 pēc lauks. b-bas Nākotne ierosmes. Pirmā pārzine Leontīne Grauduma. Pirmajā izlaidumā bija 6 absolventi (1924).1938 audzēkņu trūkuma dēļ pārcēla uz Rugājiem.
Bērzpils pagasta bibliotēka atrodas Bērzpils pag. Bērzpilī. Dib. 1946. Grām. fonds univers., apjoms – 9168 vien., lietot.sk. 276 (2000). Vadīt. Anna Griestiņa (kopš 1979).
Bērzpils pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā; pl. 128 km2; 1122 iedz. (2000). Adm. c. Bērzpils; citas liel. apdz. v. Beļauski, Domopole, Vecpils. Z ∆ robežojas ar Lazdukalna, ZA ar Tilžas, A un DA ar Krišjāņu, D ar Gaigalavas, R ar Ošupes un Indrānu pagastu.
Bērzpils purvs – dabas liegums. Bērzpils un Lazdukalna pag. Aizsardz. kopš 1999.15.VI. Lielākais purvs starp Aiviekstes pietekām Piestiņu un Iču. Centr. daļu aizņem augstais purvs, ko ietver pārejas un zemais purvs. Ligzdo kuitala, melnā puskuitala, lauka lija, lielā čakste u.c. retas putnu sugas. Ornitoloģ. noz. purvs, Lubānas purvu kompl. daļa. Nav pieļauj. nosus., kūdras ieg., apkārt. meža joslas izcirš. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas terit.
Bērzpils vidusskola atrodas Bērzpils pag. Dibināta 1948 uz Bērzpils 6-gad. pamatsk. bāzes, kura dib. 1938. Direkt. Iveta Tiltiņa (kopš 1998). Skolas ēka – viet. noz. arhitekt. piem.
Bēržu kapu kapliča celta 1791 kā Zosuļu muižas bazn., cēlis Teofils Beņislavskis. Pārvesta uz Bēržu dr. kapsētu 19.gs.b.-20.gs.s. ir koka guļbūves celtne (10 x 6 x 2,5 m). Saglab. senais altāris ar Sv. Staņislava gleznu, biktssols. pārstāvēja Balvu raj. Eiropas kult. mantojuma dienās Koka mantojums Latvijā (1995). Valsts noz. arhitekt. piem.
Bēržu (Bērzpils) katoļu baznīca atrodas Bērzpils pag. Bēržos. Celta 1851-1852. Trīs altāri, ērģeles, pie bazn. prāv. apbedīj. Patstāvīga draudze no 1788. Valsts noz. arhitekt. piem.
Blūmītis Osvalds (1903.25.XII.-1971.23.V.) – baptistu dr. māc. Dzim. Rugāju pag. Ziemeļlatg. dib. un vad. bāreņu patversmi un pamatsk. Tilžā. Tilžas baptistu dr. un dievnama celtn. org (20.gs.s.). Izdevis žurn. Latvijas Jaunatnes Draugs, Draudzības Saites, Pasta Vēstnesis. Miris ASV.
Boldāns Antons (1930.20.IX.) – garīdznieks. Dzim. Briežuciema pag. Prāvests Balvu raj. Bēržu dr-dzē (1954-56), Varakļānu dr-dzes prāv. un dekanāta dekāns (1956-57), Kupravas un Liepnas dr-dzēs (1957-59), Ruskulovas (1959-61), Kārsavas (1961-74), Ludzas (1974-80), Varakļānu dr-dzē (kopš 1980).
Boldāns Jāzeps (1921.30.V.-2000.26.VI.) – tautas muzikants, mūzikas instrumentu meistars. Dzim. Baltinavas pag. Briežusalā. Dzīvojis Balvu raj. Briežuciema pag. Viņa mūz. instrum. pūrs - dūru cītars, lielā un mazā kokle, akordeons, fleksatons, klabatas, saksofons, bungas un šķīvji. Apbed. Baltinavas pag. Plešovas kapsētā.
Bolid – uzņēmums, SIA, dibināts 1995. Veic automaš. tehn. apkopi, pārvadā kravas pa Lju, arī uz Maskavu, Sanktpēterb. Darbojas kā apsardzes firma Rēzeknē. Balvos darbība izvērsta mazāk – vajadz. gadīj. apsargā atsev. fiz. pers. Strādājošo sk. ~ 20. Direkt. Juris Boldāns, tehn. direkt. Džeralds Šaicāns.
Bolvu Balss – ilustr. mēn. laikr. (žurn.). izd. Balvos 1924-25. Balvu evanģ. lut. draudžu izd.
Bonifacovas muiža (19.gs. vidus) atrodas Bērzpils pag. Saglab. muižas kungu māja, kurā dzīvojis pirmais latg. kalend. izd. Gustavs Manteifels (1832-1916). Viet. noz. arhitekt. piem.
Bonifacovas senkapi (Priežu saliņa) atrodas Bērzpils pag. Salā. 8.-14.gs. latgaļu līdzenais skeletu kapulauks. Vairākk. lielā skaitā atrakti senkapi un senlietas (1897, 1916, 1924). Valsts noz. arheoloģ. piem.
Borisovas pusmuiža (foļvarka) – Marienhauzenas muižas filiāle Kiras upes kr., tagad Vecumu pag. centrs. Saglab. pārvaldnieka māja, celta ~ 1730, daļēji pārbūv., klēts, siernīca (tag. dzīvoj. māja), kūts kompl. mūri. Daļēji arī parks, kurā atrodas brīvdabas estrāde. Minētās ēkas tagad ir privātīpš.
Brasla Antoņina (1928) – nacion. partizānu sakarniece. Dzim. Krišjāņu pag. Darbojās Tilžas-Nautrēnu grupā, kuru vadīja Augusts Kudrenickis (1944). Segvārds Ausma Lazdiņa. Arestēta 1949.
Breikšs Nikolajs (1911.10.I.-72.1.VIII.) – gleznotājs. Dzim. Mogiļovā. LPSR T. māksl. (1971). LVMA pedag. (1945), docents (1952), prof. (1971). Pied. izst. no 1935. Izcili panāk. klusās dabas žanrā. Gleznojis arī tehn. kompozīc., akvareļus, ilustr. grām. Ar ģimeni dzīvoja Viļakā, Liepnas ielā 8 (1921-42). Miris Rīgā.
Brente Hugo (1897-1949) – kareivis. Dzim. Balvos. Dien. D-pils kara apgab. štābā. Ljas arm. iest. 1919.23.V. 1920.22.V. ar dažiem kareivjiem iegājis ienaidn. aizmug. pie Baraskovas sādžas, saņemot gūstekņus un iegūstot ložmet., ko tūlīt izmant. kaujā. Pēc atvaļināš. bijis jaunsaimn. Balvu pag. Esmeraldovā. Pēc Otrā pas. kara apciet. Ljā atgriezies 1948, dzīvojis Dalbē. Apbedīts Dalbes kapsētā. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.
Briedītis Imants (1932) – cirka mākslin., iluzionists. A.Sokola vadītās ilūz. atrakc. Brīnumi bez brīnumiem dalībn.(1953). Strād. Rjazaņas filharm. Uzstājies Āfrikā, Jemenā, Somijā. Starptaut. festiv. laureāts par progr. Miera kosmoss (1986, Čehosl.).
Briedītis Leo – Jānis (1922.14.X.) – mākslinieks, tēlnieks. Dzim. Rugāju pag. Stud. LMA (1941-44). Izbr. uz Zviedriju (1945), dzīv. Stokholmā, vēlāk Upsalā. Darbi monumentālajā tēlniec. Izst. Igauņu un latviešu māksla Stokholmā (1946). Personālizst. Zviedrijā, Vācijā, Spānijā, Norvēģijā, Somijā, ASV (kopš 1947), Valsts Mākslas muzejā Rīgā (1997).
Brieksīnes kalns – paugurs (128 m vjl) Baltinavas pag., 5,5 km no Baltinavas. Atrodas Brieksīnes kapi ar kapliču. ZR atrodas senkapi. Nostāsti vēsta par nogrimušu baznīcu kalna ieplakā DR daļā.
Brieksīnes kapu kapliča atrodas Baltinavas pag. Brieksīnē. Celta 1929, plēstu akmeņu mūra celtne ar nelielu tornīti, ir altāris. 1999 veikti atjaunoš. remontdarbi. Viet. noz. arhitekt. piem.
Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1978 Briežuciema pag. Dib. Benedikta Mežale, ilggad. vad. Valentīna Ozoliņa (1978-92). Vad. Anita Pakalnīte (kopš 1992).
Briežuciema pagasts atrodas Balvu raj. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 84 km2; 760 iedz. (2000). Adm. c. Briežuciems. Z ∆ robežojas ar Šķilbēnu, A un DA ar Baltinavas, DR ar Tilžas, R ar Lazdulejas pagastu.
Briežuciema pamatskola atvērta 1910 Baltinavas pag. Briežusalā, kur atradās līdz 1924. Vairākkārt pārcelta, bet no 1947-97 atradās. Briežuciema pag. Pūšļevā. 1997 bij. p/s Briežuciems kantoris pielāgots skolas vajadz., uzcelta piebūve un skola pārcelta uz pagasta centru. Direkt. Valentīna Ločmele (kopš 1997).
Broka (dzim. Jurjāne) Valija (1939) – filoloģe. Dzim. Vecumu pag. Vecumu c. Filoloģ. zin. kand.(1969), docente (1976). Strādājusi D-pils PI, kopš 1964 LU Svešval. fak. Angļu filoloģ. katedrā. Izstrād. māc. līdz. studentiem vispār. valodniec.
Brokāne (dzim. Locāne) Regīna (1950) – agronome. Dzim. Medņevas ciemā. P/s Medņeva agronome (1977), direktore (1978), vadīja līdz sovhozu likvidāc. Nodib. savu zemn. saimn. Robežnieki. Ievēlēta par Viļakas pils. Domes priekšsēdētāju (kopš 2001).
Brokāne (dzim. Orlovska) Stefānija (1923) – tautasdz. teicēja no Susāju pag. Ilziņiem.
Broks Staņislavs (1926-77) – pedagogs, diriģents. LPSR N.b.m.d. (1958). Balvu raj. dziesmu sv. virsdiriģ. (1960-77). Daugavpils mūz. v-sk. direktors (1958-77). Kora Daugava dibin. un diriģents
Brontu viduslaiku kapsēta atrodas Medņevas pag. Brontos. Viet. noz. arheoloģ. piem.
Brunov-Brants Alfrēds (?-?) – skolot. Viļakas pag. 6-klasīgas p-skolas pārz. (1920-44). Bija plaši pazīst. sabiedr. darb. 1944 vas. kopā ar ģim. evakuējies uz Vāciju. Turpmāku ziņu nav.
Budže Alberts (1930.26.I.) – garīdznieks, publicists. Dzim. Rīgā. Prāvests Tilžas, Rugāju, Baltinavas, Šķilbēnu dr-dzēs (kopš 1991). Ljas katoļu baznīcu vēstures pētnieks. Latg. PI Reliģ. sekc. vadīt. Grām. Latvijas Romas katoļu baznīcas (1995) līdzautors.
Bukāts Jānis (1893-1931) – kaprālis. Dzim. Balvu pag. Dien. 2. Rīgas latv. strēln. batalj. Ljas arm. brīvprātīgi iest. 1919.17.V. pats noorg. partizānu rotu, tajā pild. virsnieka pienāk. Paaugt. seržanta pakāpē. 1920.11.I. ar savu vadu iegāja ienaidn. aizmug. un ieņēma Stulpiņu sādžu, sagūst. vairākus sarkanarm. Pēc kara dzīvoja Balvu raj. Apbedīts Bērzkalnes pag. Lemešavas (Priedaines) kapsētā. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.
Bukša (dzim. Skangele) Janina (1913.24.XI.-97.22.VI.) – bibliotekāre, sab. darbin. Dzim. Rēzeknes raj. Bērzgales pag. Pūrmalēs. Dzīv. Zviedrijā (kopš 1944). M.Bukša atstātā lit. mantoj. popularizēt. Latvijā. Organizēja Zviedrijā humāno palīdz. Latg. daudzbērnu ģimenēm. Mirusi Rīgā Ljas apmekl. laikā, apbed. Stokholmā.
Bukšs Aloizs (1931.2.II.) – tautasdz. teicējs Šķilbēnu pag. Dziesmas mantojis no mātes. Kopā ar māsu Annu Ščemeļinsku dziedājis M.Boiko senos balsus (1989).
Bukšs Miķelis (1912.1.VI.-77.8.VI.) – Latgales zinātn. un kultūrvēst. pētn. Rēzeknes valsts ģimnāz. vadīt. (1942). Dzīv. Zviedrijā (kopš 1944). Uzrakst. 17 zinātn. grām.: Latgaļu literatūras vēsture (1957), Latgaļu gramatika (1973), Latgaļu atmūda (1976) u.c. Uzstād. piemiņas plāksne Šķilbēnu pag. Plešovā (1992), veid. māksl. J.Čiževskis pēc P.Gleizdāna meta un piemiņas akmens – skulptūra Klusā koklētāja Rēzeknē (1990), tēln. B.Buls. Apbed. Stokholmā.
Buliņš Staņislavs (1898-1945) – kareivis. Dzim. Balvu pag. Dien. 2. Rīgas latv. strēln. pulkā. Ljas arm. brīvprāt. iest. 1919.V. 1920.12.III. ar 6 kareivjiem iegājis ienaidn. aizmug. un sekmējis Batalovas sādžas ieņemš. Pēc atvaļināš. strād. Gulbenē dzelzc. dienestā, vēlāk dzīvoja Rīgā. 1944. rud. apcietināts, 1945. III. notiesāts uz 10 gadiem. Miris Ustvjatlagā 1945.07.X. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.
Buliņš Zigfrīds (1927.28.I.-2000.26.X.) – māklinieks – noformētājs, dekorators. Dzim. Balvu pag. Centramuižā. Izsūtīts uz Sibīriju (1945-56). Māksl. – noformēt. Balvu kult. namā (1957-79) un rajona centrālajā b-kā (1979-93). Saimn. pārzinis b-kā (1993-96). Saimn. daļas vad. Balvu bērnu mūzikas skolā (1996-99). Paral. dekorators Balvu teātrī (1957-99). Izgatavotas dekorāc. ~ 70 izrādēm. Aktīvs pašdarbn. – spēlēja lauku kapellā un pūtēju orķestrī. Apbed. Salmaņu kaps.
Burmeistars Jānis (1885.5.IV.-1942.13.V.) –leitnants. Dzim. Baltinavas pag. Dien. 22. atsev. smagās artilēr. divizionā. Ljas armijā brīvprāt. iest. 1919.10.VI., bijis rotas komand. Latgales partiz. pulkā. Vēlāk dien. robežsardzē, uzraugs D-pils prefekt. Arestēts 1941., miris Jeņisejas cietumā. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.
Bušs Henriks (1918.7.XII.-1992.31.I.) – Dr. filozof. zin. Dzim. Balvu pag. Māc. Balvu pamatsk., Balvu valsts ģimnāz. Dien. vācu arm. 672. inžnierceltniec. bat. Pēc kara atr.filtrāc.nom., notieāts uz 10 gadiem. Atr.izsūtīj. Karagandā, Noriļskā, Magadanā. Atbrīv. 1955. Stud. Kijevas univers. Filozofiju. Strād. par zin. līdzstrādn. Juškarolas inst. Filozof. zin. kand. grāds Kijevā 1980, vēlāk zin.dokt. grāds. 1983 pārcēlies dzīvot uz Rīgu. Izdota grām. krievu val. Dialogika i tvorčestvo (1985). Apbed. Rīgā Meža kapos.
Bušs Valdis (1924.25.VII.) – gleznotājs - ainavists. Dzim. Susāju pag. Pokševas ciemā. Ljas Māksl. sav. b. (1973). Māc. LMA pie prof. L.Svempa (1945-50). Aktīvi pied. izst. no 1970. Dzīvo Jūrmalā.
Buža Agnese (1932) – žurnāliste. Laikraksta Vaduguns redaktore (1984-91). Šajos gados laikr. sasniedzis rekordtirāžu – 12 667 eks. un kļuvis par rajona laikrakstu. atbalstīja Atmodas laika idejas un ļāva četriem žurnālistiem paralēli veidot LTF izdev. Balvu Atmoda.
Bžezinska Amālija (1880-1919) – sabiedr. darbiniece. Poļu virsnieka Bžezinska meita, dzim.Viļakā. Mācoties Pēterburgā, cieši saist. ar latgaļu stud. un inteliģ., aktīvi pied. sab. darbā: teātra izr. rīkoš., loteriju org., skolu jaun. pulcināš., koru org., teātra ans. izbrauk. uz dzimto Latgali, t.sk. Viļaku. Pati laba skat. mākslin. Darbojās laikr. Dryva aprindās. Mirusi D-pilī 39 g. vecumā.
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)