Balvu Centrālā bibliotēka

Tirgus ielā 7, Balvi
no 2024. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim
Pirmdien 10.00 - 18.00
Otrdien 10.00 - 18.00
Trešdien 10.00 - 18.00
Ceturtdien 10.00 - 18.00
Piektdien, sestdien, svētdien SLĒGTS.

 

 

 

 

 

Ārsts vai medicīnas darbinieks nav tikai sava aroda labs veicējs, bet tiem var būt arī plaši pazīstami sabiedriskie darbinieki ar plašu radošo darbību. Jau no seniem laikiem ārsti, bez savas tiešās profesijas, varēja būt arī mākslinieki, rakstnieki, filozofi, atklājēji un pētnieki.

Pirmais pasaulē slavenākais ārsts ir Hipokrāts, kas Senajā Grieķijā plašāk bija slavens ar saviem filozofiskajiem uzskatiem un „Ārsta zvēresta” autors. Latvijā jau 16. gadsimtā dzīvojušie un strādājušie ārsti aizrāvās ne tikai ar ārstēšanu, bet arī ar rakstīšanu. Piemēram, vecākā Rīgā saglabājušā „horizontālā kalendāra” sastādītājs autors bija ārsts un astrologs Zaharijs Stopijs (ap 1535-1593 vai 1594). 1595. gadā tika izdota iespējams latviešu izcelsmes Rīgas ārsts Bazilija Plīnija (ap 1540-1605) poēma „Cildenās Rīgas, Livonijas metropoles slavinājums”, kas plašāk sabiedrībā pazīstama ar nosaukumu „Slavas dziesma Rīgai”. 19. gadsimtā pirmais latviešu valodnieks bija latviešu ārsts un dzejnieks Juris Bārs (1808-1879).

19. gadsimta beigas un 20. gadsimts gan pasaulē, gan arī Latvijā pieteica ar plašu ārstu un medicīnas darbinieku darbību publicistikā. Savās grāmatās un presē viņi publicēja savus novērojumus, pētījumus un uzskatus par dažādām ārstniecības tēmām, veselības aizsardzību, zinātniskos pētījumiem un atklājumiem medicīnā. Daļa no ārstiem un medicīnas darbiniekiem savos vaļas brīžos aizrāvās arī ar rakstniecību, publicējot dažādu žanra romānus, stāstus, dzeju un cita žanra literatūru. Pasaulē kā rakstnieki un publicisti zināmi tādi ārsti kā Aksels Munte (1857-1949), Arturs Konans Doils (1859-1930), Antons Čehovs (1860-1904), Mihails Bulgakovs (1891-1940) un Arčibalds Džozefs Kronins (1896-1981), kā arī slavenā detektīvu autore farmaceite Agata Kristi (1890-1976).

Biedrība “LgSC” sadarbībā ar latgaliešu kultūras ziņu portālu lakuga.lv aicina uz astoņām latgaliešu rakstu valodas tiešsaistes bezmaksas nodarbībām, lai katrs gribētājs varētu uzzināt vairāk par latgaliešu rakstu valodu un iemācīties tās pamatprincipus.

Latgaliešu rakstu valodas nodarbības vadīs viena no zinošākajām latgaliešu rakstu valodas speciālistēm, latgalisko grāmatu korektore, pieredzējusi valodas nodarbību vadītāja un valodas eksperte Māra Mortuzāne-Muravska.

Valodas nodarbības būs divos periodos – pavasara un rudens. Pavasara periodā latgaliešu rakstu valodas mācīšanās paredzēta katru otrdienu, sākot no 26. aprīļa pulksten 19.00. Nodarbības plānotas arī 10. maijā, 24. maijā un 7. jūnijā, bet rudens periodā 6. septembrī, 20. septembrī, 4. oktobrī un 18. oktobrī.

Latgaliešu rakstu valodas nodarbībās varēs piedalīties Facebook tiešraidē biedrības “LgSC” profilā, kā arī skatīties latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv un biedrības “LgSC” mājaslapā lgsc.lv. Nodarbības ir bezmaksas, tajās varēs piedalīties bez latgaliešu rakstu valodas priekšzināšanām un to, kā pareizi rakstīt, kādas ir latgaliešu rakstu valodas un latviešu literārās valodas atšķirības varēs iemācīties nodarbību laikā. Lai piedalītos nodarbībās, iepriekšēja pieteikšanās nav vajadzīga.

Šī Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija tika izveidota sadarbojoties dažādām Latvijas bibliotēkām, arhīviem, muzejiem un arī uzņēmumiem. Un tās tapšanā savu ieguldījumu ir devušas arī Balvu Centrālā bibliotēka, Viļakas bibliotēka, Kupravas bibliotēka. Kolekcija pieejama te: https://industria.lndb.lv/ , un tajā vienkopus ir iespēja aplūkot vēsturiskas fotogrāfijas, laika asi ar nosaukumu maiņām, atrašanās vietu, arhīvu materiālus par tādiem vēsturiskiem objektiem kā Balvu gaļas kombinātu, Drenu cauruļu rūpnīcu “Kuprava”, Viļakas linu fabriku.

Darbs pie Industriālā mantojuma kolekcijas veidošanas aizsākās 2018. gadā, apzinot iespējamos industriālā mantojuma kolekcijas mērogus. Līdz ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektu "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)" sākās arī aktīvais sadarbības partneru kopīgais darbs, izvērtējot un apkopojot informāciju un materiālus par vairāk nekā 100 dažādiem Latvijā ražojošiem uzņēmumiem.

ERAF projekta ietvarā Industriālā mantojuma kolekcijā ievietoti 20 000 digitālie objekti no muzeju priekšmetu un arhīvu dokumentu krājumiem. Kopumā kolekcija ir daudz plašāka un bagātīgāka, jo tā papildināta arī ar citu sadarbības partneru digitālajiem objektiem. Par dažādu uzņēmumu vēsturi izveidots vairāk nekā 300 lappušu liels informācijas masīvs, atspoguļojot dažādas rūpniecības nozares dažādos vēstures periodos.

 

Atvērt konkursu

Tiek aicināti 7., 8.klašu kolektīvi pieteikties Informācijas stundai “Mācies gudri!”

  • Darbosimies noderīgās datu bāzēs
  • Izpētīsim bibliotēkas kataloga iespējas
  • Uzzināsim kā kļūt par lasītāju E-grāmatu bibliotēkā
  • Mācīsimies izmantot telefonu jēgpilni

Internetā pieejami šādi brīvresursi:
Інтернет пропонує такі безкоштовні ресурси:

Англо-український и українсько-англійський словарь
( Angļu-ukraiņu un ukraiņu-angļu vārdnīca)
Російско-український та українсько-російський
словник
(Krievu-ukraiņu un ukraiņu-krievu vārdnīca)

Русский-украинский разговорник
включает только самые необходимые выражения с переводом и транскрипцией
(Krievu-ukraiņu sarunvārdnīca)

Російсько-український словник
содержит русские фразеологизмы, типичные синтаксические конструкции, а
также их украинские эквиваленты. Устойчивые выражения
проиллюстрированные примерами. Для школьников, студентов, а также всех
тех, кто хочет обогатить свой духовный мир бесценными сокровищами русского
и украинского язиков (krievu- ukraiņu vārdnīca)

ĀTRI UN ĒRTI:
ШВИДКО ТА ЗРУЧНО:
Google Translate

Google Tulkotājs

KOPĀ AR UKRAINU!
РАЗОМ З УКРАЇНОЮ!

 
   
 
Vietne izmanto sīkdatnes!
Balvu centrālās bibliotēkas tīmekļa vietnē tiek izmantotas mūsu un trešo pušu sīkdatnes (angļu valodā „cookies”), lai nodrošinātu tās darbību un palīdzētu uzlabot vietnes lietošanas pieredzi un kvalitāti. Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.
Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu” vai noraidīt, noklikšķinot uz pogas “Nepiekrītu”. Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.