"Gan priekos, gan bēdās.
Gan darbos, gan nedarbos.
Gan mierā, klusumā, gan trakotā negaisā.
Gan ar saules stariem siltumā, gan zem lietus lāsēm aukstumā.
Māmiņa mums blakus ir.”
Pievienojamies mūsu lasītājam Nikam un sveicam visas māmiņas viņu skaistajos un īpašajos svētkos!
Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programmas 2022. gada projektu konkursā ir atbalstīts Balvu Centrālās bibliotēkas projekts “Manas saknes Balvu novadā”, kas tiks realizēts laika posmā no 1.jūnija līdz 15.decembrim.
Šī projekta mērķis ir Latgales reģiona bērnu un jauniešu iesaiste radošās nodarbībās, kuras izstrādātas, lai veicinātu sava novada kultūrvides izzināšanu. Magnētiskās Balvu novada kartes un dažādu magnētiņu izmantošana nodarbībās dažādos bibliotekārās un novadmācības stundas bērnu un jauniešu auditorijai, kā arī sniegs iespēju pašiem iesaistīties mācību procesā, kurā atklāt aizraujošus faktus, pētot savas dzimtās vietas vēsturi, valodu, kultūru. Nereti bērniem un jauniešiem trūkst arī prasmju orientēties pat savā tuvākajā apkārtnē, tāpēc darbošanās ar karti pilnveidos šīs viņu prasmes. Šīs aktivitātes ļaus apzināties savas saknes, celt pašapziņu, veicināt patriotismu.
Projekta vadītāja Sarmīte Vorza (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.)
Zinātkārais puisēns no Sudrabu Edžus stāsta, meklējot atbildes un pētot lietas, ir ieklīdis Balvos un apmaldījies. Piedalies spēlē un palīdzi Dullajam Daukam atrast meklēto!
Spēles noslēgums 22.aprīlī, plkst. 17.00, kur 3 ātrākie pareizo atbilžu iesniedzēji saņems balvas.
Pasākums notiek Bibliotēku nedēļas 19.-24.aprīlim ietvaros.
Ārsts vai medicīnas darbinieks nav tikai sava aroda labs veicējs, bet tiem var būt arī plaši pazīstami sabiedriskie darbinieki ar plašu radošo darbību. Jau no seniem laikiem ārsti, bez savas tiešās profesijas, varēja būt arī mākslinieki, rakstnieki, filozofi, atklājēji un pētnieki.
Pirmais pasaulē slavenākais ārsts ir Hipokrāts, kas Senajā Grieķijā plašāk bija slavens ar saviem filozofiskajiem uzskatiem un „Ārsta zvēresta” autors. Latvijā jau 16. gadsimtā dzīvojušie un strādājušie ārsti aizrāvās ne tikai ar ārstēšanu, bet arī ar rakstīšanu. Piemēram, vecākā Rīgā saglabājušā „horizontālā kalendāra” sastādītājs autors bija ārsts un astrologs Zaharijs Stopijs (ap 1535-1593 vai 1594). 1595. gadā tika izdota iespējams latviešu izcelsmes Rīgas ārsts Bazilija Plīnija (ap 1540-1605) poēma „Cildenās Rīgas, Livonijas metropoles slavinājums”, kas plašāk sabiedrībā pazīstama ar nosaukumu „Slavas dziesma Rīgai”. 19. gadsimtā pirmais latviešu valodnieks bija latviešu ārsts un dzejnieks Juris Bārs (1808-1879).
19. gadsimta beigas un 20. gadsimts gan pasaulē, gan arī Latvijā pieteica ar plašu ārstu un medicīnas darbinieku darbību publicistikā. Savās grāmatās un presē viņi publicēja savus novērojumus, pētījumus un uzskatus par dažādām ārstniecības tēmām, veselības aizsardzību, zinātniskos pētījumiem un atklājumiem medicīnā. Daļa no ārstiem un medicīnas darbiniekiem savos vaļas brīžos aizrāvās arī ar rakstniecību, publicējot dažādu žanra romānus, stāstus, dzeju un cita žanra literatūru. Pasaulē kā rakstnieki un publicisti zināmi tādi ārsti kā Aksels Munte (1857-1949), Arturs Konans Doils (1859-1930), Antons Čehovs (1860-1904), Mihails Bulgakovs (1891-1940) un Arčibalds Džozefs Kronins (1896-1981), kā arī slavenā detektīvu autore farmaceite Agata Kristi (1890-1976).
