Digitālā kolekcija “Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem”

Karam beidzoties, pēc armijas pārorganizēšanas, izformēja arī Latgales partizānu pulku, kura rašanās šūpulis ir Balvi un to apkārtne. Vairāk kā 20 Latgales partizāni tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.

Tiem apmēram 200 partizānu pulka cīnītājiem, kuri Latgales atbrīvošanas cīņās krita, tauta cēla pieminekli. Pieminekļa celšana ierosināta 1927.gadā, un tad arī tam piešķirta zeme blakus Balvu pilsētas parkam. Tūlīt arī tika vākti ziedojumi, un 1933.gadā varēja uzcelt pieminekļa pakāji.

Pirmo reizi pieminekli atklāja 1938.gada 14.augustā, piedaloties ģenerālim Jānim Balodim. To iesvētīja armijas mācītājs P. Apkalns, asistējot mācītājiem M. Grīvānam un J. Knopem. Pieminekļa autors bija mākslinieks Kārlis Jansons. 1940.gadā komunisti pieminekli iznīcināja, bet partizāna tēlu paglabāja Balvu milicijas pagalmā. Vācu laikā pieminekli atjaunoja, bet 1944.gadā vasarā, atgriežoties Sarkanajai armijai, pieminekli nogāza otrreiz, aizveda un iznīcināja. Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, balvenieši vāca ziedojumus Latgales partizānu pieminekļa atjaunošanai. 1993.gada 11.novembrī Balvos atklāja mākslinieka Kārļa Jansona dēla Andreja Jansona atjaunoto pieminekli. Laika zobs darīja savu, un piemineklim bija nepieciešama restaurācija, kas sākās 2020.gada nogalē. Pēdējie uzstādīšanas darbi tika veikti 2021.gada rudenī, un nu piemineklis ir sagaidījis savu ceturto atklāšanu. Restauratori solīja, ka piemineklis stāvēs vēl vismaz 300 gadus, lai vēstītu par mūsu tautas vēstures notikumiem un kritušajiem varoņiem.

Fotogrāfijas: (https://ej.uz/4ouk)
Raksti: (https://ej.uz/p3mo)


„Upītes Uobeļduorzs”

 

Meilys aiļu i dzīsmu festivala „Upītes Uobeļduorzs” pirmsākumi meklējami 2002.gadā. Jāpiebilst, ka tas ir vecākais līdz šim pastāvošais latgaliešu festivāls. Tā idejas autors bija latgaliešu dzejnieks, novada kultūrvēstures pētnieks Ontons Slišāns, kurš iedomājās izveidot savdabīgu dzejas dienām veltītu festivālu, lai popularizētu un saglabātu latgaliešu valodu. Pirmā festivāla nosacījums bija vismaz vienu dzejoli vai dziesmu izpildīt latgaliešu valodā. Pēdējos festivālos šī valoda skan gandrīz simtprocentīgi. Šobrīd festivāla organizēšanu turpina Ontona dēls Andris Slišāns, un festivāls nemainīgi notiek trešajā septembra sestdienā Šķilbēnu pagasta Upītē.

Raksti

Festivāla afišas


Maize Balvos

Zināms, ka 20.-30.gados balvenieši ēda Barkāna, Melberģa, Salenieka, Ruskas maizes ceptuvēs cepto maizi. Tad ir ziņas par 1952.gadā iekārtoto pirmo valsts maizes ceptuvi, kas 1963.gadā pārcēlās uz telpām Ezera ielā 5. 1983.gadā ekspluatācijā nodeva jauno maizes kombinātu Liepu ielā 3. Vēlāk  1999.gada 1.oktobrī uz Balvu maizes kombināta bāzes  izveidoja a/s “Balvu maiznieks”. 2015.gadā a/s «Balvu maiznieks» izsolē iegādājas Balvu uzņēmējs Andrejs Kindzulis un nodibina SIA «Balvu Maizīte». 2018.gada 15.jūnijā SIA «Balvu maizīte» aptur maizes cepšanas iekārtas.

Fotogrāfijas

Raksti


Balvu Tautas teātris

Balvu Tautas teātris un tā režisore Balviem ir kaut kas īpašs. Arī teātra izrādes un notikumus, kas saistīti ar teātri – Teātra ielas nosaukuma atgūšana, teātra svētkus un festivālus, gribās atcerēties vēl un vēl. Par to visu lasiet un skatiet digitālajā kolekcijā “Balvu Tautas teātris”


Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis

Viens no vecākajiem folkloras kolektīviem Balvu novadā ar vairāk kā 40 gadu ilgu vēsturi, kurš darbojas arī šobrīd. Lielāko daļu no fotogrāfijām apkopojusi Briežuciema pagasta bibliotēkas vadītāja Silvija Apare


 

Vokālists un medicīnas doktors Jānis Kļaviņš

Kordiriģente un pedagoģe Emīlija Slišāne

Rekavas vidusskolas direktors Jānis Dortāns

Balvu pareizticīgo baznīca

Balvu muiža

Vīksnas ciema lauku kapela un “Aizezeres muzikanti”

Balvu slimnīca

Feļetonists Pēteris Kuļšs (Cērpiņu Blauzga) un viņa daiļrade